Pēc 500 makšķernieku izglābšanas grib ieviest sodus par kāpšanu uz ledus

Lieldienu brīvdienās reģistrēti 98 ugunsgrēki, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests piedalījies 55 glābšanas darbos, - LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš, norādot, ka Lieldienu brīvdienas VUGD darbiniekiem bijušas saspringtas. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šogad mazāk bijis kūlas ugunsgrēku, taču kūla degusi arī šogad, pārsvarā Kurzemē - Liepājā un Nīcas novadā.

 

Plašākie glābšanas darbi bija zemledus makšķernieku glābšana Majoros un Vakarbuļļos. Kā ziņots, piektdien, 29.martā, Rīgas jūras līcī, no krasta atlūzuši un jūrā ieskaloti lieli ledus gabali, uz kuriem atradās ap 500 cilvēku. Pārsvarā uz atlūzušajiem ledus gabaliem atradās zemledus makšķernieki. Vairākas stundas ilgusī cilvēku glābšana no jūrā ieskalotajiem ledus gabaliem noslēdzās veiksmīgi, - visi cilvēki krastā tika nogādāti ar glābšanas dienestu laivām, Rīgas brīvostas velkoņiem un Nacionālo bruņoto spēku helikopteriem. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests norāda, ka tā bijusi vērienīgākā glābšanas operācija pēdējo gadu desmitu laikā, un tajā iesaistījās gan nacionālie Bruņotie spēki, gan mediķi, gan krasta apsardze un citi operatīvie dienesti.

 

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests plāno rīkot kopīgu sanāksmi ar Jūrmalā zemledus makšķernieku glābšanā iesaistītajiem dienestiem, lai meklētu kopīgus risinājumus, kā ierobežot cilvēku kāpšanu uz ledus, ziņo VUGD priekšnieks Oskars Āboliņš.

 

Viņš uzskata, ka atbilstošākais mehānisms būtu līdzīgs tam, kāds tas ir Latvijas kaimiņvalstīs, proti, pašvaldības savās teritorijās atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem nosaka ledusbīstamības periodu. Ja šajā periodā vai konkrētajās dienās cilvēki kāptu uz ledus, tad par šādu rīcību iestātos administratīvā atbildība, piemēram, naudas sods.

 

"Situācija ar katru gadu paliek arvien draudošāka. Mēs apkoposim citu valstu pieredzi,  mums būs priekšlikumi un, visticamāk, mēs tos iesniegsim Iekšlietu ministrijai. Tas nav normāli, ka milzīgi resursi tiek tērēti tikai tādēļ, ka cilvēki var atļauties savu hobiju īstenot jebkurā laikā un vietā," uzsvēra Āboliņš.

 

VUGD pagaidām nav aprēķinājis cik dienestam izmaksājusi vērienīgā glābšanas operācija. Parasti tas arī netiekot darīts, taču šis gadījums būšot izņēmums, kaut arī tiesiska pamatojuma zaudējumu piedziņai patlaban normatīvajos aktos nepastāv.

 

Kā uzskata VUGD priekšnieks, var no cilvēkiem piedzīt zaudējumus, taču mācība nebūs, kamēr nebūs ierobežota kāpšana uz ledus. Visticamāk, lielākais stimuls būtu administratīvais sods ar visām izrietošajām sekām, proti, cilvēks nonāks sodāmo personu datu bāzē un būs spiests maksāt administratīvo sodu. Droši vien ar pārkāpēju ķeršanu būtu jānodarbojas pašvaldības policijai vai Valsts policijai, norādīja Āboliņš.

 

Lai arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā par dažādiem pārkāpumiem ir paredzēts arī arests, Āboliņš domā, ka arests cilvēkus neatturētu no kāpšanas uz ledus. To apliecina kūlas dedzināšana, kaut arī par šo pārkāpumu likums paredz "pasēdēšanu aiz restēm". "Par kūlu visi pasmejas un dedzina tālāk, jo tur cilvēks nomet sērkociņu un laižas lapās. Taču ledus kāpējus būtu vieglāk pieķert nekā kūlas dedzinātājus," piebilda Āboliņš.

 

Arī Jēkabpilī cilvēki pat Lieldienu laikā vēl joprojām turpināja iet pa Daugavas ledus, kaut šur tur krasta tuvumā bija vērojams no ledus brīvs ūdens.

 

Materiālu sagatavoja Māra Grīnberga