Jēkabpils Radio1 Novadu ziņas 2024.gada 15.februārī
- 15 februaris 2024 --
- 0Komentāri
Atveseļošanas fonda projektu atlasē, kur pašvaldībām un komersantiem nacionālas nozīmes industriālo parku un teritoriju infrastruktūras attīstīšanai bija paredzēti 80 miljoni eiro, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra apstiprinājusi piecus projektus ar kopējām fonda investīcijām vairāk nekā 77 miljonu eiro apmērā. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra apstiprinājusi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes projektu publisko ielu infrastruktūrai "Liepājas industriālā parka teritorijas attīstība 1.kārta" ar finansējumu 10 miljonu eiro apmērā. Apstiprināts arī Daugavpils pilsētas pašvaldības projekts publiskās infrastruktūras izbūvei un ražošanas ēkas celtniecībai "Austrumlatvijas viedo tehnoloģiju un pētniecības centra Industriālā parka izveide", kuram finansējums ir 17,13 miljoni eiro.
Tāpat apstiprināts Valmieras novada pašvaldības projekts industriālo laukumu, publisko stāvlaukumu, pievadceļa, dzelzceļa pievadceļa un iekšējā dzelzceļa tīkla infrastruktūrai "Valmieras industriālā parka attīstība" ar finansējumu 20 miljoni eiro. Finansējumu saņems arī Jelgavas pilsētas pašvaldības iestādes "Centrālā pārvalde" projekts publisko ielu infrastruktūrai "Zemgales industriālā parka attīstība, I kārta" ar finansējumu 20 miljonu eiro apmērā. Tāpat aģentūra apstiprinājusi Ventspils pilsētas pašvaldības iestādes "Ventspils osta" projektu publiskās infrastruktūras izbūvei un ražošanas ēkas celtniecībai "Nacionālas nozīmes industriālā parka izveide Ventspilī" ar inansējumu 10 miljonu eiro apmērā.
Ogres novada pašvaldība šī gada budžetā nav iekļāvusi finansējumu tās īpašumā esošā ceļa posma remontam pie Ogres tehnikuma, ko bija lūguši sakārtot skolas pārstāvji. Gan Ogres tehnikuma direktore, gan audzēkņi bija vērsušies pašvaldībā ar lūgumu sakārtot grants ceļa posmu aptuveni 100 metru garumā. Domes priekšsēdētājs Egils Helmanis sēdē pauda, ka viņam esot piedāvājums Ogres tehnikumam šo ceļa posmu pārņemt no pašvaldības savā īpašumā, lai tad mācību iestāde taisot bruģi, asfaltu vai kādu citu segumu. Tikmēr opozīcijas deputāte Santa Ločmele vērsa uzmanību, ka šis ceļa posms ir arī bīstams un nevajadzētu gaidīt, ka notiek kāds nelaimes gadījums. Helmanis oponēja, norādot, ka Ogres tehnikums esot valsts ne pašvaldības iestāde.
Turpinām ziņas
Administratīvo teritoriju "Bio top 500" pēc bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes platības par Latvijas zaļāko novadu atzīts Madonas novads. Par zaļākajiem pagastiem atzīti Rankas un Ošupes pagasti, bet zaļākajām pilsētām - Salacgrīva un Ainaži. Asociācijā skaidro, ka Latvijā vidēji 17% lauksaimniecībā izmantojamās zemes jeb 296 tūkstoši 600 hektāru apsaimnieko bioloģiskie lauksaimnieki. Tajā skaitā Madonas novadā ir ne tikai Latvijā lielākais bioloģiski sertificētās lauksaimniecības zemes īpatsvars - 37%, bet arī lielākās bioloģiskās platības - 26 tūkstoši 600 hektāru.
Slimību profilakses un kontroles centra vietnē publicēts šī gada ērču encefalīta endēmisko teritoriju saraksts. Šogad sarakstā iekļauti 5 novadi - Kuldīgas, Dienvidkurzemes, Ventspils, Talsu un Cēsu novads. Teritorijas ar visaugstāko saslimstības līmeni, kurās šogad tiek nodrošināta bērnu bezmaksas vakcinācija pret ērču encefalītu, tika noteiktas veicot epidemioloģiskās uzraudzības datu analīzi par saslimstību ar ērču encefalītu 5 gadu periodā. Valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu var saņemt bērni no viena gada līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai, ja bērna deklarētā dzīvesvieta ir ērču encefalīta endēmiskajā teritorijā. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts, kura pamatprakse ir attiecīgajā teritorijā. Tāpat kā līdz šim, bāreņus un bez vecāku gādības palikušos bērnus ar valsts apmaksāto vakcīnu pret ērču encefalītu vakcinē visā Latvijas teritorijā, neatkarīgi no dzīvesvietas. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts. Bērnu aprūpes iestādēs un internātskolās bērnu vakcināciju plāno un organizē attiecīgās iestādes administrācija.
Un vēl
No 9. līdz 23.martam koncertzālē "Lielais dzintars" norisināsies 32. Liepājas Starptautiskais zvaigžņu festivāls, kas savulaik aizsākās kā Starptautiskais Pianisma zvaigžņu festivāls, jau vairāk nekā 30 gadu pavasarī uz Liepāju vilina gan klausītājus, gan mūziķus. Šogad festivāla dalībnieku vidū klausītāji redzēs kanādiešu pianistu Luī Lortī, vācu vijolnieci Katrīnu ten Hāgenu un franču obojisti Selīni Muanē, somu diriģentu Juhu Kangasu, Valsts akadēmisko kori "Latvija" un operdziedātājus, pianisti Aurēliju Šimkus, džeza mūziķi Džonu Ruoko un citus skatuves māksliniekus. Šī gada Liepājas Starptautiskā zvaigžņu festivāla programmā iekļauti pieci koncerti.