Jēkabpils mērs iecelts Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē

Valdība šodien apstiprināja Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomi 14 cilvēku sastāvā. tajā iecelts arī Jēkabpils pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs.

Izlīdzināšanas fonda darbības pārraudzībai Ministru kabinetam ir jāizveido Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padome, tās sastāvā iekļaujot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ieteiktu un Saeimas apstiprinātu pārstāvi - Saeimas deputātu, pa vienam pārstāvim no Finanšu ministrijas (FM), Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Labklājības ministrijas (LM).

Tāpat padomē jāiekļauj Rīgas domes priekšsēdētājs vai deputāts un seši pašvaldību domju priekšsēdētāji, kurus izvirzījusi pašvaldību biedrība, nodrošinot, ka divi no tiem pārstāv republikas pilsētu pašvaldības, bet četri - novadu pašvaldības.

Ar valdības lēmumu turpmāk Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē darbosies Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR), Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs, IZM Izglītības departamenta direktora vietniece izglītības statistikas un finanšu plānošanas jomā Līga Buceniece, Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, VARAM Pašvaldību departamenta direktors Aivars Draudiņš, LM Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktore Diāna Jakaite, FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inta Komisare, kā arī Talsu novada domes priekšsēdētājs Aivars Lācarus.

Tāpat padomē iecelts Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs, VID ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis, Saeimas deputāts Jānis Trupovnieks (ZZS) un Valsts kases Norēķinu departamenta direktore Aiga Vīksna.

Kā ziņots, Finanšu ministrija nodevusi starpinstitūciju saskaņošanai Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomes nolikumu.

Nolikums paredz, ka Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padome ir Ministru kabineta izveidota uzraudzības institūcija, kuras darbības mērķis ir pārraudzīt pašvaldību finanšu izlīdzināšanu un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda darbību. Padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku pirmajā padomes sēdē ievēlē tās locekļi. Padomes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks varēs tikt ievēlēts, ja kandidāts būs saņēmis vairāk par pusi no padomes locekļu balsīm.

Padomes pienākumi ir pārraudzīt Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma izpildi, pieņemt lēmumu par pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtību, izskatīt, apkopot valsts un pašvaldību institūciju priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem un papildinājumiem Pašvaldību finanšu izlīdzināšanu likumā, kā arī ar to saistītajos normatīvajos aktos un sniegt atzinumus par tiem.

Padomei būs tiesības pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām informāciju, kas nepieciešama pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda darbības pārraudzībai, kā arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas analīzei. Tāpat padome varēs pieprasīt un saņemt no valsts institūcijām informāciju, kas saistīta ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma saistīto normatīvo aktu darbības nodrošināšanu.

Padomei būs tiesības iesniegt finanšu ministram priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem un papildinājumiem Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumā un ar to saistītajos normatīvajos aktos.

Jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis novērsīs līdzšinējās nepilnības un mudinās pašvaldības būt ekonomiski aktīvām, norāda Finanšu ministrijā (FM). Būtiskākā atšķirība jaunajā modelī ir tas, ka ir ieviests nosacītais iedzīvotājs. Katrs iedzīvotājs tiek noteikts kā vieninieks jeb viens nosacītais iedzīvotājs, un tālāk atbilstoši demogrāfiskajiem kritērijiem tiek pielikti klāt šādi rādītāji: katrs bērns līdz sešiem gadiem papildus dod 2,34 nosacītos iedzīvotājus, skolēns - papildu 3,26 nosacītos iedzīvotājus, iedzīvotājs virs darbaspējas vecuma - papildu 0,74 nosacītos iedzīvotājus.

Jaunajā modelī ir pārrēķinātas demogrāfisko kritēriju vērtības, jo pašreizējā modelī skolēnu skaits, izglītības funkcija ir pārvērtēta. Otrs pamatprincips - izlīdzināšana tiks veikta nevis pret finanšu nepieciešamību, kas bija aprēķināts lielums, bet gan pret pašvaldību vidējiem vērtētajiem ieņēmumiem.

Pēc citiem principiem tiks arī sadalīta valsts budžeta dotācija - katru gadu tiks noteikta bagātākā pašvaldība, un, jo tuvāk pašvaldība atradīsies bagātākajai pašvaldībai, jo valsts budžeta dotācija būs mazāka, bet, jo tālāk pašvaldība atradīsies no turīgākās pašvaldības, jo valsts budžets dotēs vairāk.

Ieviests arī jauns kritērijs, kas raksturo teritorijas platību. Šis kritērijs arī tiks izteikts kā nosacītais iedzīvotājs, proti, katrs kvadrātkilometrs dos papildu 1,52 nosacītos iedzīvotājus. No teritorijas kritērija ieguvēji būs lielas teritorijas ar mazu blīvumu.

FM uzsver, ka tās risinājums paredz stabilu mehānismu, lai pašvaldības ne tikai īstermiņā uz vienu gadu, bet arī vidējā un ilgtermiņā zinātu, kāds būs to finansējuma apjoms.

Ieviešot jauno sistēmu, 2016.gads būs pārejas periods, kad nevienai pašvaldībai nesamazināsies pieejamie finanšu līdzekļi.

Materiāls tapis sadarbībā ar LETA

Foto: la.lv