Jēkabpils mēram otrais augstākais vērtējums publiskajā runā (PĒTĪJUMS)

3Komentāri

"Skrivanek Baltic" jaunākajā "Valodas policijas" pētījumā, kurā analizēta Latvijas 14 lielāko pašvaldību vadītāju latviešu valodas kultūra un tās publiskā lietojuma paradumi Jēkabpils mēram Leonīdam Salcevičam kopvērtējumā ir otrais augstākais rādītājs un šo vietu viņš dala ar Cēsu novada domes priekšsēdātāju Jāni Rozenbergu. Abiem vienāds iegūto punktu skaits – 2,04.

Savukārt pirmā vieta ar 2,2 punktiem un augstākais novērtējums ir Kuldīgas novada domes priekšsēdētājai Ingai Bērziņai, Liepājas pilsētas domes vadītājam Uldim Seskam un Ogres mēram Artūram Mangulim.

Trešajā vietā ar 2,02 punktiem ir Ventspils mērs Aivars Lembergs, ceturtājā – Rīgas mērs – Nils Ušakovs ar 1,96 punktiem, bet pirmo piecinieku noslēdz Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis ar 1,84 punktiem.

Pētījumā norādīts, ka Jēkabpils pilsētas mērs Leonīds Salcevičs prot meistarīgi pielāgot verbālās izteiksmes līdzekļus. Leonīda Salceviča valodas stiprās puses: uzstāšanās caurvij praktiskā un profesionālā pieeja pašvaldības jautājumiem. patīkams tembrs. valodā saklausāmas augšzemnieku dialektam raksturīgās iezīmes. Jēkabpils mēram ieteikts novērst nepilnības, kas raksturīgas lielākajai daļai runātāju, liekvārdība, sarunvalodas elementi un rusismi.

Pētījums liecina, ka augstākais valodas kultūras līmenis ir Mangulim un Seskam. Gramatiski pareizs valodas lietojums, pēc ekspertu domām, arī visvairāk dzirdams Ogres novada domes vadītāja publiskajā runā. Sintakses pamatprincipu zināšanas un ievērošana labi atspoguļojas arī Kuldīgas novada domes vadītājas teiktajā.

Apkopojot ekspertu vērtējumu par politiķu valodas stilu, pirmajās vietās ierindojās Bērziņa un Mangulis. Tikai par 0,2 punktiem no līderiem šajā kritērijā atpaliek Sesks, Salcevičs un Rozenbergs, kuri, pēc ekspertu domām, meistarīgi auditorijai pielāgo verbālās izteiksmes līdzekļus.

Par labākajiem oratoriem atzīts Rīgas pilsētas mērs Nils Ušakovs un Liepājas pilsētas vadītājs Uldis Sesks, pavisam nedaudz atpaliek Kuldīgas un Ventspils priekšsēdētāji. Pie šo politiķu stiprajām pusēm eksperti min labi sagatavotu runu, spēju noturēt klausītāju uzmanību, patīkamu balss tembru.

Eksperti norādīja, ka viens no pētījuma uzdevumiem bija noskaidrot, vai tā atšķiras no Latvijas Saeimas deputātu publiskās runas. Pētījuma rezultāti liecina, ka pašvaldību vadītāju publiskā runa ir tuvāka savai auditorijai, viņi runā tiešāk, bez liriskām vai populistiskām frāzēm.

Pētījums norisinājās "Skrivanek Baltic" projekta "Valodas policija" ietvaros. Tika vērtēta Kuldīgas, Salaspils, Ogres, Cēsu, bijušā Tukuma novada un Rēzeknes, Daugavpils, Ventspils, Jelgavas, Jēkabpils, Liepājas, bijušā Valmieras, Jūrmalas un Rīgas pilsētas priekšsēdētāju publiskā runa.

Eksperti individuāli vērtēja vadītāju uzstāšanos reģionālās, sabiedriskās un neatkarīgās televīzijas ziņu raidījumos, kā arī plašsaziņas līdzekļu veidotajos raidījumos un videoprojektos par jautājumiem, kas saistīti ar viņu darbu pašvaldībā tostarp par neoficiālām tēmām. Videomateriāli tika analizēti pēc četriem kritērijiem - valodas kultūra, gramatika, valodas stils un oratora prasmes.

Pētījuma ekspertu grupu veidoja latviešu valodas un latviešu valodas dialektu eksperte Lidija Leikuma, ziņu diktore un komunikācijas konsultante Ilva Liepiņa-Milzarāja, valodu eksperte, "Skrivanek Baltic" valdes locekle Aiga Veckalne, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas priekšsēdētājs Juris Baldunčiks un valodu eksperts, "Skrivanek Baltic" direktors Vasilijs Ragačevičs.

Ar pētījumu var iepazīties ŠEIT