2024.gada 22. novembris

Aldis, Aldris, Alfons

No krimināllietas par 237 000 eiro vērta nekustamā īpašuma izkrāpšanu Jēkabpils novadā izdala atsevišķu krimināllietu

No krimināllietas par 237 000 eiro vērta nekustamā īpašuma izkrāpšanu Jēkabpils novadā izdala atsevišķu krimināllietu

Zemgales rajona tiesa Jēkabpilī, šonedēļ, skatot krimināllietu par 237 000 eiro vērta nekustamā īpašuma izkrāpšanu Jēkabpils novadā, pret diviem apsūdzētajiem izdalīja atsevišķu krimināllietu, informēja tiesas priekšsēdētājas palīdze Sanita Grinšpone.Šonedēļ pirmās krimināllietas izskatīšana atlikta uz 16.oktobra plkst.10.

Tāpat tiesā pieņemts lēmums par krimināllietas izdalīšanu pret diviem apsūdzētajiem. Grinšpone skaidroja, ka Tatjanai un Egīlam Rozalinskiem celtajās apsūdzībās nekādu izmaiņu nav. Abi joprojām tiek apsūdzēti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, ja tas izdarīts lielā apmērā vai darbības paveikusi organizēta grupa. Rozalinskim celta apsūdzība arī par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai ja to izdarījusi organizēta grupa, kā arī par dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošana un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšanu un izmantošanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Izdalītās krimināllietas izskatīšana notiks 6.novembrī plkst.10.

Tiesu informatīvajā sistēmā publiskotā informācija liecina, ka apsūdzētie pirmajā lietā bija Rozalinski, Erna Valentīna Masule, Ilga Vallija Čaugule, Lidija Naumika un Raimonds Caune.

Jau vēstīts, ka sākotnēji lietā pie kriminālatbildības sauktas sešas personas par vairāku nekustamo īpašumu izkrāpšanu Zemgales reģionā un naudas līdzekļu legalizēšanu. Apsūdzības celtas par sešiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas veikti 2015. un 2018.gadā, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Laura Majevska.

Personas darbojās organizētā grupā un iepriekš rūpīgi sadalīja lomas. Viens apsūdzētais meklēja tādus nekustamos īpašumus Latvijā, kuru īpašumu tiesības nebija nostiprinātas Zemesgrāmatā, organizēja nepieciešamo īpašuma tiesību apliecinājumu un izmaiņu dokumentu izgatavošanu un viltošanu. Trīs apsūdzētās viltoja pirkuma-pārdevuma līgumus, to iesniedza notāram un viltotos dokumentus kopā ar nostiprinājuma lūgumiem nodeva valsts institūcijā. Piektais apsūdzētais izveidoja un reģistrēja uzņēmējsabiedrību un tās vārdā atvēra bankas kontu, lai to izmantotu nekustamo īpašumu izkrāpšanas un noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanas shēmā.

Sestā apsūdzētā persona iesaistījās noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanā, izmantojot savu norēķinu kontu Taizemes bankā.

Tādā veidā divi apsūdzētie, izmantojot viltotus dokumentus, ar viltu, ieguva nekustamo īpašumu Jēkabpils novadā 237 000 eiro vērtībā. Pēc tam jau trīs no apsūdzētajiem veica noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu 228 300 eiro apmērā.

Citā epizodē viens no apsūdzētajiem ieguva viltotus dokumentus, proti, pirkuma-pārdevuma līgumu. Viņš deva uzdevumu otrai apsūdzētajai iesniegt dokumentus notāram, kas noformēja nostiprinājuma lūgumu nekustamajam īpašumam Jēkabpilī, kam kadastrālā vērtība bija 39 325 eiro. Taču Jēkabpils rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa pieņēma lēmumu par nostiprinājuma lūguma atstāšanu bez ievērības, līdz ar ko noziedzīgs nodarījums netika pabeigts.

Līdzīgas shēmas mēģinājums notika arī saistībā ar nekustamo īpašumu Viesītes novadā. Tā kadastrālā vērtība bija 10 696 eiro. Arī šajā gadījumā Jēkabpils rajona tiesas zemesgrāmatu nodaļa pieņēma lēmumu par nostiprinājuma lūguma atstāšanu bez ievērības.

Atstājiet komentāru