Jēkabpils Radio1 Novadu ziņas 2023.gada 24.aprīlī
- 24 aprilis 2023 --
- 0Komentāri
Aizkraukles novada Jaunjelgavas apvienības pārvaldi no 8.maija vadīs Gunta Zvaigzne-Avakova. Viņa absolvējusi Vadības un sociālā darba augstskolu "Attīstība", iegūstot bakalaura grādu sociālajā darbā un sociālā darbinieka ar specializāciju sociālajā pedagoģijā kvalifikāciju. Šajā pašā augstskolā viņa ieguvusi arī maģistra grādu sociālo institūciju vadībā. Līdz šim viņas darba pieredze lielākoties bijusi saistīta ar sociālo jomu un darbu bāriņtiesā. Līdzšinējais Jaunjelgavas apvienības pārvaldes vadītājs Uldis Albiņš nolēmis doties pensijā, tādēļ Aizkraukles novada pašvaldība izsludināja pieteikšanos vakantajam amatam. Konkursā pieteicās seši pretendenti, taču viens savu kandidatūru vēlāk atsauca. Pretendentu vērtēšanas komisija, kuru vadīja pašvaldības izpilddirektors Uldis Riekstiņš, par piemērotāko atzina un Aizkraukles novada domei apstiprināšanai amatā ieteica Zvaigzni-Avakovu.
Vidēji hektārs aramzemes Latvijā šobrīd maksā 4 tūkstoši 600 eiro, savukārt Igaunijā cena ir par 4% dārgāka, bet Lietuvā – par 8% dārgāka, informē nekustamo īpašumu kompānija “Latio”. Pēc pēdējiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2020.gadā reģistrēti 69 tūkstoši ekonomiski aktīvo lauku saimniecību, kas kopumā apsaimnieko nepilnus divus miljonus hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes jeb aptuveni 31% no visas Latvijas teritorijas. Kopējā vidējo cenu amplitūda šobrīd variē no 2 tūkstoši 400 eiro par hektāru Latgalē līdz pat 5 tūkstoši 200 eiro par hektāru Zemgalē. Lai gan tikai divos reģionos – Zemgalē un Kurzemē – vidējā cena par aramzemes hektāru pārsniedz 5 tūkstoši eiro robežu, atsevišķos gadījumos arī citur, piemēram, Vidzemē, Vidusdaugavā un Sēlijā zemes cenas var būt augstākas par 5 tūkstoši eiro par hektāru.
Laukos turpinoties aktīvai sējas un lauku kopšanas sezonai, ceļu satiksmē īpaša vērība jāpievērš traktoru, sējmašīnu un mēslošanas tehnikas manevriem. Pirms lauksaimniecības tehnikas apdzīšanas jāpārliecinās, vai tas ir droši, atgādina biedrības "Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību" vadītājs Valters Zelčs. Eksperts norāda, pirms tehniku apdzīt, vajag ne tikai pārliecināties, vai pretī nebrauc kāds auto, bet noteikti jāpārliecinās, vai lauksaimniecības tehnikas vadītājs nav ieslēdzis kreiso pagrieziena signālu. Bieži pirms pagrieziena pa kreisi lauksaimniecības tehnikas vadītājs samazina ātrumu un piespiežas tuvu ceļa labajai malai, kas var radīt maldīgu priekšstatu, ka viņš jūs grib palaist garām. Taču patiesībā tehnikas vadītājs gatavojas pagriezties pa kreisi un tūlīt šķērsos pretējo braukšanas joslu. Savukārt lauksaimnieki aicināti pirms izbraukšanas pārbaudīt, vai visi signāli darbojas un vadāt līdzi rezerves lampiņas.
Turpinām ziņas
No 3. līdz 6.maijam Bārtas apkārtnē notiks "Bārtas plostnieku svētki". Bārtas plostnieku svētkos apmeklētājiem parādīs un pastāstīs par gadsimtiem senā aroda - plostnieka amata īpašībām, skaudrumu, bīstamību, bet reizē arī skaistumu. Apmeklētājiem no 3. līdz 6.maijam būs iespēja apmeklēt ceļojošo izstādi Bārtas muzejā, kurā būs skatāmas senās fotogrāfijas, kas ir liecības par plostnieku darbu un dzīvi. Svētku lielākā aktivitāte notiks pie Bārtas upes, kad no 3.maija līdz 5.maijam tiks būvēts autentisks meža nozares kultūrvēstures objekts - Bārtas plosts. Turklāt 6.maijā ikviens aicināts uz kopēju laivošanu, lai laivās kopā ar Bārtas plostu dotos lejup pa Bārtas upi un baudītu skaisto pavasari.
Tukuma novada pašvaldība aicina amatniekus un tirgotājus pieteikt dalību Rožu svētku tirdziņā, kas šogad notiks 21. un 22.jūlijā. Par godu Tukuma 770. jubilejas gadam visu vasaru notiks dažādi pasākumi, bet lielākais no tiem būs Rožu svētki. Tirdzniecība Rožu svētkos notiks četrās pilsētas vietās - Pauzera pļavās, Katrīnas laukumā, Lielajā ielā un Durbes estrādē. Pašvaldība aicina tirgotājus, amatniekus un ēdinātājus pieteikties dalībai ielu tirdzniecībā, aizpildot pieteikuma anketu līdz 20.jūnijam.
Un vēl
Zosu kļūst tikai vairāk, un tas manāms ne vien ūdenstilpēs, bet arī sējumos ap tām. Pamatīgus zaudējumus, mielojoties kviešu un pupu laukos, zosis nodara Augšdaugavas novada zemniekiem. Viņi mudina Dabas aizsardzības pārvaldi ļaut šos putnus vairāk medīt, mainot apjomīgos noteikumus. Višķu ezera apkārtne kļuvusi par zviedru galdu zosīm. Tā ar rūgtumu joko apkārtnes zemnieki, kam šie putni nodara pamatīgus zaudējumus. Zemnieki var pietikties licencei zosu medīšanai, bet stingrie noteikumi daudzus attur. Kopuma Latvijā gadā atļauts nomedīt 2 tūkstoši zosu. Biologi-ornitologi ieteic zosis atbaidīt, izmantojot dažādākās metodes un iekārtas. Pie Višķu ezera viena iekārta ir – ik pēc pāris minūtēm atskan lielgabala šāvienam līdzīgs troksnis. Zemnieki stāsta, ka zosis ātri vien pie šīs skaņas pierod un turpina savu maltīti. Un zemniekiem, kas vēl nav atrisinājuši problēmu, nākas pierast pie tā, ka būs zaudējumi.