SIA "Jēkabpils ūdens" aktuālā informācija

Pieņemts „Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums”

2015. gada 18. jūnijā ir pieņemts jauns likums ūdenssaimniecības nozarē – „Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums”. Tas nosaka tiesisko regulējumu un vienotas prasības pašvaldībām, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sniedzējiem un lietotājiem. „Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums” stāsies spēkā 2016. gada 1. janvārī.

Pēdējos gados, piesaistot ES finansējumu, daudzās pašvaldībās, arī Jēkabpilī, ir izbūvētas ūdenssaimniecības sistēmas, tomēr dažādu apstākļu dēļ iedzīvotāji nesteidz ierīkot pieslēgumus izbūvētajiem vai renovētajiem ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem. Lai veicinātu pieslēgumu palielināšanu, jaunais likums paredz iespējas stimulēt iedzīvotājus pieslēgumu ierīkošanai, piemēram, vienošanās ar pakalpojuma sniedzēju, ka pieslēgumu var apmaksāt pa daļām (SIA „Jēkabpils ūdens” šādu iespēju jēkabpiliešiem piedāvā jau tagad). Arī pašvaldības dome varēs lemt par finansējuma piešķiršanu šo darbu daļējai apmaksai no pašvaldības budžeta.

Likumā iekļauts arī regulējums, kas nosaka, ka četru gadu laikā no likumā spēkā stāšanās dienas visiem ūdenssaimniecības pakalpojuma saņēmējiem jābūt uzstādītiem komercuzskaites mēraparātiem. Patlaban Jēkabpilī pēc patēriņa normām jeb bez precīzas mērierīču uzskaites par saņemtajiem „Jēkabpils ūdens” pakalpojumiem norēķinās 19 % klientu.

Likums paredz arī, ka vietējām pašvaldībām līdz 2017. gada 1. martam jāizstrādā saistošie noteikumi, kuros nosakāma kārtība par pieslēgumu ierīkošanu centralizētajai ūdensapgādes vai kanalizācijas sistēmai, sistēmu ekspluatācijas noteikumi, kā arī decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanas un uzskaites kārtība un administratīvā atbildība par noteikumu pārkāpumiem.

SIA „Jēkabpils ūdens” iesaistījies projektā „Energoefektivitāte ūdens kompānijās”

14. jūlijā tika iesniegts projekta pieteikumu Interreg Baltijas jūras reģiona atklātā konkursā prioritātē Efektīva dabas resursu pārvaldība. Projektā izmanto esošo „Baltijas enerģētikas aģentūru tīklu”, kurā ietilpst Zemgales (Latvija), Tartu (Igaunija), Kauņas (Lietuva), Mazovia (Polija) un Skanes (Zviedrija) enerģētikas aģentūras. Katra enerģētikas aģentūra sadarbojas ar kādu ūdenssaimniecības uzņēmumu no savas valsts, Zemgales reģionālā enerģētikas aģentūra par sadarbības partneri izraudzījusies SIA „Jēkabpils ūdens”.

Projekta mērķis ir panākt enerģijas efektīvāku izmantošanu un plašāku atjaunojamo energoresursu izmantošanu no vietējām dabas bagātībām, līdz ar to nodrošinot energoefektīvāku ūdens attīrīšanas iekārtu darbību visās Baltijas jūras reģiona valstīs. Projekts paredz novērtēt pašreizējo situāciju ūdenssaimniecības uzņēmumos no enerģētikas viedokļa, identificējot vēl nerealizētās iespējas energoefektivitātes kāpināšanā un atjaunojamo energoresursu izmantošanā. Projekta laikā tiks analizētas iespējas jaunākās paaudzes tehnoloģiju izmantošanā, sniegts to ekonomiskais pamatojums un norādīts uz vietējos resursu izmantošanas priekšrocībām. Zemgales reģionālās enerģētikas aģentūras energoeksperts Ainārs Gulbinskis norāda, ka ūdenssaimniecības apzināšana Baltijas jūras reģiona valstīs atklās labāko pieredzi, nodrošinās ūdens apsaimniekošanas uzņēmumiem īpašas zināšanas un pavērs iespējas realizēt racionālākos pasākumus energoefektivitātes jomā.

Apgūst pieredzi pie sadarbības partneriem Polijā

Jūnija nogalē SIA „Jēkabpils ūdens” speciālisti bija devušies pieredzes apmaiņas braucienā uz Poliju, kura laikā tikās ar Polijas Ūdenssaimniecības asociācijas pārstāvjiem un sadarbības partneriem vairākos uzņēmumos. Vienā no ūdens ņemšanas stacijām Varšavā, kas ir viena no vecākajām un unikālākajām ūdens sagatavošanas stacijām pasaulē, iepazīta ozonēšanas un ogles filtru metode, kas izmaksā krietni dārgāk nekā Jēkabpilī ūdens filtrēšanai izmantotās speciāli šim nolūkam sagatavotās smiltis, ko ieved no Dānijas. „Jēkabpils ūdens” Dokumentu pārvaldības daļas vadītāja/juriskonsulte Iveta Ozoliņa skaidro, ka Polijā dzeramā ūdens sagatavošanai lielākoties izmanto upju ūdeni, kas ir vairāk piesārņots, tāpēc pamatīgāk attīrāms un apstrādājams nekā pazemes ūdeņi, ko izmanto dzeramā ūdens apgāde Jēkabpilī. Šai pašā ūdens sagatavošanas stacijā uzmanību piesaistījuši arī ar krūmaugiem apzaļumotie jumti - stādījumi ierīkoti, lai samazinātu novadāmos nokrišņu ūdeņus, jo augi tos uzsūc un patērē.

Vērā ņemama pieredze iegūta Fordonā, kur kolēģi iepazīstinājuši ar dūņu pārstrādes tehnoloģijām. Polijā notekūdeņu attīrīšanas procesā nostādinātās dūņas tiek apstrādātas un dedzinātas metāntankos, tādējādi iegūstot biogāzi, ko izmanto siltumenerģijas ražošanai savu attīrīšanas iekārtu vajadzībām. Dūņu dedzināšanu ļoti plaši izmanto Lietuva, Latvijā šadu tehnoloģiju izmanto „Rīgas ūdens” attīrīšanas iekārtās.

Vērtīga bijusi viesošanās rūpnīcā „EKOTON Industrial Group”, kas ir lielākais notekūdeņu attīrīšanas iekārtu ražotājs Austrumeiropā un NVS un kas ir piegādājis augstas kvalitātes tehnoloģiskās iekārtas Ungārijai, Izraēlai, Moldovai, Krievijai, Ķīnai un citām valstīm. „Jēkabpils ūdens” speciālistus ieinteresējusi iespēja pasūtīt notekūdeņu attīrīšanas režģus attīrīšanas iekārtās „Daugavsala”, pašlaik notiek pasūtījuma saskaņošana.

Iveta Ozoliņa: Kopumā redzētas liek secināt, ka ūdenssaimniecību speciālisti visur cenšas nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus un domā par vides aizsardzību, taču, vērojot inženierkomunikāciju ierīkošanu Olštinā, nācās atzīt, ka reizēm pie mums „klibo” kvalitāte. Izskatījās, ka cilvēkiem tur ir cita atbildības pakāpe un savādāka attieksme pret darbu. Uzmanību piesaistīja arī tas, ka, notiekot ielas rekonstrukcijai, vienlaicīgi tika pārliktas visas esošās komunikācijas: gāzesvads, elektrokabeļi, ūdens un kanalizācijas tīkli, sakaru kabeļi. Diemžēl pie mums vispirms ierok viena veida komunikācijas, pēc gada - citas, un tā iela tiek pārrakta teju vai katru gadu.

Informāciju sagatavoja

V.Priekule, sabiedrisko attiecību speciāliste