"Delna": Gandrīz pusē pašvaldību ir nepilnības domju sēžu protokolos

Radio1.lv --
15 aprilis 2024 --
0Komentāri

Gandrīz pusē pašvaldību ir nepilnības domju sēžu protokolos, secinājusi biedrība "Sabiedrība par atklātību - Delna" ("Delna"), izpētot visu 43 Latvijas pašvaldību domju sēžu protokolus.

Latvijā Pašvaldību likumā ir noteikts, kāda informācija sēdes protokolā jāiekļauj, taču nav detalizētāka standarta, kādam tieši protokolam ir jābūt. Indikatori, pēc kuriem vērtēti protokoli un līdz ar to ir:

- sēdes sasaukšanas vieta un laiks, norāde, vai tā ir kārtējā vai ārkārtas sēde, atklāta vai slēgta sēde, sēdes atklāšanas un slēgšanas laiks;
- sēdes darba kārtība;
- sēdes vadītāja un sēdes protokolētāja vārds, uzvārds un amats;
- sēdē piedalījušos un klāt neesošo deputātu vārds un uzvārds un sēdē klāt neesoša deputāta neierašanās iemeslu, ja deputāts to ir paziņojis;
- to personu vārdi, uzvārdi un amati (ja attiecināms), kurām sēdē dots vārds;
- iesniegtie priekšlikumi, pieprasījumi, kā arī sēdes vadītāja rīkojumi;
- pieņemtie lēmumi, norādot, ar cik balsīm lēmumi pieņemti;
- informācija par to, kuri deputāti balsojuši par vai pret attiecīgo lēmumu un kuri atturējušies no balsošanas vai nav tajā piedalījušies;
- to deputātu vārdu un uzvārdu, kuri izteikušies par balsošanas motīviem;
- izteiktā viedokļa, runas satura vai izteikšanās par balsošanas motīvu kopsavilkums neatkarīgi vai norādīts pēc deputātu pieprasījuma;
- dokuments ir viegli atrodams;
- dokumenta formāts, ļauj kopēt informāciju.

Par katru no tiem iegūstami 2 punkti.

"Delna" secinājusi, ka vairāk nekā puse - 24 no 43 - no pašvaldību protokoliem pilnībā atbilst likumā noteiktajai kārtībai un prasībām, taču pārējos konstatētas nepilnības.

Izpētes gaitā analizēti protokoli, kas publicēti laika posmā no 2023.gada 16. līdz 21.novembrim.

Domes sēdes protokols ir pārskatāms dokuments, ar kura palīdzību katrs iedzīvotājs var ātri un ērti iepazīties ar savas pašvaldības darbu, tomēr tas nav tik visaptverošs kā sēdes audiovizuālais ieraksts.

Novērojams, ka pašvaldību protokolu saturs atšķiras. Vienkāršāk izpildāmie likuma punkti par balsojumu rezultātiem, deputātu dalību un sēžu darbu kārtībām nodrošināti visu 43 Latvijas pašvaldību domju sēžu protokolos, bet likuma punkti, kuros noteikts iekļaut deputātu izteikšanās satura kopsavilkumu protokolos, virknē pašvaldību tiek pildīti nepilnīgi, apgrūtinot iespēju iedzīvotājam iepazīties ar domes sēdes saturu, jo protokolā pieejamā informācija par balsošanas motīviem ir vispārīga, konstatējusi "Delna".

Likumā noteikts, ka protokolā jānorāda to deputātu vārdi un uzvārdi, kas izteikušies par balsošanas motīviem, kā arī izteiktā viedokļa vai runas satura kopsavilkums, ja deputāts to pieprasījis. Jāuzsver, ka kontekstā ar Likumu nav detalizētāka prasību izklāstījuma – nav norādīts, kas tieši saprotams ar balsošanas motīviem un nav arī skaidrots, kā un cik plašā apmērā šādus ierakstus sēdes protokolā būtu pareizāk iekļaut. Tā kā nav šādu skaidru prasību vai vadlīniju, katrā pašvaldībā pieeja ir atšķirīga – tiek izmantoti tādi jēdzieni kā “debatē”, “izsaka viedokli”, “tiek dots vārds” un “izsakās”. Līdz ar to protokola lasītājs var pārprast deputāta izteikšanās mērķi un negūt korektu priekšstatu par teiktā saturu. Savukārt pozitīvais piemērs šādai ziņu reģistrēšanas sistēmai ir, piemēram, Jūrmalas domes sēdes protokols, kurā deputātu izteikumi un jautājumi nav tieši citēti, taču ir saīsinātā formātā norādīts, ko deputāts konkrētajā brīdī teicis. Par konkrētiem lēmumprojektiem izteikušos un debatējušo deputātu vārdi, uzvārdi un izteikšanās mērķi norādīti 29 pašvaldību protokolos.

Sešu pašvaldību - Jēkabpils, Bauskas, Līvānu, Olaines, Preiļu, Ropažu - protokolos norādīti deputāti, kas izteikušies, taču nav skaidri norādīts, vai šie deputāti piedalījušies debatēs, ziņojuši par lēmumprojektu, vai izteikušies par balsošanas motīviem. Izteikšanās mērķus protokolā sarežģīti saprast daļēji arī tādēļ, ka nav vienotas pieejas, kādā nepieciešams protokolēt deputātu izteikšanos.

Tomēr astoņu pašvaldību - Daugavpils, Aizkraukles, Krāslavas, Ogres, Saldus, Kuldīgas, Mārupes, Varakļānu - protokolos nav norādīts, vai kāds deputāts būtu izteicies pirms balsojumiem par lēmumprojektiem. Tā kā daļā aplūkoto audiovizuālo ierakstu, salīdzinot ar sēžu protokoliem, redzams, ka klātesošie uzstājušies ar runām, taču tās nav vai nav pilnīgi attēlotas domes sēžu protokolos, atklātības nodrošināšanai nepieciešams protokolos minēt vai nu faktu, ka neviens nav izteicies, vai arī – ka protokolā atspoguļota tikai daļa runas. Iedzīvotājiem veselības problēmu vai arī laika trūkuma dēļ var nebūt iespējas izmantot audiovizuālo ierakstu, tādēļ protokolam jāietver galvenā informācija vai jābrīdina, ka tās trūkst.

Visu 43 pašvaldību domju sēžu protokoli ir publiski pieejami pašvaldību mājaslapās, taču atšķiras iespējas ātri un ērti atrast protokolus. Protokoliem ātrāk un ērtāk iespējams piekļūt mājaslapās, kas veidotas pēc standartizētā modeļa, piemēram, Ādažu novada un Jūrmalas mājaslapas. Šajās lapās protokoli visbiežāk pieejami sadaļā "Pašvaldība", kurā ir protokolus saturošā apakšsadaļa "Domes sēdes".

Vienīgā pašvaldība ar standarta mājaslapu, kurā protokoli neatrodas domes sēžu sadaļā, attiecīgi nepieciešams ilgāks laiks, lai tos atrastu, ir Ogres novada pašvaldība. Mājaslapā protokoli pieejami sadaļā "Pieņemtie lēmumi", kas ir sasniedzama tikai no konkrētās domes vai komitejas sēdes lapas. Pozitīvi, ka saite uz protokolu pievienota arī pie katras sēdes sadaļā "Notikumu kalendārs", taču labā prakse būtu arī domes sēdēm veltītajā lapā pievienot saites.

Trīs pašvaldībās, kuru mājaslapas nav veidotas pēc standarta modeļa - Siguldas, Augšdaugavas un Madonas novada - domes sēžu protokolu atrašana ir laikietilpīgāka, nekā citu pašvaldību gadījumā, kas sasaucas arī ar Delnas "Pašvaldību atklātības indeksa 2023" secinājumiem.

Siguldas novada pašvaldības mājaslapā protokoli nav pievienoti sadaļai "Domes sēdes". Izpētes laikā domes sēdes protokolu izdevās atrast vien ar mājaslapas iekšējā meklētāja palīdzību, kas nenodrošina ērtu dokumentu pārskatāmību. Tāpat vairāk laika aizņēma protokolu meklēšana Augšdaugavas, kā arī Madonas novada pašvaldības mājaslapā mājaslapu dizaina dēļ. Jāpiebilst gan, ja Madonas gadījums izceļas ar fokusu uz pieņemto lēmumu atspoguļojumu, kas iedzīvotājam, kurš meklē tieši atsevišķus lēmumus, nevis visas sēdes protokolu, var izrādīties veiksmīgs risinājums. Domes sēdes audivizuālā ieraksta un protokola atrašanās dažādās sadaļās ir trūkums, kas padara protokola dokumenta vai ieraksta atrašanu sarežģītāku un laikietilpīgāku, radot lieku slogu iedzīvotājam. Attiecīgi labā prakse būtu visus ar sēdi saistītos dokumentus publicēt vienuviet. Protokoliem ir būtiski būt pieejamiem mašīnlasāmā formātā, jo ikvienam interesentam tekstu ir viegli nokopēt, apkopot un analizēt.

40 no 43 pašvaldību protokoliem atrodami mašīnlasāmā formātā. Uzlabojumi nepieciešami Dobeles, Ogres un Rēzeknes domes sēžu protokolu gadījumā, kas pašlaik ir pieejami ieskenētā formātā. Sešās pašvaldībās protokolus nepieciešams lejupielādēt, jo tie atrodami ".Doc" formātā, taču pārējo pašvaldību mājaslapās dokumentus iespējams apskatīt pārlūka logā un lejupielādes nav nepieciešamas, atvieglojot procesu.

Vērtējot pašvaldību protokolu atklātību, augstāko novērtējumu - 25 punktus nav saņēmusi neviena pašvaldība. Savukārt 24 punktu vērtējumu ir ieguvušas vairākas pašvaldības: Valkas, Bauskas, Alūksnes, Ādažu, Smiltenes, Ventspils, Rēzeknes, Dienvidkurzemes, Valmieras novada, Jūrmalas, Ventspils un Rīgas pilsēta.

Ar 23 punktiem novērtēti Talsu, Balvu, Salaspils Tukuma, Augšdaugavas novada un Liepājas pilsētas domju sēžu protokoli.

Zemāku vērtējumu jeb 20 punktus ieguvuši Cēsu, Krāslavas, Saldus, Kuldīgas, Mārupes, Siguldas un Varakļānu novada, kā arī Daugavpils pilsētas domes sēžu protokoli. Vēl zemāks vērtējums jeb 19 punkti ir Aizkraukles novada domes sēžu protokoliem, savukārt Ogres novada domes sēžu protokoli novērtēti ar 16 punktiem.

"Delna" rekomendē, ka pašlaik veiksmīgākā pieeja, kas iedzīvotājiem ļautu sekot līdzi pašvaldības darbam, ir - sēdes protokola izmantošana līdzīgi televīzijas programmai. Tam konspektīvā veidā jāieskicē sēdes darba kārtību un lēmumu pieņemšanas procesu. Kad iedzīvotājs iepazinies ar sēdes protokolu un sameklējis sev interesējošos punktus, ieteicams noskatīties sēdes audiovizuālo ierakstu, kas gandrīz vienmēr pieejams tajā pašā pašvaldības mājaslapas sadaļā, kur protokols. Jāpiezīmē, ka sēžu ierakstus nereti iespējams atrast pat vieglāk nekā protokolus, jo vairākas pašvaldības ierakstus publicē arī "YouTube". Sēdes ieraksta noskatīšanās ļauj noprast deputātu aktivitāti, iepazīties ar deputātu jautājumiem un izteikto viedokli pilnā apmērā, kā arī sekot līdzi tam, kā domes darbs tiek organizēts.

Vienlaikus "Delna" uzsver, ka likumā noteikto prasību izpilde ir daļēji katras pašvaldības interpretācija un vienota formāta neesamība var veicināt kādas būtiskas informācijas nenorādīšanu protokolos.

Lai protokolu saturs būtu pilnīgāks un palīdzētu lasītājam saprast sēdes norisi, lēmumu pieņemšanas procesu, protokolā kopsavilkuma veidā jānorāda deputātu izteikumu saturu pie katra lēmumprojekta, kura izskatīšanas laikā ir bijusi izteikšanās.

Jāpanāk, ka dažādu terminu ("deputāts izsakās", "debatē") lietojums ir konsekvents un skaidri norādīts, ar kādu mērķi deputāts runā - parādot, kā tas saistīts ar konkrētā lēmuma pieņemšanu.

Lai arī likumā lietots termins "balsošanas motīvi", tas protokolos tiek izmantots reti. Šāda standartizēta termina ieviešana visos protokolos atvieglotu iedzīvotāju iepazīšanos ar protokoliem.

Ieteicams izveidot vienotas vadlīnijas, skaidrojumu domes sēdes protokolam - minot komentārus par visiem likumā noteiktajiem punktiem. Rezultātā sēdes protokolētājam būtu iespēja vadīties pēc norādījumiem, atvieglot darbu, taču iedzīvotājiem, pētniekiem un citiem interesentiem iepazīšanās ar dažādu pašvaldību protokoliem būtu vienkāršāka, ļaujot informēt sabiedrību, veikt izvērtējumus un iestāties par savām interesēm, paplašinot diskusiju par jautājumiem, attiecīgi veicinot arī likumdošanas procesa kvalitāti.

Plašākiem secinājumiem par pašvaldību protokolu kvalitāti un uzlabojumiem nepieciešams pētījums, kas aptvertu lielāku protokolu skaitu. Tomēr jau šī izpēte, kurā skatīts tikai viens protokols no katras pašvaldības, ļāvusi pārliecināties, ka pašvaldību prakses atšķiras un tām ir jāstrādā pie protokolu kvalitātes uzlabošanas, ņemot vērā gan likumā noteiktos punktus, gan nepieciešamību pēc atklāta lēmumu pieņemšanas procesa, kas ir iekļaujošs un saprotams iedzīvotājam.