23.aprīlis - Jurģi jeb Ūsiņa diena

23.aprīlī kalendārs rāda, ka vārda dienu svin Jurģi, Juri un Georgi. Senlatviešiem šī bija īpaša diena, turklāt to sauca arī par Ūsiņa dienu.

Jurģi ir seni latviešu pavasara svētki (Ūsiņa diena), kas sakrīt ar kristīgās baznīcas svētku dienu par godu Svētajam Jurim 23. aprīlī. Pēc šīs svētku dienas sākās pieguļas un ganu laiks. Pēc Saules kalendāra Jurģu diena iezīmēja viduspunktu starp pavasara saulgriežiem (Lieldienām) un vasaras saulgriežiem (Jāņiem) un pēc Jūlija kalendāra tika svinēta 6. maijā.

Pēc dzimtbūšanas atcelšanas 19. gadsimta sākumā Jurģi latviešu kultūrā izveidojās par līgumu izbeigšanās termiņu. Latviešu tautas tradīcijas parasti Juri jeb Jurģi daudzina kā zirgu patronu. Domājams, ka kristīgās ticības ietekmē Juris ieņēmis latviešu tautas tradīcijās Ūsiņa vietu. 

Jurģu dienas tradīcijas un ticējumi

Atstājot veco dzīves vietu nedrīkst teikt ardievas, lai laime neatstātu jaunajā dzīves vietā. Kad Jurģu dienā aiziet uz jauno māju, tad no vecās vietas jāpaņem salmi līdzi un ar tiem jāizkaisa kūts, lai no izgājējiem nepieķertos nekādas burvības. Citi ņem arī akmeņus no vecās mājas līdzi un izmētā tos jaunās mājas kūtī, lai izsargātos no svešām burvībām.

Vasarai tuvojoties, Jurģos rūpējas arī par skaistumu un veselību, visvairāk gan lai nenodegtu.

Jurģu rītā vajag sniegā nomazgāt muti; pretēji - nevajag mazgāties, lai nenodegtu; Priekš Jurģiem vajag mazgāties ar varžu kurkuļiem, tāpat bērzu sulā nomazgāt muti un tikai tad dzert;

Jāspļauj skudru pūznī, lai skudras šļāc skābumu sejā; šie līdzekļi ir pret nodegšanu un vasaras raibumiem.

Ja priekš Jurģiem staigā basām kājām vai svilpj, piemetas drudzis.

Ja priekš Jurģiem pirmo reizi dzird rūcam pērkonu, jāņem no zemes akmens, trīs reizes jāpārvelk pār pieri un jāatliek atpakaļ, tad nesāpēs galva.

Jurģis esot viena no siltuma dienām. Dievs iesviedis trīs aukstuma akmeņus Jēkaba, Miķeļa un Mārtiņa dienā, bet ārā tos ņemot Jurģos, Vasarsvētkos un Jāņos.

Laiku pareģojot vēro, cik dienu priekš Jurģiem ir rasa: tik dienu priekš Jēkaba dienas rudzu pļauja.

Jurģu rītā vēji kaujoties; kāds vējš Jurģos, tāds pūtīs visu gadu.

Ja Jurģos līst lietus, būs slapja vasara, meža pļavās nebūs zāles.

Ja Jurģis piektdienā, nelaimīgs gads, ja pirmdienā vai piektdienā - nelaimīga vasara.
Jurģu dienā nedrīkst aust, jo tad būs daudz pērkoņu; nedrīkst velēties - traki suņi nāks mājās, uguni kurt laukā - mājas degs.

Jurģu rītā priekš saules krustiski pār tīrumu pārdzen vagas, tad neesot nevienas usnes.

Jurģu rītā agri jāuzceļas un jāiekur krāsns, lai dūmi izskrien pa skursteni. Kas to pirmais izdarīs, būs laimīgs.

Ko ēst Jurģos?

Jurģa dienas ēdienkartē maizes klaipiem bija jābūt apaļiem, lai tādi augtu zirgi un govis, bija jāēd, vai jāmet olas pāri govju mugurām, lai tādi augtu zirgi un govis, bija jāēd vai jāmet olas pāri govju mugurām, lai govis augtu apaļas.

Saticības veicināšanā, gan arī, lai atnācēji paliktu pēc iespējas ilgāk, galdā lika skābētus kāpostus.

Kad Jurģos seno latviešu mājās ienāca jauni dzīvotāji jeb kalpotāji, saimniece pirmo reizi viņiem deva ēst skābus kāpostus, lai viņi ilgāk dzīvotu šajās mājās. Zivis gan bija labāk nedot jaunatnācējiem, jo tad viņi ātri aiziešot no mājas. Lai visi dzīvotu saticīgi kā cālēni, jaunajiem kalpotājiem galdā pasniedza ceptas olas.

Ja Ūsiņa dienā uz galda ir gaļa, tad tā būs visu gadu.

Kāda saistība Jurģiem ar pārcelšanos uz jaunu māju?

Arī mūsdienās - kad kāds plāno pārvākties uz jaunu dzīvesvietu, nereti saka - būs jurģi jeb jurģošanās. Kāpēc tad Jurģu dienu saista ar jaunas mājvietas izvēli? Senajiem latviešiem Jurģi bija tā diena, kad kalpi, gājēji un nominieki mainīja dzīves vietu, pārceļoties pie cita saimnieka. No tā arī cēlies sinonīms dzīvesvietas maiņai – jurģošanās.

Jurģošanās gan ieviesusies tikai 19.gadsimta sākumā, kad Jurģi kļūst par nomas un darba līgumu slēgšanas dienu. Jurģošanās jeb pārcelšanās netiek attēlota tautasdziesmās, taču dažādos ticējumos par dzīves vietas maiņu un aizejošiem un atnākošiem cilvēkiem, ir daudz variāciju.
 Lai jaunajā vietā labi veiktos un visādi citādi viss izdotos, veco vietu atstājot, nedrīkst teikt ardievas. Kad Jurģu dienā aiziet uz jaunu māju, tad no vecās vietas jāpaņem salmi līdz un ar tiem jāizkaisa kūts, lai no izgājējiem nepieķertos nekādas burvības. Citi ņem arī akmeņus no vecās mājas līdz un izmētā tos jaunās mājas kūtī, lai izsargātos no burvībām. 
Tiesa, laikam gan mūsdienās šos ticējumus būtu grūti ievērot - akmeņus varētu atrast, bet diezvai kādam, izņemot laukos dzīvojošos, mājās atrastos salmu kumšķis.

Jurģa dienā, jaunā dzīves vietā nonākot, dzīvojamās telpas tūliņ esot jāizslaukot, tad nebūšot ar citiem mājas iedzīvotājiem jāķildojas, to nu gan ikviens mūsdienās var paveikt - kazi, ticējums varbūt patiešām piepildās.