Topošajā likumā par ūdens apgādi un kanalizāciju būs stingrākas prasības namsaimniekiem
Aprīlī SIA „Jēkabpils ūdens” vadība aicināja uz tikšanos pilsētas iedzīvotājus, lai pārrunātu aktuālākos jautājumus par dzeramā ūdens kvalitāti, vides piesārņojuma draudiem un pieslēgumu ierīkošanas iespējām centralizētajam ūdensvadam un kanalizācijas sistēmai. Uz sarunu bija ieradušās arī Daugavpils reģionālās vides pārvaldes vecākā inspektore Guna Novika un Atļauju daļas vadītāja Inga Plociņa, pašvaldības amatpersonas un pilsētas ūdenssaimniecības speciālisti.
„Jēkabpils ūdens” Dokumentu pārvaldības daļas vadītāja un juriskonsulte Iveta Ozoliņa uzsvēra, ka kopš 2008.gada Jēkabpilī veikti vērienīgi darbi – izbūvēti un rekonstruēti 18,69 km maģistrālo ūdensvadu tīklu un 32,33 km kanalizācijas tīklu, kopumā ūdensapgādes un notekūdeņu saimniecībā ieguldot 18779323 € ES fondu, valsts, pašvaldības un uzņēmuma „Jēkabpils ūdens” līdzekļu. Tagad pakalpojumi pieejami gandrīz visā Jēkabpils teritorijā (98%), tomēr ļoti daudzi iedzīvotāji savās mājsaimniecībās joprojām izmanto aku ūdeni, neveicot tā kvalitātes kontroli, tātad arī nezinot kādu ūdeni lieto, un notekūdeņus uzkrāj lokālajās izsmeļamajās bedrēs. No pilsētas 3155 mājām 1618 mājās (52 %) izmanto ūdeni no pilsētas ūdensvada. Gan ūdensapgādes, gan kanalizācijas pakalpojumus izmanto 969 ēkās (30%), bet kanalizācijas tīkliem pieslēgtas 1106 mājas jeb 53 %. Nopietns drauds pazemes ūdeņu un apkārtējās vides kvalitātei pilsētā joprojām ir 1976 izsmeļamās bedres, kas izbūvētas gan pie daudzdzīvokļu, gan viendzīvokļa mājām, un vairumā gadījumā vairs nav hermētiskas, tādēļ iespējamas kanalizācijas noplūdes gruntī, kas, iespējams, nonāk paša vai kaimiņu dzeramā ūdens akās.
Guna Novika skaidroja, ka mājsaimniecībās ir pieļaujamas gan bioloģiskās attīrīšanas iekārtas, gan nosēdakas, taču tām jāatbilst būvnormatīviem. Tās ir grūti novērtēt, īpaši agrāk izbūvētās.
Par neattīrītu notekūdeņu novadīšana gruntī un vides piesārņošanu namsaimnieku var sodīt ar naudassodu no 70 līdz 700 € (juridiskām personām sods no 350 līdz 2900 €). Kaut arī patlaban nav izstrādāti kontroles mehānismi, tomēr namīpašniekiem ieteicams saglabāt kvītis par nosēdbedres satura izvešanu, lai nepieciešamības gadījumā varētu pierādīt, ka notekūdeņi izvesti atbilstoši normatīviem.
Inga Plociņa informēja, ka šīs problēmas ir aktuālas visā Latvijā, tāpēc šogad paredzēts pieņemt likumu par ūdens apgādi un kanalizāciju, kurā būs precīzāks regulējums par notekūdeņu apsaimniekošanas kārtību un namīpašnieku pienākumiem. Tas pavērs iespējas atbildīgajiem dienestiem un pašvaldībām kontrolēt situāciju ar saimnieciskajiem notekūdeņiem, tādējādi nodrošinot dzeramo ūdeņu tīrību.
Iedzīvotāji interesējās par kanalizācijas pieslēguma izmaksām, dzeramā ūdens kvalitāti pilsētā un par iespējām veikt ūdens analīzes. SIA „Jēkabpils ūdens” valdes loceklis Elmārs Užulis skaidroja, ka pieslēgumu izmaksas atkarīgas no tā, kur veicami rakšanas darbi, – asfalta segums to sadārdzina. Užulis aicināja klientus nākt uz uzņēmumu pie speciālistiem, kur izskatīs katru gadījumu un radīs optimālu risinājumu izvēlētā pakalpojuma nodrošināšanai, piemērojot atvieglotus samaksas noteikumus.
Arī Jēkabpils pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks tautsaimniecības jautājumos Aivars Kraps aicināja iedzīvotājus izmantot vasaru un ierīkot pieslēgumus centralizētās ūdens apgādes un kanalizācijas tīkliem, jo jaunais likums, kuru gaida arī pašvaldība, noteiks stingrākas prasības mājsaimniecībām notekūdeņu apsaimniekošanā. Viņš uzsvēra, ka „Jēkabpils ūdens” par pieslēgumu ierīkošanu pieļauj norēķinus ilgtermiņā un tad iemaksas neesot lielas.
V.Priekule,
projektu koordinatore