Pavasara alerģijas un zelta noteikumi, kā pret tām cīnīties

Alerģijas, kas uzbrūk, sākoties pavasarim, ir plaši izplatītas, no tām cieš dažādu paaudžu cilvēki, stāsta alergologs Māris Bukovskis un iesaka, ja parādās alerģijas simptomi, meklēt mediķu palīdzību. Pavasara alerģijas parasti var izārstēt, bet svarīgi noskaidrot alerģijas izraisītāju, lai pēc iespējas samazinātu saskarsmi ar to, norāda alergologs Māris Bukovskis.

«Izplatīta ir alerģija, ko izraisa ziedputekšņi. Alerģijas izraisītājs ir augi, kas apputeksnējas ar vēju, jo šie augi producē milzīgu daudzumu ziedputekšņu, kas nokļūst gaisā un izraisa alerģiskus simptomus,» skaidro alergologs un piebilst, ka riskantie augi ir alksnis, bērzs, lazda, timotiņš, vībotne, kā arī dažādas pļavu zāles un nezāles. Tāpat alerģijas var izraisīt D vitamīna trūkums.

Ziedputekšņu alerģija parasti izpaužas kā klepus, iesnas un citas elpošanas orgānu problēmas, stāsta M. Bukovskis. «Ar bērzu saistīta tā dēvēta krustotā alerģiskā reakcija, kas izpaužas arī kā ābolu, riekstu, bumbieru, ķiršu, aprikožu, persiku, burkānu un kartupeļu nepanesība. Alerģijas pazīmes ir nieze mutē, kaklā, mēlē. No alerģiskās reakcijas var izvairīties, lietojot termiski apstrādātus burkānus un kartupeļus, bet no citiem minētajiem produktiem atsakoties,» izklāsta ārsts un piebilst, ka alerģisku reakciju, piemēram, nātreni, var izraisīt arī pavasara augļi, ogas un dārzeņi, to vidū tomāti.

Bērzs ir pats nopietnākais ienaidnieks tiem cilvēkiem, kuri cieš no ziedputekšņu izraisītām alerģijām. Bērzi sākuši ziedēt jeb skaroties, kas nozīmē, ka pret šiem ziedputekšņiem alerģiskajiem cilvēkiem kādu laiku nāksies izjust diskomfortu.

Laukos dzīvojošiem traucējoša varētu būt arī lazda, alksnis. Arī priedes to ziedēšanas laikā atsevišķiem cilvēkiem var izraisīt alerģiju, taču šie gadījumi ir daudz retāki.

Ziedputekšņu alerģija – polinoze jeb siena drudzis – ir saslimšana, kas skar 15 - 20% cilvēku un pavasaris ir laiks, kad saasinās ziedputekšņu izraisītās alerģijas.

Pavasarī pirmās jau sākušas ziedēt lazdas, tad alkšņi, aprīlī zied arī apses, kļavas, oši un bērzi, bet maijā ziedēt sāks papeles, gobas, pienenes, rudzi un citi augi. Ziedputekšņi izplatās ar vēja palīdzību, tāpēc alerģijas simptomi pacientiem Latvijā var sākties arī tad, kad pie mums koki vēl nezied, jo ziedputekšņi ar vēju var ceļot pat 400 km tālu.

Pilsētām raksturīgo dūmu un izplūdes gāzu ietekmē putekšņi kļūst īpaši agresīvi, tāpēc no polinozes cieš katrs trešais pilsētnieks. Šajā laikā vēlams izvairīties no fiziskām aktivitātēm brīvā dabā, kas veicina spēcīgu ieelpu, jo tādējādi elpceļos nonāk daudz vairāk ziedputekšņu.

Speciālisti atgādina, ka pacientiem, kuriem ir alerģija pret koku ziedputekšņiem, var parādīties pirmās alerģijas izpausmes - acu asarošana, niezēšana, apsārtums, deguna tecēšana, aizlikts deguns, šķaudīšana. Var parādīties arī astmas simptomi – klepus, apgrūtināta elpošana, smaguma sajūta vai svilpšana krūtīs. Ir novērots, ka, ignorējot ziedputekšņu izraisītas iesnas, 40% pacientu ar iesnām attīstās bronhiālā astma.

Ja simptomi ir viegli (netraucē veikt ikdienas aktivitātes, ļauj izgulēties naktī) var doties uz aptieku lūgt farmaceitam ieteikt kādu bezrecepšu antihistamīna līdzekli. Ja simptomi ir tik spēcīgi, ka traucē jūsu dzīves kvalitātei (ir nogurums dienas laikā, pazemināta koncentrēšanās spēja darbam vai mācībām, izteikti acu un deguna simptomi, traucēts naktsmiers), būtu nepieciešams konsultēties ar ārstu vai jautāt farmaceitam efektīvākas zāles.

Pavasarī novēro arī astmas paasinājumu skaita pieaugumu, jo daudziem pacientiem ar astmu ir arī alerģija uz ziedputekšņiem. Arī HOPS (hroniskas obstruktīvas plaušu slimības) pacientiem pavasarī novēro slimības uzliesmojumu skaita pieaugumu. Tas ir saistīts ar akūtu vīrusu saslimšanu, kas HOPS pacientiem parasti noris smagāk un izraisa komplikācijas, palielinātu izplatību.

Kā ar dažādiem sadzīvē izmantojamiem līdzekļiem var mazināt alerģijas simptomus?

Ja esat alerģisks, droši vien zināt, ka elpošanas ceļus un ādu ietekmē arī to kopšanas līdzekļi, apģērba un mājokļa kopšanas līdzekļi. 

10 zelta noteikumi, ja jūs moka alerģija

1.Tīriet istabas vismaz vienu reizi nedēļā.

2.Uzvelciet cimdus, kad mazgājat traukus. Ja ilgāks laiks jāpavada ar gumijas cimdiem rokās, iesakām zem tiem uzvilkt kokvilnas cimdus.

3.Lietojiet produktus, kuri nesatur alerģiju izraisošas piedevas, tādas, kā aromatizētāji vai krāsvielas.

4.Vēdiniet telpas vismaz 3 reizes dienā pa 5-10 minūtēm. Tas palīdz samazināt gaisa mitrumu, bet tas savukārt samazina putekļu ērcīšu daudzumu un pelējuma sēnītes attīstīšanās risku.

5.Segas un spilvenus mazgājiet četras reizes gadā, matračus 6-12 reizes gadā, bet gultasveļu katru nedēļu vai ik pa divām nedēļām. Nav svarīgi, vai jūsu segas un spilveni ir pildīti ar dabisku vai sintētisku pildījumu, svarīgi ir tas, vai tos var mazgāt vismaz 60º temperatūrā - šāds karstums nogalina visas putekļu ērcītes. 

6. Neaizmirstiet arī izmazgāt savu bērnu mīkstās rotaļlietas +60º grādu temperatūrā ik pa 3 mēnešiem.

7.Vēdiniet savus apģērbus laukā vai žāvējiet tos ar žāvētāju, kuram ir āra ventilācija.

8. Izvairieties no pasīvās smēķēšanas. Cigarešu dūmi palielina astmatiskā bronhīta un astmas rašanās risku.

9.Ierobežojiet karstās dušas - karsts ūdens padara ādu vēl sausāku.

10. Mitriniet savu ādu katru dienu tūlīt pēc dušas vai vannas. 

Sagatavoja Māra Grīnberga