Jēkabpils Radio1 Novadu ziņas 2023.gada 7.martā
- 07 marts 2023 --
- 0Komentāri
Aizkraukles novada dome 2. marta sēdē apstiprināja 2023. gada pašvaldības budžetu – izdevumiem tajā plānoti vairāk nekā 54 miljoni eiro, par apmēram 8,5 miljoniem vairāk nekā pērn. Lai gan lielākā daļa tēriņu paredzēta darbinieku algām un iestāžu uzturēšanas izdevumiem, tomēr nauda plānota arī attīstības projektiem, katrā apvienībā paveicot divus lielākus darbus. Pašvaldības vadība uzskata: lai gan plānošanas sākumā šķitis, ka šim gadam taps tikai izdzīvošanas budžets, taču nauda paredzēta arī attīstībai, turklāt apmēram pagājušā gada apjomā. Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums ir pārliecināts, ka šī gada budžets ir labs.
Madonas novada pašvaldība šovasar uzņēmējiem līdzfinansēs 40 darbavietu izveidi skolēniem. No 1.jūnija līdz 31.augustam pašvaldība īstenos projektu "Jauniešu karjeras izvēle un amata prasmju apguve" un līdzfinansēs 40 darbavietas Madonas novada uzņēmumos, kas tiks piedāvātas jauniešiem vasaras periodā. Madonas novada pašvaldības finansējums vienam darba devējam - minimālā mēneša darba alga, proti, 620 eiro par viena jaunieša normālajā darba laikā nostrādātajām stundām. Darba devējiem vakantās darbavietas pieteikumu projektam jāiesniedz elektroniski līdz 2.aprīlim, bet jauniešu pieteikšanās vasaras darbu vakancēm notiks no 11.aprīļa līdz 7.maijam.
Ceturtdien, 9.martā, Eiropas Savienības mājā atklās Latvijas Dabas fonda un fotogrāfa Kristapa Kalna kopīgi veidoto izstādi "Pļavas ļaudis. 11 stāsti par pļavu atjaunotājiem projektā "GrassLIFE". Latvijas dabas fonds 2017.gadā sāka īstenot projektu, kurā dabas eksperti kopā ar 11 saimniecībām atjaunoja 720 hektāru izzūdošās Latvijas dabiskās pļavas. Tomēr tas nav pietiekami, lai Latvijas pļavas saglabātos kaut vai pašreizējā apjomā, kas ir tikai 0,7% no Latvijas teritorijas. Pirms 100 gadiem tie bija 30%. Visā projekta gaitā 11 pļavas atjaunotāju saimniecības, saimniekus un pļavas dokumentēja fotogrāfs Kalns. Izstādi "Pļavas ļaudis" veido lauksaimnieku portreti, kas tapuši ar jau padarīta darba sajūtu projekta noslēgumā. Pļavu atjaunotāju saimniecības ir visā Latvijā - Valkas, Daugavpils, Madonas, Jēkabpils, Smiltenes un Gulbenes, kā arī Talsu un Skrīveru novados. Istāde būs skatāma līdz marta beigām.
Turpinām ziņas
Pirmā pasaules kara laikā Latvijas un Lietuvas teritorijā vairākus gadus atradās frontes "Dzīvības un nāves" līnija. Tās abās pusēs tika būvēta sarežģīta nocietinājumu sistēma ar ierakumiem, tranšejām un bunkuriem. Ieslīgt vēsturiskajos Pirmā pasaules kara notikumos, kara cīņās, karavīru smagajos apstākļos caur veidotajām ekspozīcijām, savāktajiem artefaktiem, tagad varēs muzejā Medumos, kas ir viena no plašā Latvijas un Lietuvas pierobežā veidotā tūrisma maršruta sastāvdaļām. Ar simbolisku nevis tradicionālās svinīgās lentītes pārgriešanu, bet dzeloņstieples pārkniebšanu, pagājušās nedēļas nogalē durvis vēra jaunizveidotais Pirmā pasaules kara muzejs Medumos. Pirmā pasaules kara muzejs Medumos tapis Latvijas un Lietuvas pierobežu sadarbības programmas projektā.
Naujenes Novadpētniecības muzejā turpinās darbs pie lielā Augšdaugavas musturdeķa izveides. Šī akcija sākās 2011. gadā par godu muzeja 15 gadu jubilejai. Šobrīd musturdeķis jau sasniedzis 508 metru garumu, un tā darināšanā iesaistījušies vairāk nekā 5000 cilvēku no visas Latvijas un ārvalstīm. Musturdeķis sastāv no košiem tamborētiem un adītiem fragmentiem. Šogad akcijas organizatori plāno to pieteikt Ginesa rekordu grāmatai, un, ja izdosies iecerētais, arī nostiept no viena Daugavas krasta līdz otram.
Un vēl
Tūjas pludmalē konstatēts šogad pirmais roņu mazulis, kas liecina par roņu mazuļu “sezonas” sākšanos Latvijas piekrastē. Dabas aizsardzības pārvalde aicina roņiem netuvoties un sargāt tos no suņu uzbrukumiem. Roņu mazuļi, kas pavasarī vērojami jūras krastā, Latvijā nav nekas neparasts – tie ir iznākuši liedagā, lai uzkrātu spēkus un sasildītos. Būtiski atcerēties, ka roņu mazuļus nav jādzen ūdenī un veselīgiem ronēniem cilvēka palīdzība nav nepieciešama. Tomēr, ja ronis tiek izbiedēts vai iedzīts jūrā pirms tas ir atguvis spēkus un pietiekami sasildījies, ūdenī tam ir liels risks neizdzīvot. Ronēni līdz Rīgas jūras līča piekrastei lielākoties nokļūst no Igaunijas.