2024.gada 27. aprīlis

Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle

Jēkabpils Radio1 Novada ziņas 2023.gada 8.decembrī

Jēkabpils Radio1 Novada ziņas 2023.gada 8.decembrī

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Piesaistot investīcijas četru miljonu eiro apmērā, Kokneses pagastā uzsākta saules elektrostacijas būvniecība. Tādējādi Aizkraukles novads sper būtiskus soļus Latvijas enerģētiskās neatkarības sekmēšanā ar atjaunīgo energoresursu palīdzību. Jaunbūvējamā "Kokneses SES" nodrošinās zaļu elektroenerģiju vismaz 2 tūkstoši 100 mājsaimniecībām.  "Kokneses SES" teritorijā tiks izvietoti vairāk nekā 10 tūkstoši saules paneļu, kam sekos spēkstacijas testēšana un nodošana ekspluatācijā. "Kokneses SES" jauda būs 5,3 megavati, un tā gadā saražos vismaz 5 miljoni 300 tūkstoši kilovatus elektrības.

Pļaviņu kultūras centrā notika vidējās paaudzes deju kolektīvu "Vidupe" 15 gadu jubilejas koncerts “Trīssolis līdz pilngadībai”. Tajā piedalījās arī deju kolektīvs “Pēda” un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Pēda” no Aizkraukles, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dzēse” no Skrīveriem, vidējās paaudzes deju kolektīvs “Kodols” no Jaunjelgavas, Pļaviņu kultūras centra jauniešu deju kolektīvs “Daugaviņa” un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Amizieris” no Preiļu novada. Deju kolektīva vadītājs Jānis Reiters, kurš “Vidupi” vada kopš tās dibināšanas, saņēma Aizkraukles novada pašvaldības Pateicības rakstu par ieguldījumu tautas deju tradīcijas saglabāšanā novadā. 

Solidaritātes projektā “Ko sēsi, to pļausi!” jauniešu telpām Skrīveros iegādātas galda spēles un notiek spēļu pēcpusdienas. Skrīveros pavasarī tika atvērtas telpas jauniešiem un darbu sāka jaunatnes lietu darbiniece. Šobrīd notiek aktīvs darbs jauniešiem draudzīgākas un saistošākas vides veidošanā, lai labāk saliedētu Skrīveru jauniešus, kas labprāt pavada laiku jauniešu telpās, un motivētu viņus tajās kopīgi darboties arī turpmāk. Galda spēļu pēcpusdienas notiks arī decembrī, janvārī un februārī.

Turpinām ziņas

Apritējis gads kopš biedrība "Publiskās atmiņas centrs" aicināja Daugavpils valstspilsētu mainīt ielu nosaukumus, kas asociējas ar komunistisko režīmu, bet pilsēta palikusi pie sava – nosaukumi netiks mainīti. Biedrībā norāda, ka Saeimai beidzot būtu jāpieņem likums par šādu ielu nosaukumu maiņu. Daugavpilī ir 452 ielas, un tikai septiņas no tām nes latviešu kultūras darbinieku vārdus. Publiskās atmiņas centrs norāda, ka bez Daugavpils vēl ir vairākas šādas pašvaldības, kuras spītējas un nosaukumus nemaina – Rēzekne, Ventspils un Jūrmala. 

Gatavojoties Zaļenieku muižas pils 250. Jubilejai Jelgavas novadā, restaurēs vēsturiskās ieejas durvis. Decembrī plānots sākt Zaļenieku muižas pils 19.gadsimta 20. gados izgatavoto ieejas ārdurvju restaurāciju, atgriežot durvīm to sākotnējās tehniskās un vizuālās kvalitātes, tajā skaitā atbilstošus furnitūras elementus - rokturus, eņģes, slēdzeņu mehānismu, saglabājot to kultūrvēsturisko vērtību un autentiskumu nākamajām paaudzēm. Projektā plānota pils galveno ieejas ārdurvju komplekta - četru vērtņu un kārbas - kompleksa restaurācija, pilnībā atgriežot durvīm to sākotnējās tehniskās un estētiskās īpašības. Paredzēts, ka atjaunošanas darbos restauratora virsvadībā iesaistīsies arī Zaļenieku komerciālās un amatniecības vidusskolas Restaurācijas un Kokizstrādājumu izgatavošanas programmas audzēkņi un pedagogi. Jau ziņots, ka  Zaļenieku muižas pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. 

Un vēl

Līdz ar ziemas iestāšanos mednieki visā Latvijā uzsākuši meža dzīvnieku piebarošanu. Tomēr piebarošana rada arī riskus, ja netiek veikta pareizi. Lai piepildītu vienu barotavu, visai ziemai vajadzīga pustonna graudu. Lai uzstādītu barotavu, jāievēro vairāki strikti noteikumi. Piemēram, bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku to izvietot nedrīkst, kā arī nedrīkst barību bērt uz zemes. Par nepareizu piebarošanu sods fiziskai personai ir līdz 250 eiro, bet juridiskajai personai līdz tūkstoš eiro. Šobrīd barotavas nav reģistrētas, līdz ar to precīzs skaits nav zināms. Aļņu un briežu populācija visā Latvijā samazinās, bet stirnu pieaug, savukārt mežacūku populācija ir nemainīga, norāda Valsts meža dienests. Šobrīd valsts teritorijā esot 230 tūkstoši stirnu, 19 tūkstoši aļņu, 69 tūkstoši briežu un 26 tūkstoši mežacūku.

Atstājiet komentāru