Jaunā gada sagaidīšanas tradīcijas Latvijā un pasaulē

Seno latviešu Jaunā gadā sagaidīšanas tradīcijas īpaši neatšķīrās no Ziemassvētku tradīcijām. Tāpat tika klāti bagātīgi galdi, kuru neiztrūkstoša sastāvdaļa bija cūkas šņukurs, zivis, pīrāgi, biezputra un alus. Protams, arī maize. Tai bija jābūt uz galda visos svētkos kā pārticības simbolam. Ļaudis gāja ķekatās, rotaļās, zīlēja nākotni, vienvārdsakot, priecājās. Un noteikti ielika makā zivju zvīņas, lai Jaunajā gadā naudas netrūktu.

Dažas no senajām tradīcijām saglabājušās līdz pat mūsdienām, citas izzudušas, bet vēl citas nākušas klāt, lielākoties gadu gaitā pārņemtas no citām tautām, kā, piemēram, Jaungada apņemšanās kaut ko izmanīt sevī vai savā dzīvē, kas patiesībā nāk no senās Babilonijas.

Dānijā Vecgada vakarā pieņemts radu, draugu un kaimiņu mājas ieejas durvis apmētāt ar traukiem, kas speciāli šim vakaram tiek krāti visu gadu. Dāņi uzskata, ka šāda trauku plēšana nes laimi, pie kam, jo vairāk lausku pie durvīm, jo labāk.

Somijā jaunas neprecētas meitenes Jaungada naktī, nostājoties pie mājas ar muguru pret durvīm, met pār plecu savu zābaciņu, lai uzzinātu, vai nākošajā gadā izies pie vīra. Ja zābaciņš nokrīt ar purngalu pret pret durvīm, gaidāmas kāzas, ja ne, tad vēl būs jāpagaida.

Holandē visi kuģi tieši pusnaktī salutē par godu Jaunajam gadam, bet katrā mājā tiek pasniegti pīrādziņi ar rozīnēm, kurus cep tikai vienu reizi gadā speciāli Jaungada svētkiem.

Itāļi pirms Jaunā gada iestāšanās iztīra no mājām visu, kas kļuvis lieks un nevajadzīgs, kā arī ieplēstos traukus, saplīsušas drēbes un citas vecas lietas.

Spānijā pastāv kāda ļoti interesanta tradīcija, kas visos izsauc milzu jautrību. Pusnaktī, kad pulkstens sāk sist divpadsmit, katram spānim jāapēd 12 vīnogas. Pie katra pulksteņa sitiena jāliek viena vīnoga mutē un pie pēdējā sitiena visām vīnogām jābūt apēstām. Protams, ka tas ir grūti izdarāms, tāpēc visbiežāk spāņi sagaida Jauno gadu ar vīnogu pilnu muti, cenšoties tās pēc iespējas ātrāk apēst un uzjautrinoties viens par otru.

Meksikā tieši tāpat kā Spānijā, pusnaktī tiek apēstas 12 vīnogas. Tie, kas vēlas atrast atrast mīlestību, Jauno gadu sagaida, zem drēbēm velkot sarkanu apakšveļu.

Skotijā, kur cilvēki vispār ir ļoti viesmīlīgi, Jaungada naktī durvis netiek slēgtas un jebkurš, kas ienāk mājās, pazīstams vai svešinieks, tiek sagaidīt kā mīļš un gaidīts viesis. Pusnaktī skoti dodas ielās, lai kopā dziedātu tautasdziesmas.

Japānā, kur Jaunā gada svinēšana notiek pēc cita kalendāra, nekā tas pieņemts rietumu valstīs, par Jaunā gada iestāšanos tiek paziņots ar zvana sitieniem, kuru pēc skaita ir tieši simts. Gaidot šos svētkus, japāņi izgrezno savu māju durvis ar veselības un ilga mūža simboliem- bambusu, priežu zariem un speciālām virtenēm, bet māju tuvumā savij salmu auklas, kas neļauj ļaunajiem gariem tikt sētā. Vecgada vakarā japāņi piedod viens otram gada laikā sakrājušos pāridarījumus, bet Jaunā gada pirmjās dienās dodas ciemos pie radiem un draugiem. Jāpiebilst vēl, ka bērni šeit dāvanā saņem mazas dāvaniņas, sauktas otošidamas, kur iekšā ir nauda.

Ķīniešiem Jaunais gads nesākas 1.janvārī, bet gan Jaunā gada pirmajā jauna mēness parādīšanās dienā. Sākot no šīs dienas 15 dienu garumā un līdz pat pilnmēness laikam notiek svinības. Pēdējā svinību dienā tiek rīkots laternu festivāls, kad visi iedzīvotāji dodas jautrā laternu gājienā un līksmo līdz vēlai naktij. Jaunā gada svinēšana Ķīnā ir vieni no svarīgākajiem svētkiem, kur svētku nozīmīgākā daļa ir cienasta nolikšana senču gariem. Šāds rituāls simbolizē tagadnes vienotību ar pagātni. Vecgada vakars un Jaunā gada pirmā diena tiek sagaidīta ģimenes lokā, izrādot pateicību vecajam aizejošajam gadam.

Vjetnamā pastāv uzskats, ka cilvēks kļūst par vienu gadu vecāks nevis savā dzimšanas dienā, bet Jaungada naktī. Šajos svētkos ir pieņemts dāvināt radiem un draugiem persika zariņu, kā arī, sēžot pie uguns, pārrunāt aizejošā gada notikumus un stāstīt pasakas.

Kubā Vecgada vakarā katrā mājā tiek piepildīti trauki ar ūdeni, kurus pēc pusnakts pa atvērtiem logiem izlej uz ielas. Šāds rituāls simbolizē nākamā gada tīrības un skaidrības vēlējumu apkārtējiem.

Brazīlijā Jaungada svinībām par godu tiek rīkotas krāšņas parādes un uguņošanas. Cilvēki katru gadu šajā dienā tērpjas baltās drēbēs, kas liecina par to, ka nākamais gads būs mierīgs un laimīgs. Piekrastē dzīvojošie cilvēki dodas uz pludmalēm, lai aizdedzinātu sveces un iedomātos vēlēšanos, ko var piepildīt Jūras dieviete. Lai vēlēšanās tiktu piepildīta, jākaisa jūrā ziedi un jālec pāri septiņiem viļņiem.

Kolumbijā ir tradīcija pusnaktī iznīcināt iepriekšējā gada sliktās lietas un ļaunumu, lai Jaunais gads nāktu laimīgs. Šim nolūkam katrā ģimenē tiek speciāli izveidota liela lelle, kas tiek saukta par Vecā gada kungu. Tā tiek piebāzta no mājiniekiem vairs nevajadzīgām lietām un ietērpta ģimenes locekļu vecajās drēbēs. Pusnaktī Vecā gada kungu sadedzina.

Panamieši arī dedzina pagājušā gada ļaunumu. Tikai lelles vietā viņi ugunskurā met, pēc viņu izpratnes, slikto cilvēku attēlus. Pie kam šie cilvēki var būt arī valstī atpazīstamas un populāras personas.

Venecuēlā veiksme Jaunajā gadā tiek pievilināta ar dzeltenu apakšveļu. Lai piepildītu vēlēšanās, venecuēlieši tās uzraksta uz papīra, kuru Jaungada naktī sadedzina.