Jēkabpils Radio1 Novadu ziņas 2024.gada 18.janvārī
- 18 janvaris 2024 --
- 0Komentāri
Kopienu sadarbības tīkls "Sēlijas salas" sadarbībā ar Latvijas Bibliotekāru biedrības Sēlijas nodaļu Sēlijas bibliotēkās veidos pilsoniskās līdzdalības atbalsta punktus, kas nākotnē varētu kļūt par pamatu iedzīvotāju padomju izveidei lauku kopienās. Vairākās pašvaldībās Latvijā ieviesta prakse veidot lauku bibliotēkas kā klientu centrus. No šī gada 1.janvāra arī Jēkabpils novada pašvaldības pakalpojumi tiek sniegti bibliotēkās, pārņemot pienākumus no līdzšinējiem pašvaldības klientu apkalpošanas speciālistiem pagastos. Lauku bibliotēkām, atrodoties tālu no administratīvā centra, ir cieša saikne ar vietējo kopienu un atšķirīgas darba metodes, salīdzinot ar pilsētu bibliotēkām. To apliecina vairākas "Sēlijas salu" kopienas, kuras iesaistījušās sadarbības tīklā tieši caur vietējās bibliotēkas darbinieku vēlmi līdzdarboties pilsoniskās līdzdalības procesos. Tāda ir Sunākstes bibliotēka Aizkraukles novadā, Rites bibliotēka Jēkabpils novadā, Kaplavas bibliotēka Krāslavas novadā un citas. Šī gada laikā vietējās bibliotēkas Sēlijā tiks attīstītas kā atbalsta punkti un bibliotekāriem tiks nodotas prasmes un zināšanas iedzīvotāju padomju darbībā, nevalstisko organizāciju jomā, kā arī dialoga veidošanā ar pašvaldību.
Aizkraukles novada dome nolēmusi palielināt finansējuma apjomu jauniešu ieceru īstenošanai, kā arī paplašināts projektu iesniedzēju vecuma diapazons. Saskaņā ar Pašvaldību likumu viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir veikt darbu ar jaunatni. Lai veicinātu jauniešu iniciatīvas, dome nolēma grozīt nolikumu par jauniešu iniciatīvu konkursu un palielināt finansējumu no 200 eiro līdz 300 eiro vienam projektam un konkursa kopējo summu kalendārajā gadā projektu īstenošanai palielināt no 2 līdz 3 tūkstoši eiro gadā vai arī citai Aizkraukles novada pašvaldības budžetā noteiktajai summai. Iepriekš nolikumā bija paredzēts, ka projekta iesniedzējam ir jābūt vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Grozījumos noteikts, ka iesniedzējs var būt vecumā no 13 līdz 25 gadiem. Pretendentam, kurš ir jaunāks par 18 gadiem, būs nepieciešama rakstiska likumiskā pārstāvja atļauja.
Sadarbojoties ar biedrību “Zero Waste Latvija”, jaunieši no visa Aizkraukles novada pulcējās Aizkraukles novada Interešu izglītības centrā, lai kopā ar biedrības pārstāvi un dabas draugu Elīnu Pekšēnu radošajā darbnīcā no lietotajiem T krekliem veidotu mantas mīļdzīvniekiem ‒ suņiem un kaķiem, kā arī iemācītos pagatavot kaķu māju. Aktivitātes pirmajā daļā dalībnieki klausījās faktus par apģērba ražošanai nepieciešamo resursu patēriņa daudzumu un par videi nodarīto kaitējumu. Lai veicinātu apzinātāku un dabai draudzīgāku saimniekošanu, tika runāts par tām izvēlēm, ko mēs katrs varam veikt kā indivīdi, lai dzīvotu “zaļāk” tieši saistībā ar apģērba iegādi: atteikties no pirkšanas, samazināt apģērba apjomu, lietot atkārtoti, uzlabot, pārveidot, pielāgot, salabot. Ja tomēr atteikties nav iespēju, pirkt, bet veco šķirot.
Turpinām ziņas
Līvānu novada iedzīvotāji ir neizpratnē par pašvaldības ieceri slēgt Rožupes pamatskolu. Par to vietvara prāto slepus, neprasot viedokli audzēkņiem un viņu vecākiem, uzsvēra TV3 uzklausītie iedzīvotāji. Viņi stāstīja, ka par pašvaldības ieceri slēgt Rožupes pamatskolu uzzinājuši ap Ziemassvētku laiku no opozīcijas deputāta ieraksta. Audzēkņu vecākus mulsina domnieku komunikācijas veids – par tik jūtīgu tematu prātot slepus, neprasot viedokli tiem, kurus šis jautājums skars vistiešāk – bērniem, viņu vecākiem. Tiek norādīts, ka vecākiem nebija nekādas komunikācijas. Sašutušie skolēnu vecāki un uzklausītā vairāki pedagogi uzskata, ka, pamatojot ieceri slēgt mācību iestādi, domnieki melo, paužot aplamības par it kā zemo izglītības kvalitāti skolā un skolotāju iztrūkumu. Uzklausītie uzsvēra, ka skolēniem gadu gaitā ir bijuši labi mācību sasniegumi, gan šajā skolā mācoties, gan pēc tās absolvēšanas citās skolās.
Tāpat Rožupē bērniem tiek nodrošinātas dažādas ārpusstudu aktivitātes, interešu izglītība. Bērniem ir nodrošināts sporta pulciņš, jaunsardze, folklora, vides pētniecība, ansamblis, valodu pulciņi, tautu dejas u.c. interešu izglītība. Bērni regulāri piedalās arī sacensībās un dažādos vietējos un starptautiskos konkursos, kur iegūst vietas un atzinību. Apgalvot, ka šie bērni būs zaudētāji nākotnes darba tirgū, kā tas ir teikts Līvānu novada paziņojumā “Facebook”, ir vairāk nekā nekorekti pret bērniem, pedagogiem un bērnu vecākiem, norāda Rožupes skolas aizstāvji. Lai gan vietvara kā galveno iemeslu nepieciešamībai slēgt skolu min skolēnu nelielo skaitu, ieskaitot pirmsskolu un bērnudārzu – 97 bērni, vecāki uzsvēra, ka šāds bērnu skaits ir pat mācību iestādes priekšrocība pret lielajām skolām.
Līvānu novada pašvaldībā TV3 sacīja, ka izprot iedzīvotāju sašutumu, tomēr vietvara esot spiesta pakļauties valsts pārvaldes diktētajiem noteikumiem. Balstoties uz jauno Izglītības un zinātnes ministrijas skolu finansēšanas modeli, Līvānu novads gatavo skolu reorganizācijas plānu, jo skolēnu skaits klasēs atsevišķās Līvānu novada skolās ir kritiski zems. Sadrumstaloto slodžu un mazo klašu dēļ atsevišķām skolām nav iespējas piesaistīt labus pedagogus, kā arī valsts finansējumu pedagogu algām, lai nodrošinātu skolu tālāku kvalitatīvu darbu, skaidro pašvaldībā.
Kā norādīja domē, jaunie finansēšanas noteikumi, ko izstrādājusi ministrija, balstīti kritērijos par skolēnu skaitu katrā klašu grupā. Tas nozīmē – lai saņemtu valsts finansējumu katrā lauku pamatskolas klasē ir jābūt ne mazāk kā 10 bērniem, savukārt pilsētu skolās – ne mazāk kā 20 bērniem klasē. Līvānu novada Rožupes pamatskolā 1.-9.klasē kopā mācās vien 73 skolēni, no kuriem ne visi dzīvo pagastā – 11 bērni uz skolu brauc no Līvāniem, sacīja pašvaldībā. Vidējais skolēnu skaits klasē ir 8, kas ir pārāk mazs, lai saņemtu valsts finansējumu skolotāju algām. Likvidējot Rožupes pamatskolu, to plānots pievienojot 12 km attālumā esošajai Rudzātu vidusskolai. Savukārt Rudzātu vidusskolai mainīt izglītības pakāpi uz pamatskolu, ļaujot pabeigt vidusskolu tajā uzņemtajiem skolēniem, bet vairs neuzņemot 10.klasi.
Un vēl
Sestdien, 20. janvārī Likteņdārzā notiks 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres pasākums. Būs barikāžu dalībnieku atmiņu stāsti pie ugunskura, silta zupa un kopības sajūta. Kopā dziedās tā laika dziesmas, bet vēlāk,— Saieta namā demonstrēs Viestura Kairiša spēlfilmu “Janvāris”. Šogad aprit 33 gadi, kopš tā laika notikumiem. Izaugusi vesela paaudze, kura barikāžu laiku Latvijā nav piedzīvojusi. Lietuvā un Latvijā 1991. gada janvārī notika PSRS armijas un iekšlietu struktūru uzbrukumi vietējām varas iestādēm un stratēģiskiem objektiem. Latvijā situācijas saasināšanās savu augstāko eskalācijas punktu sasniedza no 14.līdz 20. janvārim, kad notika periodiski PSRS specvienību kaujinieku uzbrukumi Latvijas varas iestādēm. Pēc valdības un Latvijas Tautas frontes aicinājuma ap valstiski svarīgiem objektiem operatīvi tika izveidotas barikādes, ko apsargāja neapbruņoti civiliedzīvotāji. Latvijā barikādēs par svarīgo objektu aizsargāšanu piedalījās 50 tūkstoši cilvēki.