Arī Jēkabpilī piemin mazo Ivanu, bet vai esam guvuši mācību?

Jēkabpilī, uz dambja ierīkota neliela piemiņas vieta ar skumīgu rotaļu lāci, Liepājā pazudušā puikas Ivana Berladina foto un uzrakstiem “Nebūsim vienaldzīgi!” un “Lai vieglas smiltis Ivanam!”. Kā jau plašsaziņas līdzekļos ziņots, piecus gadus vecais puika pēc desmit dienu ilgiem meklēšanas darbiem diemžēl tika atrasts miris Dubeņu mežā.

Pēc notikušā tiek vērtēta situācija, vecāku, kaimiņu, autobusa šofera un citu personu atbildība. Bet šis atkal ir kārtējais brīdis, kad vajadzētu apstāties ikdienas skrējienā un apdomāties mums katram. Cik mēs šeit, Jēkabpilī bieži redzam nepieskatītus mazgadīgus bērnus? Cik bieži aiz dzīvokļa sienām dzirdam bērnu raudāšanu, konfliktus un nepārprotamas vardarbības pazīmes? Un ne jau tikai nelabvēlīgās vai maznodrošinātās ģimenēs ir aktuāla bērnu pēršana, raustīšana, emocionāla ietekmēšana, tā sastopama visos sabiedrības slāņos. Der atgādināt arī, ka seksuālā vardarbība Latvijā ir izplatītākais no policijā reģistrētajiem kriminālnoziegumiem, kas veikti pret bērnu. Klusākais no vardarbība veidiem – atstāšana novārtā un nerūpēšanās par bērna fiziskajām un emocionālajām vajadzībām mājo ne aiz viena vien Jēkabpils mājokļa sliekšņa...

Kādos gadījumos būtu jāziņo atbildīgajiem dienestiem? Vai citiem vispār ir tiesības iejaukties svešas ģimenes lietās?

Jēkabpils Sociālā dienesta vadītāja Juris Tužikovs norāda, ka jebkurā gadījumā bērna intereses ir augstākas par ģimenes privātumu: “Bieža bērna raudāšana, bieža un skaļa kliegšana uz bērnu, bērns ir nemierīgs, netīrā apģērbā u.tml. - tie ir gadījumi, kad vajag ziņot. Likumā nav tik precīzi norādīts, kurā brīdi ir jāziņo, tad ir vairāk katra cilvēka personīga saprašana un atbildība par konkrēto situāciju.”

Juris Tužikovs atklāj, ka Jēkabpils Sociālajā dienestā ziņas par neatbilstošu izturēšanos pret bērniem pienāk, bet tas notiek neregulāri: “Paldies visiem, kas ziņo! Mēs vienmēr operatīvi reaģējam un pārbaudām situāciju. Lielākā daļa problemātisko ģimeņu mums ir zināmas. Lielākā problēma Jēkabpilī ir ar cilvēkiem, kas ir iebraukuši no novadiem un īrē pilsētā dzīvokļus. Viņi nav deklarējušies jaunajās dzīves vietās, un par viņiem mēs neko nezinām. Svarīgs ir katrs ziņojums!”

Centrs “Dardedze” publikācijā “Pārprastais privātums jeb mana loma kāda bērna dzīvē” raksta: “Lai iesaistītos, cilvēkam, pirmkārt, ir jāspēj novērtēt pazīmes - kaut kas nav kārtībā. Piemēram, skaidri jāzina, ka atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam pirmsskolas vecuma bērnu nekādos apstākļos nedrīkst atstāt bez uzraudzības, jo viņš pats vēl nespēj pieņemt atbildīgus lēmumus par savu rīcību. Otrkārt, ir jāpārvar savā prātā uzbūvētā šķēršļu josla – ka iejaukties nav pieņemts, vecāku attiecības ar bērnu ir privāta lieta, bērnus audzināt mūsdienās vispār ir grūti, man pašam grūti, es nezinu visus apstākļus, un varbūt pēc manas iejaukšanās paliks vēl sliktāk! (..) Bērnu drošībai visvairāk nepieciešami cilvēki, kuri uzdod jautājumu – ko es varu darīt, lai palīdzētu? Ko es varu darīt, lai tas vairs neatkārtotos? Iespējams, šajā vasarīgajā dienā vēl viens, 10 vai 100 mazi bērni kādu iemeslu dēļ ir aizklīduši no pieskatītāju redzesloka. Varbūt turpmāk es, redzot pirmsskolas vecuma bērnu vienu pašu, apstāšos un pavērošu, vai viņu kāds pavada. Pārkāpšu savām bailēm “ko citi padomās” un pavaicāšu, kur ir bērna vecāki, vai bērnam ir vajadzīga palīdzība. Neatstāšu bērnu vienu: palikšu viņam līdzās, kamēr ierodas pieskatītājs vai policija. Jo nav nekā sliktāka, kā paiet garām bērnam, kurš cieš vai ir nedrošā situācijā.”

Sāksim ar sevi, sāksim tepat ar Jēkabpili! Palūkosimies vispirms uz sevi un saviem bērniem. Kā mēs pret viņiem izturamies? Neaizmirsīsim arī pastāstīt par to, kā rīkoties dažādās bīstamās situācijās. Piemēram, ka nedrīkst doties līdzi nepazīstamiem cilvēkiem, kāpt svešās automašīnās. Iemācīsim dzīvesvietas adresi, un ja gadījies nozust pūlī vai apmaldīties, ka jādodas pie cilvēkiem, kuri vienmēr palīdzēs – pārdevējām, apsargiem, sievietēm ar bērniem.

Palūkosimies apkārt un būsim atbildīgi, lai mums nekad nebūtu jāsadodas rokās, lai pārmeklētu Jēkabpils mežus, meklējot bērnus!

Ziņot par vardarbīgu vai nolaidīgu izturēšanos pret bērniem var Jēkabpils Sociālajam dienestam pa tālruni: 65 207 081 vai pa e-pastu: info@sd.jekabpils.lv, kā arī Jēkabpils pašvaldības policijai pa tālruni: 65 283 888