2024.gada 22. maijs

Emīlija, Zenots

Radio1 Novadu ziņas 2024.gada 11.aprīlī

Radio1 Novadu ziņas 2024.gada 11.aprīlī

Radio1 Novadu ziņas pulksten 11.00 un 16.00

Izvērtējot divu gadu perioda darbu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sodījis Aizkraukles novada pašvaldības izpilddirektoru Uldi Riekstiņu. Atzīts, ka divos gadījumos viņš parakstījis pilnvarojuma līgumu un izdevis rīkojumu, kurā noteikta normatīvajiem aktiem neatbilstoša pabalsta piešķiršana pašvaldības kapitālsabiedrības valdes loceklim. Tādējādi pašvaldības izpilddirektors rīkojies ar finanšu līdzekļiem, neievērojot normatīvajos aktos paredzētos mērķus un noteikto kārtību. Par šo pārkāpumu viņš sodīts ar 85 un 75 eiro naudas sodu. Uldis Riekstiņš “Staburagam” skaidroja, ka runa ir par atvaļinājuma pabalstu, kura piešķiršana savulaik bija pieļaujama normatīvajos aktos. Mainoties likumiem, šāda iespēja vairs tiem neatbilda, kas nebija pamanīts. Izmaksātie pabalsti ir atmaksāti, bet piespriestā soda nauda paliek spēkā. 

Aizkraukles novadā nākamajā mācību gadā ir plānots saglabāt līdzšinējo 1.klašu skaitu un kopumā izveidot 19 šādas klases. Pašvaldība rīcībā esošā informācija liecina, ka pirmklasnieku kopskaits gan būs par 22 skolēniem mazāks nekā pērn, un skolas gaitas novadā septembrī varētu sākt 291 bērns. Bērnus novadā var pieteikt uzņemšanai 1. klasē, iesniedzot iesniegumu izglītības iestādē klātienē attiecīgās izglītības iestādes administratoram vai elektroniska dokumenta veidā, parakstītu ar drošu elektronisko parakstu.

Ceturtdien, 25. aprīlī, visi interesenti tiek aicināti uz Daudzeses pagasta bibliotēku, kur pulksten 17 atklās mākslinieces Kristīnes Kutepovas gleznu izstādi ‘‘Upes gars”. Sarunu vakarā ar mākslinieci varēs uzzināt vairāk par viņas daiļradi. Kristīne Kutepova absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas glezniecības bakalaura un maģistra studiju programmu. Saņēmusi Latvijas mākslas akadēmijas balvu konkursā ‘‘SEB stipendija glezniecībā” un mecenātes Ināras Teterevas stipendiju mākslā. Kopš 2014. gada piedalījusies dažādās grupu izstādēs, ttajā skaitā starptautiskos projektos Itālijā un Vācijā. 2020. gadā notikusi viņas pirmā vērienīgā personālizstāde Rīgas mākslas telpā. 

Turpinām ziņas

Valsts augu aizsardzības dienesta speciālisti šogad visā Latvijā prognozē iepriekšējo slimību attīstības tendenci kartupeļu stādījumos. Kā norāda speciālisti, šogad pirmā kartupeļu stādījumos nemainīgi jau vairākus gadus parādās sausplankumainība un tikai vasaras vidū tai pievienojas kartupeļu lakstu puve. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī šogad būs jāpievērš uzmanība kartupeļu lapgrauža klātbūtnei un attīstībai. Augļu dārzos augu aizsardzības dienests arī šogad visā Latvijā paredz, ka uzmanība būs jāpievērš kraupja attīstībai un ābolu tinēju monitoringam un ierobežošanai. Savukārt kāpostaugu stādījumos bojājumus veiks cekulkodes un kāpostu balteņi, vasaras rapsī – spradži un krustziežu spīdulis. 

Komentējot situāciju reģionos, dienestā norāda, ka Zemgalē  situācija pēc ziemošanas ir salīdzinoši laba. Atsevišķos laukos problēmas radījis pārlieku lielais mitrums, kā dēļ daļa ziemāju kultūru vietām var nākties pārsēt. Augļu dārzos situācija Zemgalē ir apmierinoša, bet salā varētu būt cietušas jutīgākas šķirnes. Zemgalē dienests prognozē, ka šogad izplatītākās slimības labību laukos būs abas izplatītākās kviešu lapu plankumainības. Laukos, kuros būs iesētas ieņēmīgas šķirnes, var nākties saskarties ar labību rūsām, bet ziemas rapšu sējumos problēmas var radīt galvenokārt kaitēkļi – pavasarī stublāja smecernieki, nedaudz vēlāk – sēklu smecernieki, pākšu veidošanās laikā – pāksteņu pangodiņš.

Tikmēr Latgalē dienests novērojis, ka pēc skarbajiem ziemošanas apstākļiem liela daļa ziemas rapšu tīrumu būs jāpārsēj. Daudzviet graudaugu laukos agrā pavasarī bija novērojami sniega pelējuma izraisīti bojājumi, kas var ietekmēt plānotās ražas apjomu. Dienestā pieļauj, ka šogad Latgalē graudaugu sējumos vasaras periodā varētu veidoties kviešu lapu pelēkplankumainība, melnie graudi rudzu laukos, tīklplankumainība miežos un brūnplankumainība auzu sējumos. Augļu dārzos situācija varētu atšķirties, ņemot vērā dārza atrašanās vietu un audzētās šķirnes.

Savukārt Sēlijā augu aizsardzības dienests novērojis, ka ziemāju lauki pārziemojuši apmierinoši, taču lauksaimniekiem var nākties pārsēt atsevišķus nepārziemojušus ziemas rapša sējumus. Dienestā norāda, ka ziemas rapsī uzmanība būs jāpievērš gan stublāja, gan sēklu smecerniekiem, kā arī graudaugu laukos var nākties sastapties ar auzu vainagrūsu, kviešu lapu plankumainībām un miltrasu.

Un vēl

Sabiedrības iniciatīvu portālā manabalss.lv sākta parakstu vākšana par Rundāles pils filiāles izveidi Mežotnes pilī. Iniciatīvas iesniedzēja ir Mazās Mežotnes pils saimniece Regīna Deičmane. Viņa atzīmē, ka Valsts nekustamie īpašumi, kas apsaimnieko Mežotnes pili, apgalvo, ka tā nav vajadzīga ne valsts, ne pašvaldības iestādēm. Valsts nekustamo īpašumu valdes loceklis Andris Vārna medijiem paudis, ka nomnieku zemas intereses gadījumā pils tiks novērtēta un virzīta uz pārdošanu. Šobrīd norisinās trešā nomas tiesību izsole, jo divas iepriekšējās izsoles beidzās bez rezultāta. Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse atzīst, ka uzņemties uz saviem pleciem vēl vienu objektu muzejs nevar atļauties, taču ja tiek pārskatīts finansēšanas modelis, un šādam plānam nāktu līdzi arī finansējums, Rundāles pils būtu ieinteresēta Mežotnes pili ņemt savā paspārnē kā filiāli. Lai iniciatīvu virzītu tālāk, jāsavāc 10 tūkstoši parakstu.

Atstājiet komentāru