Mūžībā aizgājusi Jēkabpilī un Latvijā pazīstamā žurnāliste Māra Grīnberga

Pirmdien pēkšņi, 59 gadu vecumā, mūžībā aizgājusi Jēkabpilī un Latvijā pazīstamā žurnāliste Māra Grīnberga.

Viņa ilgu laiku bija arī mūsu kolēģe Jēkabpils Radio1 kolektīvā. Kopīgi pavadītais laiks mums visiem palicis spilgtā atmiņā. Māra bija talantīga, zinoša un sirsnīga. Viņa mīlēja dzīvi un cilvēkus, viņai patika būt notikumu mutulī un rakstīt par to ziņas. It visur, kur Jēkabpilī vai Latvijā notika kāds pasākums, kur pulcējās cilvēki, kur kādam bija vajadzīga palīdzība vai saruna ar žurnālistu - Māra bija klāt, uzklausīja un darīja visu, kas vien ir žurnālista spēkos, lai notikumu atspoguļotu un cilvēkam palīdzētu. Viņa vienmēr nostājās vienkāršā cilvēka pusē, palīdzot ar padomu un rakstīto vārdu. Viņas pēkšņā aiziešana mūsu sirdīs atstājusi neatbildētu jautājumu: kāpēc tik pēkšņi un tik agri, jo vēl jau varēja dzīvot un dzīvot un dziļas skumjas par zaudējumu.

Žurnālistikai Māra Grīnberga veltījusi vairāk nekā 30 darba gadu. Strādājusi laikrakstā “Jaunais Vēstnesis”, Jēkabpils Radio1, “Brīvā Daugava”, “Diena”, Atmodas gados veidoja laikrakstu “Augšzemes Atmoda”. Mārai Grīnbergai allaž bijušas svarīgas latviskās vērtības un Latvijas neatkarība. Viņa darbojās tautas frontē, piedalījās barikādēs un Baltijas ceļā. Māra Grīnberga bija arī Jēkabpils “Latviešu biedrības” dibinātāja un vadītāja. Ikviens, kas viņu pazina, zināja, ka Māras sirdī vienmēr dega mīlestība pret savu tēvuzemi. Viņa ļoti mīlēja un lepojos arī ar savu meitu Sandru, kas profesionāli gājusi vecāku pēdās.

Izsakam visdziļāko līdzjūtību meitai, tuviniekiem, draugiem un sirdīs skumstam līdzi...

Publicējam Jēkabpils “Latviešu biedrības” pārstāvja Gundara Kalves uzrakstīto nekrologu.

In memoriam
Māra Grīnberga
(1957.09.02 – 2016.15.02)

Māra, Tu pat iedomāties nevari, cik esi mums vajadzīga... Ģimenei, draugiem, kolēģiem, Latvijai! Man Tu vienmēr esi kalpojusi kā skaists piemērs nesavtīgai Tēvzemes mīlestībai. Ar Tavu klātbūtni jebkurš pasākums kļuva īstāks un patiesāks. Tu neizvēlējies laipot un iet pret savu sirdsapziņu. Lietas sauci īstajos vārdos, par ko daudzu daudziem kļuvi par simbolu. Simbolu latviskajam spītam, nepiekāpībai un gatavībai upurēties idejas vārdā. Atceros, reiz Tu man teici, ka, vecākiem tā īsti neapzinoties, viņi Tev devuši vārdu, kuram nav vārda dienas svinību. Jautājoši lūkojos un saņēmu skaidrojumu, ka 25.marts, deportācijas diena, ir tādu sāpju pielieta, ka Tev nav spēka priecāties. Un patiesi, ik gadu Tu darīji visu, lai šo datumu tauta ierakstītu neizdzēšamā atmiņā.

Man likās, ka pelēkie Latvijas gadalaiki Tev patika vairāk nekā vasaras rotaļīgais ritējums. Lāčplēša diena un Valsts dibināšanas svētki ievadīja veselu virkni pasākumu, kas beidzās vien 16.martā – latviešu leģionārus godinot. Veļu māte izvēlējās baltu, mierīgu februāra rītu, Tevi mūžības ceļā aicinot. Kurš gan varēja iedomāties, ka kopīgi iedibinātā tradīcija šķirstu pārklāt ar karogu, izvadot pēdējā gaitā latviešu gara un spēka cilvēkus, tik drīzi nonāks pie Tevis. Karogs ar Barikāžu ugunskura dūmu smaržu un sīku oglīšu pēdām sildīs Tevi mūžīgi.

Māras cerība un ticība mūsu tautas nezūdamībai bija stipra. Tādēļ mūsu, palicēju, uzdevums ir dotos solījumus pildīt. Jēkabpils Latviešu biedrībai ir jāturpina dzīvot, lai gan biedrības dibinātāja nu ir prombūtnē. Jēkabpils pilsētas un apkārtējo novadu ļaudīm jāuzņemas pēctecības nodrošināšana gan Barikāžu pasākumu, gan 23. augusta piemiņas brīžu organizēšanai.

Piektdien atvadīsimies no mūsu Māras – mīļas un gādīgas mammas, žurnālistes, kura vairāk nekā trīsdesmit gadus rakstīja par Jēkabpili, apkārtējiem novadiem un mūsu ļaudīm. Paldies, Māra, par visu, Tu vienmēr paliksi atmiņās kā cilvēks, kurš ar Tēvijas mīlestību šo zemi ieraudzīja un šādu pašu mīlestību dāvāja citiem.

Dziļi skumstot – Gundars Kalve

Izvadīšana no Jēkabpils pilsētas kapličas piektdien, 19. februāri, pulksten 12.00.