Izlietu ūdeni nesasmelsi, taču varbūt nākamgad būs labāk

Pēc pieejamās informācijas domes lēmumprojektā, 2014.gada aprīlī Daugavpils reģionālā vides pārvalde slēdza komposta laukumu Ķieģeļu ielā 13D, uz kuru iepriekšējos gadus tika nogādāta pilsētas teritorijā sagrābtā zāle, siens un nokritušās lapas. Tagad pilsētas teritorijā savāktie bioloģiskie atkritumi tiek vesti uz poligonu „Dziļā vāda".

Šogad par bioloģisko atkritumu izvešanu izdoti 8600 eiro. Galvenais vaininieks ne būt ne mazajai naudas summai ir lielais attālums, kas sadārdzina izvešanas izmaksas. Tāpat 44,19 EUR jāmaksā par vienu tonnu nešķirotajiem atkritumiem. Papildus tam summu sastāda, piemēram, arī parku konteineru atkritumi un pēc iedzīvotāju sūdzībām veiktie darbi, kā ziņots domes sēdē 13. novembrī.

Atkritumi, protams, jāizved. Tas nolemts un darīts, taču lieta ar to nav beigusies. Nav jau tā, ka nieka summu izmaksāja arī 2010. gadā izveidotais Ķieģeļu ielas laukums, par ko ieminējās arī deputāts Aigars Nitišs:

 

„Vienu vai divus sasaukumus atpakaļ balsojām ar deputātiem pamatojot, ka mēs ietaupīsim naudu, tāpēc piešķīrām naudu vairākas reizes gan laukuma iekārtošanai, gan lapu izvešanai, gan nožogojuma uzlikšanai. Tagad paiet pāris gadi, un mums nekas neder. Mēs esam izsaimniekojuši nopietnu naudas summu.''

Atkritumu kompostēšanas vietas izbūvei pašvaldība no Dabas resursu nodokļa līdzekļiem piešķīra 12 100 latus. Tāpat laukumā ik gadu piešķirti vairāki tūkstoši toreizējo latu, lai uzturētu laukumu kārtībā. Piemēram, vēl šogad februārī deputāti tam piešķīra 6225 eiro. Piedevām visiem izdevumiem nozagts žoga siets un stabi.

 

Šo jautājumu jau 6. novembrī Finanšu komitejā tūlīt plaši skaidroja Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis:

 

„Tiešām dome piešķīra līdzekļus komposta laukuma izveidošanai. Izveidoja, iežogoja. Pirmkārt, vieta nebija veiksmīgi izvēlēta, jo žogu nozaga. Pēc laika parādījās prasības kompostrēšanas lauka izveidei, kas attiecīgi paredz attiecīgo segumu filtrāciju, apsardzi diennakts un citas lietas. Bija pārejas periods, kurā vajadzēja šo visu sakārtot. Biju izpilddirektoru sanāksmē, finansējums nākamajā periodā iespējams tikai ar ļoti mazu atbalstu. Vides pārvalde atzina, ka laukums neatbilst Ministru Kabineta noteikumiem un tad bija lielā izšķiršanās. Teritorija ir industriālās teritorijas zonā, tad labāk mēs meklējam citu vietu perspektīvā kādai ražotnes attīstībai. Šobrīd notiek izpēte, kur to varētu darīt ar mazākiem resursiem, jo prasības ir augstas. Un, ņemot vērā, ka vakardien (žurn.piezīme 5.novembrī) parādījās jaunas prasības uz noglabājamo atkritumu daudzumu un uzsvēra, ka katrai pilsētai būtu jābūt atkritumu laukumam. Poligonos nevarēs noglabāt bioloģiski noārdāmos atkritumus. Tas nozīmē, ka agri vai vēlu mums pašiem tas jāveido. Mums tikai jāskatās saprātīgāk kur izveidot."

 

Laukumu varēja iekārtot atbilstoši un tam pietika laika, pretnostatot situāciju ar resursiem, kas tiek ieguldīti tagad un, protams, ir tikai pagaidu risinājums. Tagad nepieciešams jauns laukums un apjomīga summa tā izveidei. Tomēr, neskatoties uz skaidrojumu par šībrīža situāciju, to papildina tas, ko vēlāk domes sēdē pārrunāja deputāti. Kā var pēc Nitiša sacītā:

„Te paceļas viens jautājums, kad Finanšu komitejā tika jautāts, kāpēc atkritumu laukums nav ierīkots atbilstoši prasībām, kad stājās spēkā jaunas prasības un sakarā ar jaunām prasībām, laukumu slēdza ciet. Lēmuma projektā ir rakstīts, ka „nepieļaut objekta izmantošanu, pirms tā nodošanas ekspluatācijā, saskaņā ar 2004. gada Ministru Kabineta noteikumiem.'' Izrādās, ka nav tā, ka ir jaunas prasības. Tas nozīmē, ka mēs esam devuši naudu un laukums ir nepareizi ierīkots un ekspluatēts. Tomēr mēs esam veduši atkritumus.''

Pārejas periods ir bijis pietiekami liels, taču atbilstoša rīcība, aktīvi risinot situāciju, uzsākta šobrīd. Kā konstatējusi deputāte Kristīne Ozola:

 

„Šie noteikumi attiecībā uz komposta kaudzēm ir pieņemti 2011. gadā, bet darboties uzsākts 2010. gadā, tātad varēja iekārtot atbilstoši. Es sazinājos ar inspektori, kas sastādīja šo protokolu par administratīvo pārkāpumu, kur domei uzlikts 500 eiro sods. Viņa teica, ka arhitektūras plānošanas uzdevums ir izsniegs. Sirmoviča kungam visa informācija ir sniegta, kādā veidā kas bija jāierīko."

Viņa arī uzskatīja, ka nav jēgas ieguldīt naudu atkritumu pārvietošanā par šādu summu, ko varētu tikpat labi izmantot jauna laukuma izveidošanā, galu galā apgalvojot, ka lētāk pārkāpt likumu un samaksāt sodu. Deputāti pret to iebilda, tomēr secinājumi ir diezgan skaidri. Tas ir dārgi, un daudz naudas jau ir izlietots bez vērā ņemamiem rezultātiem, turklāt, kā atzīst pats izpilddirektors, industriālā zonā, kas domāta citiem mērķiem. Bet laukums tik un tā būs nepieciešams.

Kas vajadzīgs komposta laukuma uzbūvēšanai? Ūdensnecaurlaidīgais segums, virszemes ūdeņu savākšanas sistēma, apkārt laukumam jābūt sastādītam koku un krūmu stādījumam, ierīkotam iežogojumam, apgaismojumam un jābūt laukuma darbībai nepieciešamajām iekārtām un būvēm – svariem, lai reģistrētu kravu ievesto, izvesto, elektroapgādes sistēmai, ugunsdzēšanas aprīkojumam un citām lietām.

Tautsaimniecības un attīstības komitejā notikušajās diskusijās ideja par atbilstoša laukuma ierīkošanu vecajā vietā tika pilnībā noraidīta. Izmaksas nav nosakāmas, kamēr nav izstrādāts tehniskais projekts, tomēr paredzams, ka tās būs lielas. Tāpat atmesta doma par SIA „Jēkabpils ūdens" attīrīšanas iekārtu dūņu laukumiem, jo, kā komitejā komentēja Gogulis, „Jēkabpils ūdens'' vēlas attīstīt savu ūdenssaimniecību. Par vislabāko variantu atzīta komposta laukuma ierīkošana blakus šķirošanas laukumam Zvaigžņu ielā un uz vairākiem zemes gabaliem pie dzīvnieku patversmes. Tur ir ar ko sākt, jo atrodas šis tas no tā, kas noteikts prasībās - vārti, svari, sarga māja.

Taču beigu beigās gaisā paliek karājoties arī šī ideja, jo nav pārliecības vai tā īstenojuma. Tāpēc pagaidām ierosināts atlikt šo jautājumu. Lai gan to deputāti plāno izspriest jau nākamā gada sākumā, bet, kā piebilst Gogulis, visu tik un tā noteiks finansējums.