Ekonomiskā prognoze 2025. gadam
Kādas ir ekonomikas attīstības prognozes 2025.gadam?
Ekonomikas attīstības prognozes 2025. gadam sniedz pozitīvu ainu. Pēc iepriekšējo gadu sarežģījumiem, ko izraisīja globālā ģeopolitiskā situācija un ekonomikas izaugsmes vājums, eksperti prognozē, ka sagaidāma ekonomikas stabilizēšanās un pakāpeniska izaugsmes paātrināšanās.Latvijas ekonomikā un Eiropas Savienībā turpmākajos gados paredzama izaugsme, ko papildinās pozitīvas tendences kreditēšanas sektorā, darba tirgū un inflācijas kritumā.
Latvijas ekonomiskā izaugsme — stabila, bet mērena
Pēc Finanšu ministrijas datiem Latvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā tiek prognozēta 2,9% apmērā. Šī prognoze iezīmē pakāpenisku atveseļošanos pēc 2023. gada ekonomikas krituma, kuru ietekmēja ārējie faktori un cenu kāpums.Turpmākajos gados Latvijas izaugsmes galvenie dzinējspēki būs ārējā pieprasījuma atjaunošanās un efektīvāka Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu izmantošana.
Eiropas ekonomika — no stagnācijas uz mērenu izaugsmi
Savukārt Eiropas Savienības un eirozonas ekonomikas perspektīvas iezīmē mērenu izaugsmi. 2024. gadā IKP pieaugums ES tika prognozēts 0,9% apmērā, bet eirozonā – 0,8%. 2025. gadā šie rādītāji palielināsies līdz attiecīgi 1,5% un 1,3%, savukārt 2026. gadā prognozēta izaugsme 1,8% ES un 1,6% eirozonā.Tieši Eiropas Centrālās bankas (ECB) nesenie lēmumi par procentu likmju samazināšanu palīdzēs veicināt ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos. Zemākas procentu likmes samazinās aizņēmumu izmaksas uzņēmumiem un mājsaimniecībām, vienlaikus stimulējot investīcijas un patēriņu. Šīs tendences pozitīvi ietekmēs arī eirozonas galvenās eksporta nozares, radot labvēlīgākus nosacījumus ekonomiskajai atveseļošanai.
Kreditēšanas sektors un tā ietekme uz ekonomikas izaugsmi
Kreditēšanas sektorā vērojama izteikta aktivitātes palielināšanās, kas sniedz būtisku ieguldījumu ekonomikas attīstībā. Kopumā patērētāju (nebanku) sektora kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji 2023. gadā ar patērētājiem noslēdza 1 019 tūkst. jaunus darījumus, no jauna izsniedzot kredītus 744,25 milj. eiro apmērā. Tas ir par 7,96% vairāk darījumu un par 11,99% lielāks apjoms nekā 2022. gadā. Šie rādītāji norāda uz pieaugošo uzticību finanšu tirgum un kredītņēmēju pieprasījuma palielināšanos.Interesanti, ka no jauna izsniegto kredītu apjoms 2023. gadā bija vēsturiski lielākais kopš 2013. gada. Tas iezīmē spēcīgu dinamiku kreditēšanas tirgū, kas varētu pozitīvi ietekmēt arī turpmākos gadus. Īpaši svarīgi būs, kā šī dinamika attīstīsies, ņemot vērā procentu likmju izmaiņas. Kredīti var būt izdevīgs risinājums daudzām situācijām, ja tie tiek ņemti pārdomāti. Šeit ir apkopoti visi ātrie kredīti internetā.
Inflācijas kritums — ceļš uz stabilitāti
Inflācijas kritums turpinās būt nozīmīgs faktors ekonomikas stabilizācijā. Pēc straujajiem cenu kāpumiem, ko izraisīja energoresursu sadārdzināšanās un globālās piegāžu ķēžu traucējumi, inflācija ES un eirozonā turpina samazināties. Zemākas inflācijas līmenis labvēlīgi ietekmē iedzīvotāju pirktspēju un uzņēmumu spēju plānot ilgtermiņa ieguldījumus.Darba tirgus
Darba tirgus un ekonomikas izaugsme ir cieši saistīti, jo tie savstarpēji ietekmē viens otru. Piesātināts darba tirgus ar zemu bezdarbu un augstu produktivitāti veicina ekonomikas attīstību, savukārt augoša ekonomika rada jaunas darba vietas un uzlabo dzīves līmeni.Šobrīd darba tirgus rādītāji turpina uzrādīt spēcīgu sniegumu. Bezdarba līmenis ES un eirozonā ir vēsturiski zemākais. Oktobrī ES bezdarba līmenis bija 5,9%, un prognozes liecina, ka šis rādītājs saglabāsies nemainīgs arī 2025. gadā. Eirozonā bezdarba līmenis tiek prognozēts 6,3% apmērā.
Nodarbinātības izaugsme ES turpināsies, lai gan lēnākā tempā, jo darba tirgus jau ir sasniedzis augstu piesātinājuma līmeni. Tas liecina par spēcīgu ekonomisko stabilitāti un ilgtermiņa potenciālu turpināt nostiprināt dzīves līmeni un mazināt sociālās nevienlīdzības plaisu.
Secinājumi
2025. gads iezīmējas kā mērenas izaugsmes periods gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā. Uz Latvijas ekonomiku turpināsies spēcīga patēriņa un ārējā pieprasījuma ietekme, savukārt ES ekonomikā sagaidāma stagnācijas pārvarēšana un inflācijas mazināšanās. Darba tirgus stabilitāte, rekordzemais bezdarba līmenis un pieaugošā kreditēšanas aktivitāte sniedz papildu stimulu ekonomiskās izaugsmes nostiprināšanai.Tāpat svarīga būs arī ārējo faktoru ietekme, piemēram, procentu likmju dinamika, globālās ekonomiskās izmaiņas un valsts spēja efektīvi izmantot pieejamos ES fondu līdzekļus. Paredzams, ka 2025. gads būs atspēriena punkts ceļā uz ilgtspējīgu ekonomikas i