Kāpēc cilvēki svin joku dienu 1.aprīlī?
Pirmais aprīlis ir pazīstams kā smieklu diena, kad ar cilvēkiem mēdz izspēlēt dažādus jokus un blēdības. Ikviens, kas joku neuztver labvēlīgi, visu nākamo gadu ir nodrošinājis sev neveiksmes. Kāpēc šī diena ir atzīta par joku dienu un kāpēc cilvēki tiek izjokoti, nav īsti zināms, tomēr pastāv vismaz trīs dažadas versijas.
Saskaņā ar vienu teoriju tas ir saistīts ar pavasara atnākšanu, kad daba "muļķo" pasauli ar mainīgajiem laika apstākļiem.
Pēc citas teorijas, šī diena ir paredzēta, lai atzīmētu veltīgo kovārņa lidojumu, kad tas no Noasa šķirsta tika sūtīts zemes meklējumos.
Tomēr visizplatītākais uzskats par joku dienas izcelsmi ir tāds, ka tā radās Francijā 1562. gadā vai aptuveni tajā laikā kad Jūlija kalendārs tika aizstāts ar Gregorija kalendāru. Vecajā Jūlija kalendārā gads sākās no 25. marta un jauna gada sākšanās svētki tika svinēti 1. aprīlī, jo 25. marts iekrita Svētajā nedēļā.
Par spīti tam, ka Gregorija kalendārs par pirmo jaunā gada dienu noteica 1. janvāri, 1. aprīlis arī turpmāk tika svinēts. Uzskata, ka aizmāršīgos cilvēkus, kurus pēc jaunā kalendāra ieviešanas varēja izjokot par to, ka jaunais gads joprojām tiek svinēts 1. aprīlī , sauca par "aprīļa muļķiem". Šajā dienā cilvēki aicināja ciemiņus uz neesošajiem svētkiem, izliekoties, ka svinības tiek rīkotas par godu jaunajam gadam.