SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes priekšsēdētāju Gvido Liepiņu atstādina no amata. Viņš pašvaldībai sola tiesu darbus
- Sandra Mikanovska --
- 14 junijs 2019 --
- 8Komentāri
Ceturtdien, 13.jūnijā dalībnieku ārkārtas sapulcē no amata atsaukts SIA "Jēkabpils reģionālā slimnīca" valdes priekšsēdētājs Gvido Liepiņš, kurš amatā iecelts 2018.gada maijā.
"Sarunās ar slimnīcas valdi neguvu pārliecību par kapitālsabiedrības nākotnes attīstības stratēģiju, piedāvātie risinājumi nepārliecināja. Tāpat sarunās man radās iespaids, ka slimnīcas valdes priekšsēdētājam nav izpratnes par medicīnas iestādes darbības principiem, kā rezultātā būtiski ir aizkavējusies un apdraudēts Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) finansētais projekts, par ko pārliecinājos tikšanās laikā ar CFLA vadību, nevis šo informāciju guvu no pašas valdes," iemeslus valdes priekšsēdētāja atsaukšanai komentēja pilsētas mērs, kurš amatā ievēlēts pirms pusotra mēneša.
Viņu esot pārsteidzis arī bijušā domes priekšsēdētaja Raivja Ragaiņa (LZP) lēmums palielināt valdes priekšsēdētāja algu par gandrīz 300 eiro, tādējādi nodrošinot 3756 eiro atlīdzību, lai arī slimnīcā ir kritiska finansiāla situācija.
"Tikšanās laikā ar kolektīvu skaidri saklausīju viedokli, ka valdes komunikācija ar kolektīvu ir neapmierinoša. Nostrādātā gada laikā valdes priekšsēdētājam nav radusies izpratne par slimnīcas darba organizācijas principiem un uzskatu, ka slimnīcas valde nav darījusi visu iespējamo, lai spētu saņemt atbilstošu valsts finansējumu par sniegtajiem ārstniecības pakalpojumiem, tādējādi gadu noslēdzot ar zaudējumiem," turpināja Kraps, uzsverot, ka cilvēka dzīvība un veselība ir pats galvenais, un uz šīm vērtībām nevar un nedrīkst ekonomēt nekādos apstākļos.
Jaunu slimnīcas vadītāju un vēl vienu valdes locekli, jo valdes locekle Inna Gellere ir iesniegusi atlūgumu, plānots meklēt konkursā.
Gan sēdes laikā, gan pēc tās slēgšanas starp Jēkabpils mēru un no amata atstādināto slimnīcas valdes priekšsēdētāju, izvērtās neliela diskusija.
Gvido Liepiņš oponēja Jēkabpils mēram Aivaram Krapam, norādot, ka viņš nav tiesīgs vienpersoniski mainīt divpusēji noslēgtu līgumu par atsaukšanas kompensāciju. Liepiņš uzsvēra, ka tiesīgi noslēgts līgums ir jāpilda un pašvaldībai šajā ziņā jārāda priekšzīme. Tāpēc viņš noteikti tiesāsies, lai pierādītu savu taisnību.
Gvido Liepiņš uzdeva retorisku jautājumu: Ja es aizeju uz tiesu un vinnēju un jūs ar savu rīcību būsiet radījis vēl lielākus izdevumus pašvaldībai un nodokļu maksātājiem, vai jūs atkāpsieties no amata?
Aivars Kraps norādīja, ka uz šo jautājumu neatbildēs, jo sēde ir sasaukta ar pilnīgi citu darba kārtību.
Gvido Liepiņš lūdzu šo mēra atbildi ieprotokolēt, uzsverot, ka “priekšsēdētājs nav gatavs ar savu vārdu atbildēt par savu rīcību.”
Bijušais slimnīcas vadītājs izteica pieņēmumu, ka viņa atsaukšanas pamatā ir citi iemesli, kā viens no tiem - Eiropas finansēts projekts, kura realizācija ir sākusies. “Manuprāt, galvenais valdes atsaukšanas iemesls, kāpēc tas notiek šajā brīdī un tik steidzīgi, situācijā, kad slimnīcas rādītāji par pirmo ceturksni ir kļuvuši pozitīvi, pārmetot iepriekšējā gada rezultātus, kad situācija jau ir mainījusies, ir cits. Iemesls, kāpēc notiek mana atstādināšana, visticamāk, ir slimnīcas Eiropas projekts, kura kopīgais apjoms ir 6,4 miljoni. Šobrīd ir pabeigti un iesniegti projektēšanas darbi ekspertīzei, tūlīt būs jāsaskaņo celtniecības nolikums un tieši šis ir īstais iemesls, kāpēc valdes priekšsēdētājs manā personā te vairs nav vēlams, lai varētu šo celtniecību, iespējams, realizēt, kaut kā sev tīkamā veidā. Tāds ir mans pieņēmums.”
Aivars Kraps sacīja, ka “katrs varam izteikt pieņēmumus, bet es šim kategoriski nepiekrītu”
Tāpat arī Gvido Liepiņš sacīja, ka pārmetums par komunikācijas trūkumu un slimnīcas darbinieku neapmierinātība ir saistīta ar centieniem Jēkabpils slimnīcā ieviest darba disciplīnu, cenšoties panākt, lai mediķi no slimnīcas apmaksātajā darba laikā būtu savās darba vietās un strādātu savu pacientu labā.
Aivars Kraps interesējās vai ir konkrēti pierādījumi šim apgalvojumam. Liepiņš atbildēja, ka gadījumos, kad tas ticis fiksēts ir koriģētas darba uzskaites tabeles un to varot noskaidrot grāmatvedībā.
Inna Gellere interesējās, kāpēc kā atlaišanas iemesls minēta šīs ārkārtas sapulces sasaukšanas nelikumība, kas tieši ir pārkāpts.
Jēkabpils pilsētas pašvaldības juridiskā departamenta direktore Dace Gluha skaidroja, ka “Publiskas personas kapitāldaļu un kapitālsabiedrības pārvaldības likuma 73.pantā ir noteikta kārtība un termiņi kādā jums ir jāsasauc dalībnieku sapulce. Panta pirmajā daļā noteikts, ka paziņojumu par dalībnieku sapulces sasaukšanu valde nosūta kapitāldaļu turētāja pārstāvim, visiem padomes locekļiem un valdēm ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces. Šajā gadījumā šis paziņojums par dalībnieku sapulces sasaukšanu netika ievērots.”
Gvido Liepiņš iebilda, ka 31.maijā saņemtajā paziņojumā bija norādīts, ka ārkārtas sapulce jāsasauc divu nedēļu laikā, kapitāldaļu turētājs bija ierosinājis to sasaukt 14.jūnijā, kas arī ticis izdarīts, sapulce sasaukta divu nedēļu laikā, saskaņojot sapulces laiku ar visām ieinteresētajām pusēm.
Dace Gluha piebilda, ka brīdī, kad tika sūtīts paziņojums par sapulces sasaukšanu, tās norises termiņš nevarēja būt mazāks par divām nedēļām.
Gvido Liepiņš, iebilstot sacīja, ka tā nebija ļaunprātība, bet nezināšana un tā vietā, lai pašvaldība konsultētu, tā izmanto nezināšanu un soda, viltīgi sastādot dokumentus, kas jau sākotnēji paredz šādu iznākumu.
Starp abām pusēm izvērtēs vārdu apmaiņa par atsaukšanas pabalsta atcelšanu, kur Gvido Liepiņš norādīja, ka šāds pabalsts noteikts visās Jēkabpils pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrībās, kāpēc to atceļ tikai slimnīcā. Aivars Kraps atbildēja, ka atcelšanas pabalstus triju algu apmērā atcels visās pašvaldības kapitālsabiedrībās.
Jau vēstīts, ka pērn Jēkabpils pašvaldība nolēma izsludināt konkursu uz slimnīcas valdes locekļu amatiem, lai realizētu jaunu Jēkabpils reģionālās slimnīcas attīstības stratēģiju.
Toreizējais pilsētas mērs Raivis Ragainis skaidroja, ka lēmums meklēt slimnīcai jaunu valdi pieņemts, lai ierobežotā finansējuma apstākļos ar jaunām un mūsdienīgām idejām spētu nodrošināt slimnīcas pamatuzdevumu izpildi - kvalitatīvu un modernu ārstniecības pakalpojumu sniegšanu, ārstniecības personāla piesaisti un mūsdienīgu klientu apkalpošanas kultūru.
Šogad aprīļa beigās Gvido Liepiņš informēja, ka, ņemot vērā 2019.gada pirmā ceturkšņa rezultātus, slimnīcas jaunajai valdei ir izdevies izvest slimnīcu no zaudējumus nesošas iestādes "goda". Bet 2018.gada auditētie rezultāti uzrādīja slimnīcai 824 721 eiro lielus zaudējumus, kas arī bijis viens no pārmetumiem slimnīcas iepriekšējās valdes darbam.
"Jau pagājušajā gadā, saņemot slimnīcas pārvaldību, sākām realizēt veselu virkni nozīmīgu reformu, kuras, pirmkārt, paplašinātu mūsu pakalpojumu klāstu, otrkārt, nodrošinātu pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos un, treškārt, optimizētu finanšu plūsmu, finanšu resursu pārvaldību un finanšu plānus ilgtermiņā. Pirmie rezultāti jau ir redzami - šī gada pirmajā ceturksnī slimnīca jau strādājusi faktiski bez zaudējumiem, mīnusi ir tikai nepilni trīs tūkstoši eiro," pauda Liepiņš, piebilstot, ka tas ir nozīmīgs sasniegums, turklāt pirmo reizi pēdējo gadu laikā.
"Firmas.lv" dati liecina, ka slimnīca ar zaudējumiem strādājusi arī 2017.gadā, kad tie sasnieguši 137 964 eiro.
Komentāri (0-8/8)
es
16.06.2019 09:52Inta
15.06.2019 13:53Janka
15.06.2019 00:01A
14.06.2019 23:53Sabiedrībai ir jābūt saliedētai punkts
Dr.
14.06.2019 20:19Keiya
14.06.2019 20:01rrrr
14.06.2019 18:48Viesis
14.06.2019 18:26