Jēkabpils Radio1 Preiļu novada aktualitātes 2023.gada 15.februārī
- 15 februaris 2023 --
- 0Komentāri
2022. gada 30. augustā Preiļu novada dome pieņēma lēmumu par bērnudārza “Pasaciņa” rotaļu laukumu izbūvi Celtnieku ielā 10a, iesniedzot investīciju projekta pieteikumu aizdevumam pašvaldībām Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un novēršanai. Projekta mērķis ir nodrošināt atbilstošas higiēnas prasības pirmsskolas izglītības iestādē “Pasaciņa”, veicot rotaļu laukumu pārbūvi, veidojot piemērotu vidi bērnu āra aktivitātēm ilgtspējīgā periodā. Projekta īstenošanas laiks 2022. gada oktobra līdz 2023.gada augusta nogalei. Šobrīd ir izstrādāta būvniecības dokumentācija un būvnieks veido elementus saskaņā ar izstrādāto specifikāciju. Informējam, ka aktīvais būvdarbu periods sāksies pavasarī. Tiks veikta visas teritorijas labiekārtošana, trīs rotaļu zonu izveide, sporta laukuma izveide, ierīkots energoefektīvs apgaismojums.
Preiļu novadā koku ciršanas kārtību ārpus meža regulē Ministru kabineta 2012. gada 2. maija noteikumi Nr. 309 un pašvaldības saistošie noteikumi par koku ciršanu ārpus meža Preiļu novadā. Noteikumi noteic, ka attiecīgās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs kokus savā īpašumā cērt pēc saviem ieskatiem, bet atsevišķos gadījumos nepieciešama pašvaldības atļauja koku ciršanai ārpus meža, piemēram, pilsētas un ciema teritorijā vai teritorijā, kur atrodas kultūras pieminekļi, un tās aizsargjoslā. Pilsētas un ciema teritorijā koku ciršana aizliegta laikposmā no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam, izņemot, ja cērt augļu kokus, kā arī kokus, kuru celmu caurmērs ir mazāks par 20 cm, bīstamus kokus, kā arī kokus, kuru nociršanu pašvaldība atzinusi par neatliekamu. Ja nepieciešams atbrīvoties no kāda traucējoša koka, sakopt koku vainagus vai likvidēt apaugumu lauksaimniecības zemēs, ir jāvēršas Koku vērtēšanas komisijā ar iesniegumu.
Pašvaldība atgādina, ka koka nociršana privātīpašumā vai kopīpašumā bez koka ciršanas atļaujas saņemšanas vai tīša, ļaunprātīga koka bojāšana ir pārkāpums. Par nelikumīgu koku nozāģēšanu ir atbildīgs zemes īpašnieks un par šādu darbību ir paredzēts gan sods, gan zaudējumu kompensācija. Neskaidrību gadījumā aicinām sazināties ar Koku vērtēšanas komisijas locekli Inesi Jakoveli, tālrunis 25213523, e-pasta adrese inese.jakovele@preili.lv. Plašāka informācija preili.lv.
Turpinām aktualitātes
Preiļu novada pašvaldība aicina sniegt rakstiskus priekšlikumus Preiļu novada teritorijas plānojuma izstrādei savos nekustamajos īpašumos vai publiskajās teritorijās. Iesniegumi ar norādi “Priekšlikumi Preiļu novada teritorijas plānojuma izstrādei” noformējami brīvā formā, norādot iesniedzēja vārdu, uzvārdu, zemes vienības kadastra numuru un/vai objekta nosaukumu, adresi, priekšlikumus atļautajai izmantošanai un izmaiņu pamatojumu. Iesniegumi jāsniedz Preiļu novada pašvaldībā, kā arī Valsts un pašvaldību vienotajos klientu apkalpošanas centros Aglonā un Riebiņos vai tuvākajā pagasta pārvaldē. Izstrādājot jaunu teritorijas plānojumu, ir iespējams mainīt īpašumu atļauto izmantošanas veidu, funkcionālo zonējumu, apbūves noteikumu nosacījumus, tāpēc visi interesenti tiek aicināti aktīvi iesaistīties un līdz šī gada 1. augustam iesniegt iesniegumus!
Latgaliešu kultūras gada balvas “Boņuks 2022” pasniegšanas ceremonijā, kas norisināsies 4. martā Latgales vēstniecībā GORS, par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tiks godināts fotomākslinieks, fotovēsturnieks, Latgales fotogrāfu biedrības dibināšanas iniciators un priekšsēdētājs Igors Pličs. Viņš gan fotografē, gan dibina Latgales fotogrāfu biedrību, gan vāc, pēta, stāsta un ceļ gaismā šī novada foto vēsturi. Viņš ir fundamentālās grāmatas “Latgales fotogrāfi laika ritumā XIX—XXI (19.-21.)gadsimtā” idejas un koncepta autors. Latgale ir vienīgais Latvijas novads, par kuru iznācis šāds enciklopēdisks vākums. Par šo nozīmīgo veikumu Igors Pličs un viņa skolotājs, fotovēsturnieks Pēteris Korsaks saņēma latgaliešu kultūras gada balvas Boņuks 2021 balvas nomināciju. Igora Pliča darbi pazīstami visā Latvijā un pāri tās robežām gan no izstādēm, gan no Latgales kultūras vēsturei nozīmīgām kultūrvēsturiskajām monogrāfijām”: “Latgales rakstu gaismā”, “Ai, māte Latgale”, “Latgales kultūras vēsture”, “Latvijas Luterāņu dievnamu šodiena”, “Es dziedāšu par tevi”, “Latgale un tās ļaudis”. Viņš ir līdzdarbojies, izdevis vai ilustrējis 25 grāmatas, nozīmīgākās no tām – “Latgale fotogrāfijās” un “Latgalietis XXI(21.) gadsimtā”.
Un vēl
Saistībā ar Preiļu Kultūras centra vestibila remontu Preiļu vēstures un lietišķās mākslas muzeja ekspozīcija Raiņa bulvārī 28 apmeklētājiem slēgta visu februāri. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!