Lūgšanu brokastīs aicina sarunāties un citam citu sadzirdēt (FOTO)

Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs, uzrunājot lūgšanu brokastu dalībniekus aicināja visus sarunāties, jo pats svarīgākais ir prasme runāt, nevis pļāpāt, bet izrunāt to, kas katram ir svarīgs. Viņa eminence bīskaps Antons Justs uzsvēra, ka mēs ikviens esam atbildīgi par to, kādu valsti veidojam. Arī citi runātāji uzsvēra, ka vissvarīgākais ir miers ģimenēs, valstī un pasaulē un spēja sadzirdēt vienam otru.

 

 

Radio1.lv vairākiem pasākuma dalībniekiem jautāja: Ar kādām domām jūs nākat uz lūgšanu brokastīm?

 

 

Jēkabpils domes priekšsēdetājs Leonīds Salcevičs: "Uz Lūgšanu brokastīm es nāku ar labām domām. Tas ir ļoti normāli, ka mēs tiekamies reizi gadā un šī tradīcija ir uzsākta un jāturpina. Lūgšanu brokastis ir brīdis, kad satiekas laicīgā un garīgā vara. Garīgo varu pārstāv baznīcas, laicīgo – visi pārejie lūgšanu brokastu dalībnieki – pašvaldības, uzņēmēji un citi dalībnieki. Tēma: runāt. Dievs mums ir devis iespēju runāt, tikai kā mēs to ikdienā izmantojam. Te es nedomāju runāt vai pļāpāt tikai tāpēc, ka jārunā, bet gan runāt par lietu, par problēmām, kas ir visapkārt. Ikdienā visiem sociālajiem slāņiem ir jārunā, jādiskutē par lietu. Lūgšanu brokastīs ir jāsper solis, lai sabiedrību uzrunātu, konsolidētu, aicinātu runāt par savām problēmām. Lūgšanu brokastīs un arī pēc tam aicinu runāt par to, kas sāp un, ko darīt, lai nesāpētu. Tā ir Lūgšanu brokastu galvenā tēma."

 

 

 Antons Justs bijušais Jelgavas bīskaps: "Vissvarīgākais ir apzināties, ka mēs veidojam Latvijas nākotni. Nepietiek tikai kritizēt un teikt, ka tas un tas un vēl tas ir slikti, svarīgi arī atbalstīt ideālus par kuriem mēs iestājamies un, jo īpasi tiem, kas reiz par saviem ideāliem tika izsūti un atgriezās, lai veidotu Latviju. 6.jūnijs ir Normandijas valsts invāzijas diena, kad izmainījās otrā pasaules kara gaita un tika sakauti nacisti. Taču otrais pasaules karš aizlika Latviju aiz dzelzs aizskara. Šodien jau 24 gadu Latvjia ir brīva. Mums jāturpina veidot Latviju par Dievzemīti, kur mēs visi būsim priecīgi dzīvot un atrast savu laimi. Es gribētu ikvienam lūgt sargāt Latvijas neatkarību par godu tiem, kuri aizstāvot savus ideālus cieta, tika izvesti, kuri mira par savas tautas ideāliem. Es bieži domāju par atsaucēm uz Briseli: Brisele grib to un Brisele grib vēl šo un Brisele grib arī to... es domāju, ka mēs pārspīlējam ar šo attieksmi. Mums pašiem ir jāzina to, ko mēs gribam. Kādu valsti mēs gribam celt? Mums garīdzniekiem interesē, lai Latvija tiktu celta uz garīgiem pamatiem. Mūsu valsts himna ir viena no retajām valstu himnām, kuras pirmais teikums skan – Dievs svētī Latviju! Mūs dārgo Tēviju. Ak, svētī jēl to. Kur latvju meitas zied, Kur Latvju dēli dzied, laid mūs tur laimē diet, Mūs' Latvijā! Mums ir jāturpina Latvijas izaugsme. Mums jāveido Latvija par Dievzemīti, kur visiem ir labi, kur valda svētība, kur katram uz galda ir maizes rieciens, kur ikviens saņem labu medicīnisko aprūpi un cita veida atbalstu. Latvijai ir jābūt zemei, kur labi ir mūsu bērniem, centīsimies to tādu arī veidot, veidot to Latviju, ko esam iecerējuši savās sirdīs, kuru mūsu tēvi no seniem laikiem ir veidojuši un lolojuši. Es nepiekrītu tiem, kuriem ir īss pagātnes redzējums un vēl īsāks nākotnes redzējums, proti, ka Latvijā viss ir slikti, ka tie, kas vada Latviju ir nemākuļi. Mums ir jāsaprot, ka mēs esam tie cilvēki, kuri veidojam Latviju. Tāpēc veidosim to tādu, kur mūsu dēli un meitas dzied, kur visi varam būt laimīgi. Lai Dieva svētība nāk pār mūsu bērniem. Lai Dievs mums palīdz!"

 

 

 Igumens Jevgēņijs no Svētā gara pareizticīgo klostera: "Domāju, ka mums visiem jālūdz par mieru it visur, jo miers vajadzīgs ģimenēs, lai tās dzīvotu saticībā, tikpat svarīgs ir miers arī sabiedrībā, valstī, kaimiņvalstīs, pasaulē. Ja notiek karš kaimiņvalstīs vai kaut kur citur pasaulē, jūtamies satraukti, jo tas var kaut kādā veidā skart arī mūs. Tāpēc visupirms mums jālūdz Dievam miers, tas miers, ko tikai Dievs spēj dot katra viena sirdī un notikumos, kas risinās mūsu tuvākā tālākā apkārtnē. Mums jālūdz par mieru, kas tika atnests ar eņģeļu vēsti Kristum piedzimstot. Eņģeļi vēstīja: Gods Dievam augstībā, un miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts! Mums jālūdz par baznīcu vienotību, jo vēsturiski baznīca ir sadalījusies un tas notika cilvēku grēku deļ. Dievam ir visas lietas iespējamas, jo viņš ir visspēcīgs, ja vien lūgsim, ja cilvēki spēs vienoties lūgšanā. Mums jālūdz, lai izzūd nesaskaņas, jāpārvar savs lepnums, jāaizmirst pārestības. Ja būs vienotība un saticība gan baznīcā, gan sabiedrībā, tad arī mainīsies pasaule un tajā ienāks miers. Taču tas ir atkarīgs no mūsu vēlmes vienoties lūgšanās."

 

 

 Viesītes domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Baldunčiks: "Pirmo reizi piedalos Lūgšanu brokastīs. Zinu, ka pašvaldībām jau ir bijis šads pasākums, taču man izdevība lūgšanu brokastīs piedalīties ir pirmo reizi. Ir jādomā par to, kā cilvēki dzīvo Latvijā, gan par sociālo stāvokli, gan par atgriešanos mājās, tiem, kas devušies svešumā. Svarīgi, lai cilvēki dzīvotu normālos apstākļos. Tas šobrīd Latvijā ir galvenais."

 

 

 Jānis Lūsis Jēkabpils baptistu draudzes mācītājs: "Uz Lūgšanu brokastīm nāku ar vasarīgām, optimistiskām domā, arī šis rīts ir saulains. Mēs dzīvojam zemē, kuru uzturam, kopjam, kurā darbojamies. Tā ir gan mūsu atbildība, gan iespēja. Visi, kas esam šeit Jēkabpilī, mēs esam šīs vietas veidotāji garīgā, morālā un praktiskā atbildībā un jomā. Lūgšanu brokastīs mēs sastopamies un viens otru ieraugām, tie, kas veidojam dzīvi Jēkabpilī."

 

 

 Viktors Seļčonoks Jēkabpils Romas katoļu draudzes prāvests: "Šodien domas ir gaišas un, ņemot vērā, ka Lūgšanu brokastīs ir iespēja tikties gan laicīgai varai, gan garīdzniekiem, gan uzņēmējiem, gan citiem jēkabpiliešiem un pārrunāt aktuālos jautājumus un noslēgumā aizlūgt gan par pasvaldību, gan citām vajadzībām. Es personīgi lūgšu par pašvaldību, aizlūgšu par mūžībā aizgājušo dekānu Bratuškinu. Viņš piedalījās iepriekšējās divās Lūgšanu brokastīs."

 

 

Lūgšanu brokastīs dalībniekiem bija iespēja uz lapiņām uzrakstīt savu pateicību un vēlmi aizlūgumam. Pasākuma noslēgumā garīdznieki nolasīja Lūgšanu brokastu pateicības un aizlūgumus.

 

 

Pateicības tika izteiktas Jēkabpils domei par lūgšanu brokastu organizēšanu, Jēkabpils Arvīda Žilinska mūzikas skolai par bērnu talantu izkopšanu, pateicība par ik dienu, kas mums dota, par mazbērniem, bērniem un vecākiem, par labiem draugiem, par Jēkabpils izaugsmi un attīstību, par cilvēku dziedināšanu, par to, ka bērniem tiek mācīts Dieva vārds, par cilvēkiem, kas savai pilsētai kalpo ar sirdi, prātu un godaprātu, par atbildētām lūgšanām, par panākumiem profesionālā jomā un eksāmenos, par svētību uzņēmuma Dona darbā, ka maizīte atrod savus pircējus un vēl daudzas citas personiskāka rakstura pateicības.

 

 

Lūgšanu brokastu laikā tika izteikta vēlme vairākiem aizlūgumiem - par mūsu bērniem, mazbērniem un vecākiem, par ikviena cilvēka veselību, lai būtu saticība tautā, lai nav jāpiedzīvo karš, lai Jēkabpilī ienāk investors, kas radītu darba vietas vismaz 500 jēkabpiliešiem. Lai Dievs svētī gadalaikus un laika apstākļus, lai šovasar dārzos izaug bagātīga raža, aicinājums aizlūgt par Ukrainas valsti, lai Dievs mūs pasargā no asinsizliešanas, aizlūgums par slimiem un atstumtiem, par vecāku pamestiem bērniem, lai ikdienā un ikdienas darbos cilvēki atcerētos Dieva vārdu, lai Dieva prāts notiek izglītības jautājumu risināšanā Variešu pagastā, par vadošo cilvēku sirdsapziņu svarīgu lēmumu pieņemšanā, par ļaudīm, kas nonākuši finansiālās grūtībās, par masu medijiem pilsētā un valstī, par patiesu vārda brīvību ikvienam preses pārstāvim, aizlūgums, lai masu mediji strādā saskaņā ar sirdsapziņu un ar vārdu, lai ceļ, nevis ārda un sargāt savu līdzcilvēku godu un slavu, kā arī citi personiskāka rakstura aizliegumi.

 

 

Lūgšanu brokastu vēsture aizsākās Amerikas Savienotajās Valstīs jau 1952. gadā, kad pasākumā piedalījās 3400 viesu, tajā skaitā politiķi un slavenības no daudzām ārvalstīm. Amerikā šo tradīciju iedibināja norvēģu ieceļotājs un ceļojošs garīdznieks Abrahams Vereide, kurš darbojās Sietlā. Par paraugu izvirzot Jēzus dzīvi un darbību, viņš izveidoja palīdzības fondu trūcīgajiem.

 

 

Drīz līdzīgas grupas tika izveidotas Sanfrancisko, Čikāgā un Vašingtonā, kur atrodas organizācijas galvenā mītne. Tagad Amerikā „Lūgšanu brokastu" oficiālie rīkotāji ir kongresa deputāti. Pasākuma dalībniekus, kuru vidū ir sabiedriskie darbinieki, politiķi, zinātnieki un mākslinieki, katru gadu uzrunā ASV prezidents. Lūgšanu brokastu kustība ir paplašinājusies, un patreiz tās ietvaros izveidojušās daudzas diskusiju un lūgšanu grupas, kuras regulāri tiekas katrā ASV štatā – valdības birojos, uzņēmumos, firmās, cietumos, universitātēs un mājās. Tiek aizsniegti visi sabiedrības slāņi. Līdzīgas Lūgšanu brokastis katru gadu notiek vairāk nekā 40 valstīs.

 

Latvijā šī tradīcija tika aizsākta 2006. gadā, bet Jēkabpilī 2012.gadā.

 

Attēlā: Latvijas evaņģeiski luteriskās baznīcas Daugavpils bīskaps Einārs Alpe, bijušais Romas katoļu Jelgavas diecēzes bīskaps Antons Justs un Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs.

 

Foto: Māra Grīnberga