VUGD statistika un ieteikumi rīcībai uz ledus ziemas periodā
1. Iepriekšējo gadu statistika par cilvēku meklēšanas darbiem ūdenī ziemas periodā.
Kopējo atrasto noslīkušo skaits ziemas periodā:
2010.gada 1.decembris – 2011.gada 31.marts – VUGD amatpersonas no ūdenstilpnēm ir izcēlušas 3 noslīkušos.
2011.gada 1.decembris – 2012.gada 31.marts - VUGD amatpersonas no ūdenstilpnēm ir izcēlušas 19 noslīkušos.
2012.gada 1.decembris – 2013.gada 31.marts - VUGD amatpersonas no ūdenstilpnēm ir izcēlušas 9 noslīkušos.
2013.gada 1.decembris – 2014.gada 31.marts - VUGD amatpersonas no ūdenstilpnēm ir izcēlušas 23 noslīkušos.
2014.gadā no janvāra līdz martam VUGD glābšanas darbos uz ledus izglāba 5 cilvēkus.
Ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas pastaigājas pa ledu.
2. Ieteikumi zemledus makšķerniekiem un pārējiem iedzīvotājiem.
VUGD brīdina, ka šobrīd atrasties uz ledus ir ārkārtīgi bīstami, tas apdraud cilvēka veselību un dzīvību. Ledus kārta vēl tikai veidojas un tā ir ļoti plāna. Ledus sega veidojas pakāpeniski, sākot no krasta, un tāpēc, pasperot jau pāris metrus no krasta, cilvēks var ielūzt. Papildus, tā ir plānāka vietās, kur ūdenskrātuvēs ietek rūpnieciskie ūdeņi, pie tiltiem un vietās, kur aug niedres, krūmi vai atrodas citi priekšmeti. Turklāt uz ledus segas sasniegušais sniegs veido mānīgu priekšstatu par to, ka ledus sega ir izveidojusies bieza.
Lai izglābtos pēc ielūšanas ledū, ir jāzina daži vienkārši padomi, kā pareizi rīkoties. Dodoties makšķerēt:
Ieteicams nedoties makšķerēt vienam;
Līdzi jāņem uzlādēts telefons, kas ievietots ūdensnecaurlaidīgā iepakojumā;
Mājiniekiem pēc iespējas precīzāk ir jānorāda makšķerēšanas vieta un atgriešanās laiks;
Līdzi jāņem rezerves drēbes un termoss ar siltu un saldu tēju;
Ja gadās ielūzt, tad:
Skaļi jāsauc palīgā un apkārtējiem nekavējoties ir jāzvana uz 112;
Jācenšas saglabāt miers, nostabilizēt elpošana;
Lai palīdzētu, ielūzušajam jātuvojas rāpus vai guļus, netuvojoties līdz pašai ielūzuma vietai. Ielūzušajam apmēram no 2 - 5 metru attāluma jāpamet aukla, sasieti apģērba gabali, garš koks vai kāds cits priekšmets. Ja glābēji ir vairāki, jāievēro, ka vienam no otra jāatrodas 2-3 m attālumā.
Izvelkot cietušo uz ledus vai pašam izkļūstot uz ledus, rāpus jāvirzās prom no bīstamās vietas līdz krastam.
Lai sekmīgi izkļūtu no ledus, makšķernieki ir aicināti līdzi ņemt dažādus palīglīdzekļus – ledus irbuļus vai āķus, ar kuru palīdzību var ieķerties ledū un tādējādi izvilkt sevi ārā. Šādus irbuļus vai āķus katrs pats var uztaisīt arī mājas apstākļos, piemēram, pielietojot koka gabalu un naglas. Līdzās tam, pilns makšķerēšanas kostīms, kuram ir peldfunkcija, vai glābšanas veste ļaus pēc ielūšanas ledū peldēt pa ūdens virsu.
Līdzās padomiem, kā izkļūt ārā pēc ielūšanas ledū, svarīgi zināt vairākas būtiskas lietas kā palīdzēt cilvēkam, kurš ir izglābts pēc ielūšanas ledū.
Ja cilvēks ir izglābts pēc ielūšanas ledū, vienmēr nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība, zvanot pa tālruni 113. Kamēr mediķi ir ceļā uz notikuma vietu, cietušajam nekavējoties jāsniedz pirmā palīdzība, jo viņa dzīvība var būt atkarīga tieši no līdzcilvēku pareizas rīcības šajās minūtēs.
Ja cietušais ir viens pats un neviena palīga tuvumā nav, cietušajam jāmēģina pēc iespējas ātrāk noiet nost no ledus un doties uz tuvākajām mājām vai sabiedrisko vietu pēc palīdzības. Ja drēbes ir mitras un tās nav iespējams nomainīt, tās nevajadzētu vilkt nost, pretējā gadījumā ķermenis vēl straujāk atdzisīs. Ja tuvumā nav neviena cita cilvēka un cietušais pēc izkļūšanas no ledusaukstā ūdens palīdzību nesaņem, iespēja izdzīvot kritiski samazinās.
Kā palīdzēt cilvēkam pēc izglābšanās no ielūšanas ledū:
nekavējoties jāizsauc ātrā palīdzība, zvanot pa tālruni 113;
jānovieto cietušo siltā telpā vai vismaz aizvējā;
jāatbrīvo cietušo no mitrām drēbēm, apaviem, nomainot tās pret sausām un jāsasedz ar siltām, sausām drēbēm, vislabāk ar kādu segu vai, ja netālu ir automašīna, var izmantot arī aptieciņā esošo folija segu;
cietušo jānovieto uz kādas kastes, ragavām vai citas virsmas, lai būtu mazāka saskare ar sniegu un ledu;
cietušo nedrīkst strauji sildīt – sasildīšanai jānotiek pakāpeniski;
ja vien cilvēks var pakustēties un ir pie apziņas, viņš droši to var darīt, jo tas palīdzēs sasilt;
ja cietušajam nav traucēta apziņa, jādod silts, salds dzēriens;
cietušajam nedrīkst dot alkoholu, jo tas veicina ķermeņa atdzišanu. Alkohols cilvēkam rada subjektīvu, mānīgu sajūtu, ka viņam ir silti, taču patiesībā alkohola ietekmē perifērie ādas asinsvadi paplašinās un ķermenis daudz straujāk zaudē siltumu;
ja cietušā stāvoklis ir smags, bez vajadzības nekustināt cietušajam rokas un kājas, nemasēt, jo tas veicinās straujāku ķermeņa siltuma zudumu; tāpat arī cietušo nesēdināt vai necelt stāvus, jo samazināsies asins pieplūde galvas smadzenēm un cietušais var zaudēt samaņu;
ja cietušais zaudē samaņu, jāveic atdzīvināšanas pasākumus. Atdzīvināšanas pasākumi ir jāveic līdz brīdim, kad ierodas mediķi vai kad cietušajam atjaunojusies normāla elpošana vai arī līdz brīdim, kad glābēja spēki ir izsīkuši. Ja atdzīvināšanas pasākumi netiks veikti, iespēja izglābt šādu cilvēku būs niecīga.
VUGD aicina nepaiet vienaldzīgi garām, ja redzat, ka bērni vai pusaudži slidinās pa nedrošo ledu – brīdiniet viņus par bīstamību, bet, ja pamanāt, ka cilvēki ir aizgājuši pārāk tālu no krasta un var rasties problēmas atgriezties atpakaļ, kā arī, ja cilvēks ir ielūzis ledū, nekavējoties zvaniet glābšanas dienestam pa tālruni 112.
VUGD ZRB Jēkabpils daļas
inspektors kapteinis Andrejs Graudiņš
inspektors kapteinis Andrejs Graudiņš