SIA „Jēkabpils reģionālās slimnīcas“ valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova, pēc sarunām ar domes vadību, iesniegusi atlūgumu. Abu pušu viedokļi
- Sandra Mikanovska --
- 11 marts 2022 --
- 10Komentāri
Tiekoties ar Jēkabpils novada pašvaldību preses konferencē, Radio1.lv jautāja vai paredzētas izmaiņas slimnīcas valdē.
„Mums ir bijušas vairākas tikšanās. Ja atceraties, pirmā notika jau septembrī, kad iepazināmies ar slimnīcas darbu. Ir bijušas vēl vairākas tikšanās ar valdi, ar ārstiem un arodbiedrību. Baumas, protams, bija jau janvāra beigās, bet tās ir apstiprinājušās tikai februāra beigās, kad valdes priekšsēdētāja Margarita Meļņikova uzrakstīja iesniegumu par viņas atbrīvošanu no darba no 1. aprīļa. Par valdes locekli Renāru Putniņu neesam dzirdējuši baumas par viņa promiešanu. Iesnieguma no viņa nav, un mēs saprotam, ka viņš turpinās savu darbu. Vai mums teikt, ka valdei ir kādas nesaskaņas ar domi? Nē, tas ir normāls darba process un katra cilvēka izvēle, vai viņš grib vai negrib strādāt. Tuvākajā laikā sludināsim konkursu uz valdes priekšsēdētāja amatu,“ sacīja novada domes priekšsēdētāja vietnieks veselības un sociālo pakalpojumu jautājumos Aivars Vanags (JKP).
Jautājām vai tā ir sakritība ar SIA „Jēkabpils siltums“, jo janvārī pēc sarunām darba procesā ar domes vadību, atlūgumu iesniedza SIA „Jēkabpils siltums“ valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Karpenko, izvēloties pieņemot piedāvājumu strādāt Daugavpils siltumtīklos, nevis palikt Jēkabpilī. Aivars Vanags sacīja, ka te nav likumsakarību, ka tā vienkārši ir sanācis un tā ir abu valdes priekšsēdētāju izvēle.
Aivars Vanags žurnālistus informēja, ka beidzot ir aizpildīta slimnīcas galvenā ārsta vakance, un galvenais ārsts darbu slimnīca sācis no 1. februāra. Aivars Vanags un domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP) nevarēja nosaukt galvenā ārsta vārdu, jo viņš vēl nesot bijis domē.
Radio1.lv noskaidroja, ka galvenais ārsts ir Georgijs Moisejevs, kura profesionālā speciālitāte ir ārsts internists, nefrologs, ultrasonogrāfijas speciālists un arī diētas ārsts.
Raivis Ragainis preses konferencē sacīja, ka speciālistu izvēle ir kapitālsabiedrības kompetence. Dome ar katru darbinieku neesot obligāti jāiepazīstina. Bet viņš zinot, ka „galvenais ārsts ir augstas raudzes speciālists ar labu profesionālo bagāžu un pieredzi un kolektīvs ar galveno ārstu ir apmierināts. No kolektīva nav sliktu atsauksmju“. Kaut arī domes vadība darba procesa sarunās ne reizi vien ir tikusies ar slimnīcas valdi, Raivis Ragainis uzsvēra, ka kapitālsabiedrību pārvaldība ir uzticēta tikai un vienīgi izpilddirektoram, un pašvaldības politiskā vadība tur neiejaucas.
Uz jautājumu: vai tas nozīmē, ka domes vadībai nav nekādu pretenziju pret valdes darbu un Margarita Meļņikova vienkārši pati izlēmusi iet prom. Aivars Vanags vēlreiz uzsvēra, kas visas notikušās sarunas bijis tikai darba process un katrs cilvēks var izvēlēties palikt strādāt vai iet prom. Lūdzām komentēt, kādas prasības valdei tika izvirzītas notikušajā darba procesā un vai valde tās ir izpildījusi?
„Domi interesē tikai tas, lai pacienti, kas dodas uz slimnīcu, būtu apmierināti ar sniegtajiem pakalpojumiem un to daudzveidību, bet konkrētas prasības sīkumos nevar nosaukt, jo tas ir darba process. Svarīgi, lai būti labs apkalpošanas līmenis un speciālistu pieejamība, lai notiek re¬montdarbi, tas gan ir izpildīts, bet pieejamība klibo. Mūsu skatījumā klibo, jo varētu būt vairāk dakteru, kas strādātu slimnīcā. Taču trūkst speciālistu. To var redzēt slimnīcas mājaslapā, kur ir publicētas vakances,“ pauda Aivars Vanags.
Iesaistoties sarunā Raivis Ragainis papildināja, ka ir bijušas sūdzības par atbalsta personāla pieejamību. Slimnīcas valde tika aicināta uz domi, un bijušas sarunas par jautājumiem, kas pašvaldību neapmierina. Tālāk tā jau esot valdes rīcība, vai viņi varot to izpildīt vai pieņem citus lēmumus, kā tagad, kad izpilddirektors ir saņēmis no valdes priekšsēdētājas uzteikumu.
„Tas nav mūsu spiediens. Vienkārši ir jāsasniedz kādi noteikti mērķi. Šobrīd traumatoloģijā pakalpojumi nav pieejami, citas funkcijas nav pieejamas. Nevaru teikt, ka visi, bet ir daudzi no personāla, kas nav īsti apmierināti ar kaut kādiem procesiem un tāpēc ir izteikuši ultimātu, ka vēlas mainīt darbavietu. Tas nav apmierinājis mūs, tāpēc mēs saucām valdi runāt par to. Protams, visu cieņu, ir izdarītas daudzas labas lietas, bet mūsu iedzīvotāji neteiks valdei paldies par sakārtotu un sapostu slimnīcu, kurā nevar dabūt pakalpojumu. Man vajag, lai cilvēki šeit saņem akūti nepieciešamus pakalpojumus un nebrauc uz Madonu, Daugavpili vai Ilūksti. Dome ir iesaistījusies ar dzīvesvietas un finansējuma nodrošinājumu stipendijām mediķiem. Es negribētu teikt, ka šī vai cita valde ir pie visa vainīga, ka trūkst atsevišķu speciālistu, bet ir lietas, kas varbūt nav sakārtotas kādu personisku ambīciju vai aizvainojumu dēļ,“ norādīja Raivis Ragainis.
Tāpat arī Aivars Vanags piekrita, ka valde dažos jautājumos ir labi strādājusi, bet citos darbs klibo. Esot bijušas sa¬runas ar ārstiem un arodbiedrību un vēstules no me¬diķiem, tikai dome neesot gribējusi to visu nest uz āru. No darba esot aizgājuši dakteri. Uz jautājumu, kuri dakteri ir aizgājuši, Aivars Vanags gan neatbildēja, bet sacīja, ka vairāki, vismaz trīs un gan jau tas, agrāk vai vēlāk, kļūšot zināms. Bet tie esot fakti, un domes vadība varot runāt par faktiem, nevis baumām.
Raivis Ragainis piebilda, ka domes vadība ir tikusies ar mediķu pārstāvniecību, lai noskaidrotu vai pašvaldības vadība var no savas puses kapitālsabiedrības valdei prasīt kaut kādu noteiktu uzdevumu izpildi, un saņemta atbilde, ka var. Šādu uzdevumu izpilde arī tikusi prasīta.
Radio1.lv sazinājās ar SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca“ valdes priekšsēdētāju Margaritu Meļņikovu, lai noskaidrotu viņas viedokli, kāpēc pieņemts lēmums pamest darbu valdē. Tā kā slimnīcas vadības komentērs interesēja vairākus medijus, atbildes tika sniegtas preses konferencē.
„Tik tiešām esmu iesniegusi atlūgumu. Kāpēc? Apstākļi ir dažādi. Es pieturos pie tā, ka mums ir jāstrādā, ievērojot labas pārvaldības principus, respektīvi, pašvaldība ir 100% Jēkabpils slimnīcas īpašniece. Mans uzskats ir tāds, ka mums visiem ir jābūt vienotai izpratnei par to, kā mēs strādājam, kas ir kvalitāte, pakalpojumu pieejamība, kādas ir pacientu intereses, protams, galvenais – slimnīca ir priekš pacientiem un svarīga ir slimnīcas attīstība. Savukārt slimnīcas attīstība nav vienas dienas vai viena divu gadu jautājums. Slimnīcas attīstība ir jāskatās nākotnē, ko vēlamies redzēt pēc desmit gadiem. No maniem šajā amatā Jēkabpils slimnīcā vairāk kā divarpus gadiem, divi gadi ir pavadīti krīzes apstākļos, pandēmijā. Tas nav maz. Es esmu ļoti pateicīga kolēģiem, ka spējām strādāt krīzē. Mēs kopā piedzīvojām ārkārtas situāciju medicīnā un divas reizes ārkārtas situāciju valstī. Es uzskatu, ka mēs to, kā komanda, izturējām labi, neskatoties uz šiem apstākļiem, mēs spējām labi nodrošināt visu nepieciešamo veselības aprūpei. Krīzes situācijā mēs spējām ātri reaģēt, kolēģu spējas un kapacitāte ir nenovērtējama. Neskatoties uz visiem šiem apstākļiem, mēs spējām nodrošināt arī finansiālo stabilitāti slimnīcai. Marta beigās vai aprīļa sākumā būs pieejams gada pārskats, nenoliedzami ir finansiālā stabilitāte, vairāk kā 100 000 eiro peļņā. (Red.piezīme: Margaritai Meļņikovai, sākot darbu slimnīcas valdes vadībā, Jēkabpils slimnīcai bija 800 000 eiro parāds). Kopā esam spējuši attīstīt jaunus pakalpojumus – proktoloģijā, uroloģijā, dermatoloģijā, zobārstniecībā, higiēnista pakalpojumus, gan dienas stacionāra pakalpojumus, gan ambulatoros pakalpojumus. Kad es nācu 2019.gadā uz Jēkabpils slimnīcu, es nācu jo redzēju slimnīcas potenciālu, slimnīca atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā. Es joprojām ticu šai slimnīcai un ticu, ka mūsu kolēģi spēs to īstenot. Bet slimnīcas attīstības īstenošana būs iespējama vien tad, kad būs vienota izpratne, sākot ar slimnīcas īpašnieku un beidzot ar katru no slimnīcas darbiniekiem. Ja šis process būs vienots un neiejauksies nekāda veida politiskās norises vai politiskā piederība, vai jebkādā citāda veidā “savējie”, “tavējie”, tad es uzskatu, ka šo potenciālu varēs īstenot un šai slimnīcai būs potenciāls un pakalpojumus varēs attīstīt un Jēkabpils novada iedzīvotāji saņems šos te veselības aprūpes pakalpojumus. Kvalitatīvi, pieejami un noteikti arī turpmāk slimnīca skatīsies uz Eiropas kvalitāti un standartiem, ko mēs kā komanda jau esam sākuši ieviest un es ticu, ka kolēģiem tas izdosies. Tāpēc novēlu saviem kolēģiem izturību, spēju saredzēt potenciālu. Ticu, ka mūsu ieguldītais darbs jau šajā brīdī attiecībā uz jauno speciālistu piesaisti, jaunajiem rezidentiem, nesīs augļus pēc diviem, trim, četriem pieciem vai sešiem gadiem, jo kā zināms medicīnas nozarē strādājošie speciālisti iegūst visilgāk iegūstamo izglītību, tie ir vairāk kā deviņi gadi, atkarībā no specialitātes. Šobrīd piesaistītais students kā sertificēts speciālists būs pēc trim līdz pieciem gadiem. Līdz ar to uz medicīnu jāskatās kā uz ilgtspējīgu, ilgtermiņa investīciju. Paldies visiem rezidentiem, kuri kopā ar mums saredzēja šo slimnīcas potenciālu. Paldies medicīnas studentiem, kuri iesaistījās Covid-19 pacientu ārstēšanā. Tā bija viņu liela drosme iesaistīties Covid-19 ārstēšanā. Paldies studentiem, kas nāca pie mums, kas saredzēja, ka slimnīca attīstās, ka ir šis potenciāls. Paldies visiem kolēģiem ar kuriem man bija gods kopā strādāt, ar kuriem mēs īstenībā kopā apēdām lielu pudu sāls. Tas nebija viegls laiks un arī turpmāk šis laiks neļaus atslābt, jo nāk nākamais izaicinājums saistībā ar karadarbību Ukrainā,“ sacīja Margarita Meļņikova.
Viņa piebilda, ka šobrīd jautājums par viņas atlūgumu, nav dienas aktuālākais notikums, pasaulē notiekot daudz būtiskāki, svarīgāki procesi, kā karadarbība Ukrainā. Arī Latvijā veselības aprūpē strādājošajiem ir jābūt gataviem nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumus karā cietušajiem un bēgļiem. Turklāt šī palīdzība Ukrainas iedzīvotājiem būs jāsniedz tādā pašā apjomā, kā saņem mūsu valsts iedzīvotāji. Margarita Meļņikova sacīja, ka tā būs paaugstinātas kapacitātes nepieciešamība veselības aprūpes nozarei.
Lūdzām precizēt iemeslu, kāpēc pieņemts lēmums, aiziet.
„Iemesls? Es uzskatu, lai varētu kvalitatīvi strādāt, īstenot slimnīcas potenciālu, īstenot slimnīcas attīstības vīzijas, kur mēs saredzam slimnīcu kā Austrumlatvijā vadošo un Baltijā atpazīstamu, ir nepieciešama vienota izpratne par to, kas ir veselības aprūpe, kas ir medicīna, kas ir kvalitāte, kas ir pieejamība. Ja šī izpratne ir atšķirīga man, kā slimnīcas vadītājai, un pašvaldībai, kā slimnīcas īpašniekam, tad es neuzskatu, ka ir iespēja savu potenciālu īstenot. Mana pieredze nav maza, es veselības aprūpei esmu veltījusi 14 gadus. Tas ir tas būtiskākais, es uzskatu, ka kvalitatīvi var strādāt tad, kad ir vienota izpratne, kas ir labas pārvaldības princips. Kvalitāte nav tikai fiziskā pieejamība, kvalitāte ir kopumā, kādu pakalpojumu mēs saņemam, kādu pakalpojumu nodrošinām,“ atbildēja Margarita Meļņikova.
Jautāta, vai tas nozīmē, ka ir bijis sapratnes trūkums no pašvaldības puses, Margarita Meļņikova sacīja, ka gluži tā nevarot teikt.
“Es nesaku, ka tas ir sapratnes trūkums, es saku, ka izpratne ir atšķirīga. Man ir bijušas divas sarunas ar novada domi un pēc šīm sarunām sapratu, ka mēs uztveram lietas atšķirīgi. Tas nav slikti, un tas nav nekas neparasts, tā mēdz notikt. Taču, lai varētu kvalitatīvi strādāt, lai varētu būt pārliecināta, ka mēs ejam vienā virzienā, ir jābūt vienotai izpratnei. Taču tas nenozīmē, ka šajā gadījumā viens domā pareizi, bet otrs nepareizi. Tā ir vienkārši izpratnes atšķirība,” norādīja Margarita Meļņikova.
Radio1.lv jautāja, kādi ir Margaritas Meļņikovas turpmākie plāni?
“Slimnīcā strādāšu līdz 1. aprīlim. Esmu uzsākusi iestāšanos zemessardzē un mācos arī augstākā līmeņa biznesa vadību Rīgas biznesa augstskolā. Iespējams kādu laiku es veltīšu šiem diviem, man ļoti nozīmīgiem procesiem, jo manā skatījumā izpildīt valstisko pienākumu, būt zemessardzē un tādā veidā iesaistīties valsts aizsardzībā, ir ļoti svarīgi, vēl jo vairāk ņemot vērā Ukrainas notikumus. Protams, no veselības aprūpes nozares neaiziešu, jo tā ir tā nozare pie kuras es strādāšu un no kuras es noteikti neatkāpšos, jo mans mērķis, lai būtu taisnīga veselības aprūpes sistēma, kur valsts iedzīvotāji spēj saņemt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus. Lai arī ārsti un medicīnas personāls saņemtu adekvātu atalgojumu un nebūtu nekādas intereses doties ārpus Latvijas. Arī zemessardzē ir vajadzīga vesselības aprūpe. Tāpēc veselības aprūpes sistēma valstī ir mana prioritāte,” sacīja Margarita Meļņikova.
Jau vairākkārt valstī ir bijušas diskusijas, ka arī reģionālajām slimnīcām būtu jābūt valsts, nevis pašvaldības pārziņā, vēljovairāk, ka finansējums ir valsts. Jautājām, kāds ir margaritas Meļņikovas viedoklis un vai tas mainītu situāciju, ka mainoties politiskajai vadībai tiek mainīta arī kapitālsabiedrības vadība.
“Nenoliedzami tas tā varētu būt, vēljovairāk tas veicinātu slimnīcu sadarbības iespējas. Nenoliedzami katra pašvaldība savai kapitālsabiedrībai nosaka savus kritērijus, savus mērķus, kas jāizpilda. Jebkurā gadījumā pandēmija ir likusi slimnīcām ciešāk sadarboties un šī te sadarbība savā ziņā ir ierobežota no tā viedokļa, ka katrai slimnīcai jānodrošina tai noteiktie pakalpojumi. Tas savā ziņā bremzē slimnīcu sadarbošanos un kopēju valstisku slimnīcu attīstību, veselības aprūpes stacionāru pakalpojumu sniegšanas attīstību. Veselības ministrija ir apzinājusi kritiskos punktus un izvērtējusi nestabilitātes un problēmu iespējamības no tā viedokļa, ka reģionālās slimnīcas pieder pašvaldībai. Veselības aprūpes sistēmas izvērtējumi liecina, ka slimnīcu piederība valsti būtu racionāli un ilgtspējīgi. Tas veicinātu jauno speciālistu piesaisti. Es esmu par to, lai rezidenti tiktu kvalitatīvi izglītoti. Tā kvalitāte, ko rezidents iegūst savas rezidentūras laikā ir neatsverama un nekādā gadījumā rezidents nevar būt maiņas personāls, kuru izmanto pēc nepieciešamības. Viņa galvenais uzdevums un galvenā funkcija ir būt studentam, kas iegūst izglītību savai specialitātei, lai pēc rezidentūras viņš, piemēram, ir kvalitatīvs traumatologs-ortopēds, kurš spēj kupēt, kurš spēj izoperēt visas aktūtās traumatoloģijas-ortopēdijas un tas attiecās uz visām specialitātēm,” sacīja Margarita Meļņikova.
Viņa novēlēja, lai pašvaldība un iedzīvotāji pieņem jaunos speciālistus, kas ienāk pilsētā, te sāk dzīvot, jo jaunā pilsētā nekad nav viegli iedzīvoties, tā ir kultūras, atmosfēras maiņu, protams, nebūs visi speciālisti, kuri pārcelsies uz dzīvi Jēkabpilī, mūdienās cilvēki ir mobili un braukt uz darbu 100 kilometrus vairs neesot problēma, jo mūsdienās aizbraukt simt kilometrus ar auto, nereti ir ātrāk, kā izbraukt cauri Rīgai. Turklāt ārstiem, lai tie būtu kvalitatīvi kompetenti un profesionāli savā specialitātē, viņim ir visu laiku jādarbojas savā jomā un ne vienmēr tas iespējams vienas slimnīcas ietvaros.
Komentāri (0-10/10)
IR
15.03.2022 14:41Emigrants
12.03.2022 18:24Emigrants
12.03.2022 18:12pavasris
12.03.2022 17:55pavasris
12.03.2022 17:53Jēkabpilietis
12.03.2022 17:51Emigrants
12.03.2022 17:08Inita
11.03.2022 19:34vērotājs
11.03.2022 13:32GQ
11.03.2022 12:51