2024.gada 23. novembris

Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Guntars Gogulis: Par uguns šovu mākslinieks saņēmis apmaksu pilnā apmērā

Guntars Gogulis: Par uguns šovu mākslinieks saņēmis apmaksu pilnā apmērā

Ceturtdienas pievakarē žurnālistus uz sarunu par secinājumiem pēc pilsētas svētkiem pie sevis aicināja Jēkabpils domes izpilddirektors Guntars Gogulis.
 
Viņš sacīja, ka izvērtējot piecu līgumu saturu, kas bija noslēgti par uguns šova norisi ar šī pasakuma īstenotājiem, secināts, ka pasākums noritēja atbilstoši līgumā noteiktajam saturam. Guntars Gogulis norādīja, ka pasākums sākās kā plānots pulksten 22.30, jo šajā laikā sāka skanēt bungu mūzika Nila Īles izpildījumā, kā ievads pasākumam. Izpilddirektors uzsvēra, ka neviens pasakums nesākas ar kulmināciju, vienmēr ir ievada daļa un darbības līdz kulminācijai, šajā gadījumā - uguns skulptūru dedzināšanai un kulminācija parasti ir šova noslēguma daļā.
 
Mākslinieks Kārlis Īle ir saņēmis apmaksu pilnā apmērā 3940 eiro brutto.
 
Izvērtējot Uguns šova norisi, atzīmēts, ka būtiska problēma bija – apskaņošanas trūkums. Ja salīdzina ar motorsvētkiem, kad arī daudzi cilvēki gan uz dambja, gan uz tilta ļoti ilgi gaidījuši noslēguma salūtu un vienīgais, kas toreiz aizkavējis publikas neapmierinātības eksploziju, bijusi nodrošinātā apskaņošana. Cilvēki uz dambja varējuši dzirdēt, kas notiek Vecpilsētas laukumā, kā skan mūzika, notiek apbalvošana un bijuši visa notiekošā lietas kursā. Tāpēc pašvaldība turpmāk strādas pie idejas – attīstīt Dambja infrastruktūru gan labajā, gan kreisajā Daugavas krastā, nodrošinot apskaņošanas iekārtas.
 
Līgums ar mākslinieku Kārli Īli neparedzēja ārkārtas apstākļus jeb Fors mažor situāciju. Guntars Gogulis skaidroja, ka šāda situācija ir paredzēta Civillikumā un atsevišķi līgumā tā nav jāiekļauj. Uguns šova norises dienā laika apstākļi bijuši raksturīgi Latvijas klimatam, taču pasākuma norisei un tai bīstamības pakāpei, ko radījis vējš, ūdens straume un viļņi Daugavā, situācija, iespējams, bijusi pielīdzināma Fors Mažor apstākļiem un ņemot to vēra varbūt arī pasākums bija atceļams, taču daudzo cilvēku dēļ pieņemts lēmums riskēt un pasākumu novest līdz galam.
 
Guntars Gogulis norādīja, ka ļoti labi ir strādājusi Jēkabpils pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļa, izreklamējot Uguns šovu un tādējādi spējot sapulcināt Daugavas malā tik ļoti daudz cilvēku. Tas esot bijis profesionāls darbs augstā līmenī.
 
Guntars Gogulis uzsvēra, ka no pašvaldības puses pateicība un liels paldies izsakāms Štelmaheru ģimenei un citiem brīvprātīgajiem, kas strādaja un palīdzēja māksliniekam Kārlim Īlem nodrošināt uguns šovu.
 
Joprojām diskutējams un atklāts paliek jautājums – vai ir pareizi dedzināt latvju rakstu zīmes, piebilda Guntars Gogulis. Daļa sabiedrības to atbalsta un uzskata par kaut ko inovatīvu un vēl nebijušu, savukārt cita daļa nosoda un uzskata par zaimiem. Pašvaldībai šajā jautājumā sava viedokļa nebijis, tā uzticējusies mākslinieka Kārļa Īles piedāvājumam.
 
Sarunā ar Guntaru Goguli tika skarts jautājums arī par nakts pasākuma norisi Vecpilsētas laukumā. Joprojām vēl nav zināmi ekspertīzes rezultāti, kas sniegs atbildes uz vairākiem jautājumiem. Guntars Gogulis atzina, ka versijas un viedokļi, kas klejo no mutes mutē un izskan komentāros sociālajos tīklos ir visdažādākie. Tomēr viņš uzsver, ka šajā jautājumā ir jāpaļaujas uz speciālistu un ekspertu slēdzienu.
 
Izpilddirektoram tika jautāts vai pašvaldība bija apdrošinājusi pilsētas svetku pasākumus, kas ļautu bojā gājušā jaunieša tuviniekiem saņemt kompensāciju. Likumdošana paredz, ka pasākumiem jābūt apdrošinātiem.
 
Guntars Gogulis skaidro: "Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma (turpmāk – Likums) 10.panta otrās daļas 8.punktā ir noteikts, ka pasākuma organizatoram ir pienākums noslēgt civiltiesiskās apdrošināšanas līgumu, lai nodrošinātu to, ka zaudējumi, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma laikā var rasties trešajām personām, tiktu atlīdzināti. Savukārt Likuma 10.panta otrajā prim daļā ir noteikts, ka, ja publiska pasākuma vienīgais organizators ir valsts vai pašvaldības iestāde, tā ir tiesīga neievērot 10.panta otrās daļas 8.punkta prasības. Valsts un pašvaldības iestādei ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, kas pasākuma organizatora darbības vai bezdarbības dēļ pasākuma laikā var rasties trešajām personām."
 
Izpilddirektors norādīja, ka daudz tiek diskutēts, kāpēc balle uz Vecpilsētas laukuma turpinājās, ja tās laikā tika nogalināts jaunietis. Runājot pēc fakta – balli viennozīmīgi vajadzējis pārtraukt. Taču, kāpēc tas tā nav noticis, izskaidrojot vairāki apstākļi. Pirmkārt, uzreiz nebijis zināms nodarījuma smagums, jo mediķi par jaunieša dzīvību cīnījās apmēram stundu. Otrkārt, pasākums jau bijis tuvu noslēgumam. Treškārt, cilvēki, kas bija atbildīgi par pilsētas svētkiem, strādājot vairākas dienas pēc kārtas uz maksimālo slodzi bija noguruši un, iespējams, pietiekami ātri un asi nereaģējuši, kad tas ticis izdarīts, pasākums jau bija beidzies. "Ja būtu pasākumu apturējuši, nebūtu diskusijas," piebilda Guntars Gogulis.
 
Izvērtējot visus citus pilsētas svētku pasākumus, atzīts, ka tie bijuši labi organizēti un noritējuši augstā līmenī. Nedaudz diskutēts par Piektdienas gadatirgu, kas noticis darbdienas laikā un šī iemesla dēļ daļa jēkabpiliešu šo pasākuma nevarēja apmeklēt. Taču organizatori sacījuši, ka šogad Piektdienas gadatirgus bijis labi apmeklēts un amatnieki bijuši apmierināti.
 
Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis sacīja, ka ir sākusies diskusija par pilsētas svētku organizēšanu turpmāk. Iespējams, ka līdzšinējā koncepcija, tāpat kā iepriekšējā, kad pilsētas svētki tika organizēti konkrētā ielā, ir sevi izsmēlusi. Nepieciešamas jaunas idejas. Viegli un vienkārši un ikvienam pa spēkam esot kritizēt un pateikt, ka tas un tas un vēl tas nav bijis pareizi, daudz grūtāk un sarežģītāk esot sniegt konstruktīvus priekšlikumus, ko un kā vajadzētu darīt. Šis jautājums patlaban ir atklāts un visticamāk, ka šajā diskusijā tiks iesaistīta plašāka sabiedrība. Tad arī taps skaidrs, kā turpmāk organizējami pilsētas svētki, vai šim pasakumam vajadzīgs režisors vai arī turpmāk šo ideju var realizēt Kultūras pārvalde saviem spēkiem.
 
Attēlā: Guntars Gogulis
Foto: Liene Grišina

Komentāri (0-2/2)

  • Swarka
    02.07.2018 18:20
    :
    Uguns šova norises dienā laika apstākļi bijuši raksturīgi Latvijas klimatam, taču pasākuma norisei un tai bīstamības pakāpei, ko radījis vējš, ūdens straume un viļņi Daugavā, situācija, iespējams, bijusi pielīdzināma Fors Mažor apstākļiem

    Jā vēl šodien atceros tos šausmīgos laikapstākļus, kad ūdens straume neplūda ne uz priekšu, ne atpakaļ, bet uz augšu un tie lielie viļņi uhh, brūnums, ka neviens netika nosklots no dambja.
  • Niks
    02.07.2018 18:16
    Neteikšu, ka visi strādāja slikti un nepielika pūles, bet... ļoti censties noteikti nenozīmē labi pārdomāt un padarīt! Dambja pastāvīga apskaņošana ir muļķības! Protams uz šo konkrēto pasākumu apskaņot abus Daugavas krastus bij vienkārši neiespējami! Apskaņošana stipra vēja laikā vispār ir problemātiska, bet... Jēkabpils krasta lielāko daļu varēja apskaņot mierīgi!
    Izziņošana par "aizkavēšanos" ļoti neizdevās.
    Ugunsskulptūru pasākumā primārais ir UGUNSSKULPTŪRAS - fona mūzika(pat ļoti lieliska mākslinieka izpildījumā) - NAV ugunsšovs! Maksāt protams vajadzēja, bet ir stipri jāizvērtē - kā un vai pilsētas svētki jārīko!

Atstājiet komentāru