Jēkabpils Radio1 Novadu ziņas 2024.gada 22.janvārī
- 22 janvaris 2024 --
- 0Komentāri
Deputāti nav vienisprātis par Varakļānu pievienošanu Madonai, pēc vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministres Ingas Bērziņas reģionālās vizītes Varakļānos, vēsta Latvijas Televīzija. Pret Varakļānu pievienošanu Madonai iebilst nevalstiskās organizācijas "Latgales Saeima" un "Latgales kongresa" pārstāvji, kas vērsušies ar vēstulēm pie Saeimas un valdības amatpersonām. Tāpat vienprātības nav pašā "Jaunās vienotības" partijā.
Kā ziņots, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi likumprojektu par Varakļānu un Madonas novada apvienošanu. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, Varakļānu novads tā esošajā administratīvajā teritorijā neatbilst administratīvi teritoriālās reformas mērķim un kritērijiem par novadu izveidošanu. Varakļānu novadā nav attīstības centra, kā arī iedzīvotāju skaita ziņā tas ir vismazākais novads. Pēc Fizisko personu reģistra datiem 2023.gada 1.janvārī šajā novadā dzīvoja 3 tūkstoši 138 iedzīvotāji. Likumprojekta anotācijā ir atsauce arī uz Varakļānu novada pašvaldības organizēto publisko apspriešanu. Aptaujas rezultāti uzrāda, ka aptuveni 74% Varakļānu novada iedzīvotāju pauduši vēlmi saglabāt līdzšinējo Varakļānu novadu, bet ja tas nav iespējams, tad aptuveni 94% atbalsta sadarbības turpināšanai ar Madonu kā administratīvo centru, bet reformas gaitā, apvienošanās nepieciešamības gadījumā, atbalsta Varakļānu iekļaušanu Madonas novadā.
Janvāra sākumā bija plānota Jaunjelgavas pilsētas pirts telpu nomas tiesību izsole. Tā nenotika, jo nepieteicās neviens interesents. Apvienība cer, ka kāds komersants varētu būt ieinteresēts telpu pārņemšanā un pirts pakalpojumu nodrošināšanā. Vadība pat izskatītu iespēju atbrīvot uzņēmēju no nomas maksas, līdzvērtīgas veikto ieguldījumu apjomā. Līdz ar pandēmijas sākumu pirts darbība pārtrūka. 371,5 kvadrātmetru lielajai ēkai ir elektrības pieslēgums, ūdens un kanalizācijas apgāde, malkas apkure. Lai gan no ārpuses ēka izskatās cienījama — fasāde, logi un jumts ir labā kārtībā, iekštelpas prasa uzlabojumus, kam nepieciešami būtiski ieguldījumi. Gunta Zvaigzne-Avakova, Jaunjelgavas apvienības pārvaldes vadītāja, skaidro, ka pašvaldībai nav līdzekļu, ko novirzīt pirts labiekārtošanai, un cer, ka tāpat kā iepriekš, tās darbību uzņemsies kāda privātpersona.
Jau ziņots, ka pagājušajā gadā noslēdzās Preiļu pils 1. stāva būvdarbi. Projektā atjaunots Preiļu pils 1. stāvs, piemērojot to restorāna un gastronomijas tūrisma pakalpojumu sniegšanai. Atbilstoši projekta iecerei, Preiļu pils 1. stāva telpas paredzētas TIKAI komercdarbībai – restorānam, kas kalpotu ka ēdināšanas iestāde un vienlaikus sniegtu gastrotūrisma pakalpojumus. Pašvaldība aktīvi turpina darbu pie komersantu ieinteresēšanas nomāt pils telpas uzņēmējdarbības uzsākšanai. Ja uzņēmējs vēlas izmēģināt ēdināšanas pakalpojuma sniegšanu, tiek slēgts Sadarbības līgums ar pašvaldību. Pašvaldība atzīst, ka šobrīd Preiļu pilī ir liels pieprasījums pēc dažāda rakstura pasākumiem, taču projekta noteikumi ierobežo telpu izmantošanu priekš vajadzībām, kas nav saistītas ar komercdarbību. Preiļu novada pašvaldība izstrādās noteikumus, kuri tiks iestrādāti Sadarbības līgumā, kur tiks atrunāta telpu izmantošanas kārtība.
Turpinām ziņas
Pagājušā gada pavasarī Dabas aizsardzības pārvalde sāka veikt Ogres Zilo kalnu skatu torņa monitoringu. Drīz masu mediji vēstīja, ka tas ir apmeklētākais plašā apkārtnē – aprīlī tornī uzkāpa teju seši tūkstoši interesentu. Dabas aizsardzības pārvaldes ierīkotā skaitītāja rādītāja apkopotie dati liecina, ka no aprīļa līdz aizvadītā gada beigām Ogres Zilo kalnu skatu torni apmeklējuši gandrīz 40 tūkstoši iedzīvotāju. Ogres novada pašvaldības aģentūra "Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa „Zilie kalni” attīstības aģentūra" uzziņai piedāvā dažus skaitļus par Ogres Zilo kalnu skatu torni: augstums – 30,4 metri; līdz augšējai skatu platformai ved 144 pakāpieni; vienlaikus tajā var uzturēties ne vairāk par 20 cilvēkiem. Tornī uzstādītas informatīvās plāksnes ar fotogrāfijām un norādēm, ko un kurā pusē meklēt un censties saskatīt.
Svinot latviešu gadskārtu svētkus, 9.februārī Valmiermuižas alus viesistabā notiks koncerts un danču vakars kopā ar Latvijas Universitātes deju folkloras kopu "Dandari". Ziemu aizvadot un pavasari gaidot, būs īpaši Meteņiem izmeklētas dziesmas, kas mīsies ar lustīgiem dančiem, lai šajā aukstajā laikā sasildītos un kārtīgi izkustētos. LU deju folkloras kopa "Dandari" aktīvi darbojas jau vairāk nekā 40 gadus un ir izdevusi trīs mūzikas albumus - rotaļu disku un divus kadriļu (daudzpāru deju) diskus un pašu jaunāko albumu "Divatā", kurš veltīts pāru dejām, kuras "Dandari" spēlē un dejo dažādos pasākumos un starptautiskos festivālos.
Un vēl
Pēc ķīniešu horoskopa šis gads ir zaļā koka pūķa zīmē, Valmierā to uzsākt aicina aktīvi, mudinot līdz pat Pūķa gada sākumam, 11.februārim, doties tematiskās kontūrpastaigās trīs novada pilsētās. Īpašie Pūķa maršruti izveidoti Valmierā, Rūjienā un Mazsalacā. Valmierā var izstaigāt pūķa galvas kontūru, Rūjienā – pūķa spārnu, bet Mazsalacā pūķa asti. Katras kontūras pastaiga ir no 10 līdz 14 kilometriem un ved gan pa pilsētu ielām, gan apkaimes un meža takām. Doties pūķa pastaigās ir iespēja gan aktīvi izkustēties, gan arī iepazīt trīs Valmieras novada pilsētas, pa ceļam risinot arī dažādus ar pilsētām un jauno Pūķa gadu saistītus jautājumus. Daloties ar pastaigu fotoattēliem sociālajos tīklos, tiks izlozēti trīs autori, kuri saņems pārsteiguma balvas.
Foto: jekabpils.lv