Kaspars Skruzmans: Doma, ka tu vari dzīvot politikas neskarts, ir naiva ilūzija
- Sandra Mikanovska --
- 24 janvaris 2025 --
- 3Komentāri
Tiesa gan pēdējos astoņus gadus viņš aktīvi politikā nav iesaistījies, toties paralēli darbam savā uzņēmumā, viņš šajā laikā darbojies “Jēkabpils namu apsaimniekotāju biedrībā”, kuras vadītājs ir kopš tās dibināšanas 2013. gadā. Tāpat arī, pēc aiziešanas no aktīvās politikas, viņš ilgu laiku bija Latvijas Sarkanā Krusta Jēkabpils nodaļas vadītājs. Tagad, pēc ilgākas pauzes, Kaspars Skruzmans nolēmis atgriezties politikā, jo redzot, ka pilsētā un novadā daudzas lietas var darīt daudz efektīvāk, nespēj palikt malā.
Sarunu ar Kasparu Skruzmani sākam par viņam tuvu un zināmu tēmu – namu apsaimniekošanu.
Pret siltumtīklu augsto tarifu – ar alternatīviem apkures veidiem
“Šobrīd nodarbojos ar projektiem, kas saistīti ar namu apsaimniekošanu. Esmu “Jēkabpils namu apsaimniekotāju” biedrības vadītājs. Biedrību izveidojām 2013. gadā, vadu to jau vairāk kā desmit gadus. No pieredzes zinu, ka process, lai pieņemtu lēmumu par ēkas siltināšanu, ir gana smagnējs un sarežģīts. Iedzīvotāji joprojām uz namu siltināšanu raugās ar piesardzību, jo baidās no izmaksām. Ir vajadzīgas diskusijas, izskaidrošana. Mēs, kā biedrība, piedalāmies diskusijās un sniedzam atbalstu.
Iedzīvotāju līdzdalība ir viena no galvenajām sastāvdaļām māju siltināšanas procesā. Tas ir arī lielākais šķērslis, ja neizdodas savākt 51 procenta atbalstu. Tomēr pietiek arī veiksmes stāstu, kur pateicoties mūsu konsultācijām un atbalstam, vairākas mājas ir renovētas un šobrīd jau redzami rezultāti. Arī SIA JK Namu pārvalde nesen bija apkopojusi rādītājus un secinājusi, ka tas bijis pareizs lēmums – siltināt mājas, jo ietaupījums uz siltumenerģiju sasniedz gandrīz 50 procentus. Faktiski tie, kas mājas nosiltināja pirms desmit gadiem, šodien var baudīt savas izvēles augļus. Ir izmaksāti kredīti un siltumenerģijas ietaupījums ir uz pusi mazāks nekā būtu faktiski jāmaksā, ja siltināšana nebūtu bijusi.
Varu teikt, ka šobrīd un arī nākotnē pie tā apsaimniekošanas modeļa, ar kādu saimnieko Jēkabpils siltums, Jēkabpilī apkure nekad nebūs lēta. Tāpēc ir svarīgi to apzināties un mājas siltināt. Mēs, biedrība, esam pārņēmuši māju Jaunajā ielā 16, kas ir biroja ēka un šobrīd to siltinām. Ņemot vērā, ka Jēkabpilī ir viens no augstākajiem tarifiem Latvijā, mēs mēģinām šo jautājumu risināt, siltinot ēku, lai gan šis process ir tikai sācies, jau var just, ka ēkā siltumenerģija tiek patērēta mazāk. Uzskatu, ka tā vajadzētu darīt lielākajai daļai daudzdzīvokļu māju –
siltināt. Ja māja ir sakārtota, bez siltuma zudumiem, ir iespēja uzstādīt alternatīvas apkures sistēmas, piemēram, siltumsūkni gaiss-gaiss, kur maksa par apkuri būs ievērojami zemāka kā pašvaldības uzņēmumam. Tādā veidā, siltinot citu aiz citas daudzdzīvokļu mājas, var nonākt pie tā, ka nebūs vajadzīgs dārgais Jēkabpils siltums pakalpojums.
Situācija, kāda ir šobrīd, kad tarifs ir augsts, manā skatījumā nav normāla, jo tik lielam tarifam nav pamatojuma. Turklāt šogad ir silta ziema, bet maksa par apkuri aug, uzstādot alternatīvus apkures veidus, izmaksas būtu daudz mazākas. Tas ir iespējams, ja māju apsaimniekotājs pieietu šai lietai nopietni, tas ir arī viens no veidiem, kā mudināt iedzīvotājus izvēlēties lētāku apkuri. Jo vairāk māju izvēlēsies alternatīvo apkuri, jo vairāk pašvaldības uzņēmums būs spiests meklēt risinājumus un strādāt ekonomiski ar zemu tarifu, kas nemudinātu iedzīvotājus domāt par alternatīviem apkures veidiem. Taču šobrīd pie šī augstā tarifa ir jāizvēlas alternatīvi apkures veidi. Ir jāiet līdzi laikam un namu apsaimniekotājiem šodien jādomā par rītdienu.
Aicinu visus, kuriem ir interese sazināties ar mani un šos jautājumus risināt. Siltināšanas programmas pastāv un tiek aktīvi piedāvātas, atliek vien vēlēties tās izmantot. Protams, ir jābūt sarunām ar iedzīvotājiem, jāprot izskaidrot siltināšanas priekšrocības, aprēķini un ieguvumi. Faktiski ieguvumi ir vairāki. Jūs ne tikai nosiltināsiet māju, iegūsiet siltumenerģijas ietaupījumu un zemāku maksu par apkuri, bet jūsu māja kļūs arī apkārtējai videi daudz pievilcīgāka. Arī tās vērtība un kalpošanas laiks ievērojami pieaugs,” tā par
vienu no saviem darbības veidiem stāsta Kaspars Skruzmanis.
Kaspars Skruzmans: Jāpalīdz tiem, kam klājas grūtāk
Kaspars Skruzmans vairākus gadus vadīja Latvijas Sarkanā Krusta Jēkabpils nodaļu, iesaistoties tās vēsturiskās ēkas atjaunošanā un atbalstot citas aktivitātes.
“Pēc darbošanās aktīvā politikā, es vairākus gadus biju Latvijas Sarkanā Krusta Jēkabpils nodaļas vadītājs. Izdarīts daudz. Atjaunota nodegusī Sarkanā Krusta vēsturiskā ēka Jēkabpilī, Rīgas ielā. Tieši manā vadībā izdevās to izdarīt. Šobrīd šī ēka strādā pilnvērtīgi. Līdz ar to vairs nav vajadzības lūgt telpas pašvaldībai. Pirms tam ilgu laiku izdegusī ēka stāvēja tukša un pamesta, patlaban atjaunotajās telpās darbojas Sarkanais Krusts, sniedzot dažāda veida palīdzību. Ir notikusi reorganizācija Sarkanajā Krustā un šobrīd Jēkabpils nodaļas nav, ir Zemgales nodaļa un tas jau ir cits, daudz augstāks līmenis un plašāks skatījums uz reģionu. Līdz ar to vairāk mana aktīva iesaistīšanās tur nebija nepieciešama.
Taču es joprojām turpinu atbalstīt Sarkanā Krusta aktivitātes. Viena no tām ir materiāla atbalsta sniegšana daudzbērnu ģimenēm Ziemassvētkos, šim nolūkam es palīdzu vākt ziedojumus un pēc iespējas ziedoju arī pats. Uzskatu, ka jebkuram cilvēkam, kurš var un kuram ir iespēja palīdzēt, ir jāpalīdz citiem, kuriem iet grūtāk. Viens no veidiem kā palīdzēt ir ziedot. Sarkanajā Krustā ziedoti līdzekļi sasniedz mērķi – ģimenes, kurām materiālais atbalsts ir visvajadzīgākais,” uzskata Kaspars Skruzmans.
Pieņemts lēmums – atgriezties politikā
Kaspars Skruzmans aktīvajā politikā nav iesaistījies kopš 2017.gada. Viņš norāda, ka būdams Jēkabpils iedzīvotājs un no malas vērojot pašvaldībā notiekošo, esot sajūta, ka ne viss attīstās pareizajā virzienā. Tāpēc esot vēlme ar savām zināšanām un pieredzi piedalīties pašvaldības darbā un veidot pilsētā un novadā dzīvi tīkamāku.
“Runājot par politiku, jāatzīst, ka nav īsti laika ar to nodarboties, bet es nevaru stāvēt malā, jo doma, ka tu vari dzīvot politikas neskarts, ir naiva ilūzija. Kā savulaik ir teicis franču rakstnieks un politiķis Šarls Montalambērs: “Ja tu nenodarbosies ar politiku, politika vienalga nodarbosies ar tevi!”” Šobrīd tas ir ļoti izteikti.
Esmu ilgus gadus bijis Vienotības biedrs un arī ilgus gadus vadīju partijas Jēkabpils nodaļu. Pēdējos gados esmu Vienotībā vīlies. Vienotības uzstādījumi un mērķi bija diezgan cēli, taču ejot gadiem redzam, ka dzīve iedzīvotājiem nav mainījusies, bet iet uz leju. Visus šos gadus esmu bijis vadošā partijā, aktīvi piedalījies, bet šobrīd, manuprāt, esam aizgājuši nepareizā virzienā. Īstenībā politiķiem, kas ir šobrīd pie varas un vadošā partija Vienotība, viņiem pietrūkst valstiskās domāšanas. Viņi vairāk domā par saviem amatiem un, vai tas, ko viņi dara, izskatīsies politiski skaisti, bet nedomā iedzīvotāju interesēs.
Tas atspoguļojas arī lielajos projektos, par kuriem ir atbildīga esošā vara un konkrēti Vienotība. Ar Rail Baltica, AirBaltic utt. mēs redzam, ka tie ir valdošās varas un partijas atbildība. Uzskatu, ka man šāda politika nav pieņemama. Pēdējā laikā es aktīvi neesmu iesaistījies procesos Jēkabpils politikā kā Vienotības pārstāvis, bet es esmu partijas biedrs, esmu gaidījis izmaiņas, esmu runājis ar pašreizējo Jēkabpils nodaļas vadītāju, diemžēl nekādas aktivitātes no viņa puses tā arī neesmu sagaidījis un esmu sapratis, ka viņam Jēkabpils nodaļas vecbiedri nav interesanti un nav vajadzīgi. Lai kā mums ir gājis Jēkabpils nodaļā, tā nekad nav bijis, kad atklātā tekstā tiek ignorēti Jēkabpils nodaļas vecbiedri, kas ir 20 gadus darbojušies. Es un arī vairāki citi vecbiedri, mani kolēģi, mēs uzskatām, ka Jēkabpilī Vienotība faktiski ir mirusi. Neredzam nekādas iespējas, kā šo partiju kaut kādā veidā šeit varētu atjaunot un pacelt tās reitingus, ņemot vērā arī partijas politisko situāciju valstī. Viss iet kopsolī. Arī demokrātijas, ka visu biedru viedokļi tiek uzklausīti vai ņemti vērā, nav. Šobrīd esmu pārdomās un tuvākajās dienās rakstīšu iesniegumu par izstāšanos no partijas, to darīs arī citi Vienotības Jēkabpils nodaļas vecbiedri. Žēl. Bet tāda ir tā situācija. Mēs meklēsim sadarbības partneri citu politisko spēku vidū, jo ir doma startēt pašvaldību vēlēšanās.
Esmu aktīvs un vēlos piedalīties Jēkabpils pilsētas un novada attīstībā, ar savu pieredzi un zināšanām, redzu, ka ir lietas, kuras var darīt savādāk. Es uzskatu, ka pats galvenais pilsētā un novadā ir iedzīvotājs un viņa intereses. Iedzīvotājam jābūt uzklausītam, sadzirdētam un pašvaldības darbībai jābūt orientētai uz iedzīvotāju labklājību. Piemēram, ļoti nopietni būtu jāuzrauga pašvaldības esošie projekti, nereti to termiņi netiek ievēroti. Ja iepriekš stingri tika ievēroti projektu termiņi, kuros objekts jāpabeidz, tad šobrīd tas tā nav. Šajā situācijā cietējs ir iedzīvotājs. Otrkārt, ir sajūta, ka pietrūkst atklātības no pašvaldības vadības. Iedzīvotājs nesaņem pilnīgu informāciju par notiekošajiem procesiem. Nevaru apgalvot, bet pieļauju, ka daļa būtiskas informācijas tiek slēpta no plašākas sabiedrības. Pašvaldība ir iestāde, kur visiem procesiem jābūt caurspīdīgiem, šobrīd tādas pārliecības nav. Esmu nolēmis atgriezties politikā, to darīšu kopā ar domu biedriem, startējot pašvaldību vēlēšanās,” savus plānus atklāj Kaspars Skruzmanis.
Sarunas noslēgumā viņš piebilst, ka ir uzkrāta pieredze un zināšanas dažādās jomās, kuras ir vēlme likt lietā jēkabpiliešu labā.
Komentāri (0-3/3)
Nē paldies
24.01.2025 18:34Bebrs
24.01.2025 18:27Maija
24.01.2025 18:26Varbūt nevajag nākt atpakaļ? Neko konkrētu Tu tā arī nepiedāvāji. Labāk pastāsti par saviem izklaides ceļojumiem krievijā.
Stāsti,stāsti,bet savus nomniekus vispār necieni,telpas jāremontē pašiem,bet 5 ādas plēs.