Pasažieru pienākumus sabiedriskajā transportā nosaka Ministru kabineta noteikumi

Jebkurā apkalpojošā sfērā starp klientu un pakalpojuma sniedzēju ikdienā iespējamas konfliktsituācijas, kam par iemeslu ne reti ir savu pienākumu un tiesību nezināšana vai neizpratne un neveiksmīga komunikācija.

Arī SIA “Jēkabpils autobusu parks” dažkārt saņem pasažieru pretenzijas, savukārt šoferi min piemērus, ka pasažieri neievēro savus pienākumus un ne reti uzvedas provocējoši. Sūdzības nosacīti var iedalīt trīs grupās,” vērtē uzņēmuma vadītāja vietniece Aija Vetere. “Vispirms jau tās ir par šoferu attieksmi pret pasažieriem – neizlaiž tur, kur pasažieris vēlas, runā nelaipni. Daļa sūdzību ir par tehniskām lietām – komforta līmeni autobusā, pieturvietu izvietojumu. Pēdējā laikā, ne tikai Jēkabpilī, ir radušās domstarpības ar pasažieriem, kam likuma noteiktā kārtībā pienākas braukšanas maksas atvieglojumi. Iekāpjot autobusā, šiem pasažieriem ir jāuzrāda noteikta parauga apliecība un personu apliecinošs dokuments, ja apliecība ir bez foto. Lai novērstu iespēju viltot personu ar invaliditāti apliecības, uz tām ir iestrādāta hologramma. Ja apliecību bieži lieto un tā nav ievietota vēl kādos vāciņos, tā vienkārši nobružājas un nav saskatāma. Ja precīzi gribam ievērot likumu, šāda apliecība vairs nav tādā kvalitātē, kādā jābūt dokumentam, un ir uzskatāma par nederīgu, kaut arī tās noteiktais lietošanas termiņš nav beidzies.” Aija Vetere stāsta, ka šī situācija ir pārrunāta arī ar kolēģiem citās pilsētās. Secinājums – hologrammas uz jaunā parauga apliecībām cilvēkiem ar I un II grupas invaliditāti nav pietiekami noturīgas, tāpēc par situācijas ķīlniekiem ir kļuvuši gan to lietotāji, gan sabiedriskā transporta šoferi, kam precīzi jāievēro likumi par pasažieru pārvadājumiem. “Lai izvairītos no konfliktsituācijām autobusos, pasažieriem vienkārši vajadzētu izpildīt tās prasības, kuras uzlicis likumdevējs – censties saglabāt dokumentus, kas garantē braukšanas maksas atvieglojumus, noteiktā kārtībā un uzrādīt tos šoferim, iekāpjot autobusā.”

Savukārt galvenais inženieris Juris Zālītis uzsver, ka ikvienam pasažierim autobusā saudzīgi jāizturas pret aprīkojumu un jāievēro elementāri pieklājības noteikumi. Šoferiem nākas aizrādīt lai pasažieri neliek uz sēdekļiem somas, kas pieturās bijušas novietotas zemē, tāpēc ir netīras un sasmērē sēdekļus. Zālītis min arī pozitīvu tendenci, ka kopumā mazāk kļuvis bojājumu, ko autobusā pastrādā garlaikoti pasažieri – apzīmēti sēdekļi, sabojāti salona apdares elementi vai stiprinākumi. Tomēr šis tas vēl gadoties. “Tikai gadu starppilsētu maršrutos brauc divi jaunie “Setra” autobusi, bet katrā jau nav pa diviem sēdekļu pagalvju pārvalciņiem. Nevar saprast, ar kādu mērķi tie savākti, mājās taču tos nekur neizmantosi,” spriež Zālītis. “Paretam gadās arī apzīmēti sēdekļi. Tad autobusu mazgātājiem jāmeklē iedarbīga ķīmija, ar ko to visu notīrīt. Diezin vai tiem, kas pie sēdekļiem pielipina košļājamās gumijas un piemētā autobusu, pašiem patiktu to visu savākt. Bet darbiniekiem tas jādara, lai autobuss reisā izbrauktu tīrs un cilvēkiem būtu patīkami tajā iekāpt. Vēl viena problēma vērojama pieturās. Bieži tiek sabojāti autobusu kustības saraksti. Tie ir apzīmēti vai arī sabojāti, pret tiem dzēšot izsmēķus. Mums nākas tos atjaunot, jo saraksts taču ir ļoti nepieciešamas tiem, kas pārvietojas ar sabiedrisko transportu.”

Pasažieru pienākumus un atbildību nosaka Ministru kabineta noteikumi “Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas un izmantošanas kārtība”. Tajos paredzēts, ka par zaudējumiem, kas pārvadātājam radušies pasažiera darbības rezultātā, iestājas atbildība Civillikumā noteiktajā kārtībā. Noteikumos uzskaitīti vairāki pasažieru pienākumi:

Pasažierim ir pienākums ievērot tīrību un kārtību sabiedriskā transportlīdzekļa salonā.
Pasažierim aizliegts:
2.1 sabiedriskā transportlīdzekļa kustības laikā iekāpt tajā vai izkāpt no tā;

2.2. bojāt sabiedrisko transportlīdzekli un tā inventāru, kā arī veikt darbības, kas apdraudētu satiksmes drošību;

2.3. bez nepieciešamības iedarbināt avārijas slēdžus, bremzes un citas ierīces;

2.4. braukt smērējošā vai smakojošā apģērbā, smērēt salonu vai lietot pārtikas vai ķīmiskās preces, kas var nosmērēt salonu vai citu pasažieru apģērbu;

2.5. braukt alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu iespaidā, kā arī lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskās, psihotropās, toksiskās vai citas apreibinošās vielas;

2.6. apzīmēt vai aprakstīt sabiedrisko transportlīdzekli;

2.7. sabiedriskā transportlīdzekļa salonā atstāt bez uzraudzības mājdzīvniekus;

2.8. pārvadāt bagāžu, kura var apdraudēt pasažieru vai sabiedriskā transportlīdzekļa vadītāja drošību vai veselību un kura var traucēt sabiedriskā transportlīdzekļa ekspluatāciju vai bojāt sabiedriskā transportlīdzekļa aprīkojumu.

Noteikumi paredz arī, ka pasažierim sabiedriskajā transportlīdzeklī jāpilda sabiedriskā transportlīdzekļa vadītāja vai par pārvadājumu kontroli atbildīgo darbinieku prasības.

Valda Priekule