Raivis Ragainis: Ja veicam ekspertīzi vienam objektam, tā jāveic visiem. Ir jābūt sistēmai
Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Aizliegtais paņēmiens" par Jēkabpils pilsētā Bebru ielas mikrorajonā, iespējams, nekvalitatīvi ieklāto asfaltu nolēmis vērsties policijā, pirmdien vēstīja LTV raidījums. Tajā tika arī publiskoti sarunas fragmenti, kas ierakstīti slēpti īpašā ražošanas sēdē, kurā pulcējās Jēkabpils domes deputāti.
Jēkabpils mērs Raivis Ragainis (LZP), komentējot Latvijas televīzijas raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” pirmdienas, 18.jūnija raidījumā atskaņoto, slepus ražošanas sanāksmē ierakstīto, viņa un deputātes Kristīnes Ozolas (Nacionālā apvienība) dialogu, kurā Ozola uzskata, ka ir jāveic asfalta kvalitātes pārbaudes Bebru ielas mikrorajonā, bet Ragainis iebilst, norādot, ka viņa nezina, ko tas nozīmē un, kas varētu atklāties un, ko gala beigās darīt ar informāciju, kas tiks iegūta, norāda, ka ir izveidots labs sižets, izraujot dialogu no konteksta.
Raivis Ragainis sarunā ar Radio1.lv uzsvēra, ja piekrīt žurnālistu pieprasītajai ekspertīzei, urbjot 24 paraugus Bebru ielas mikrorajonā, tad ekspertīze jāveic visos objektos, kas tapuši pēdējo vismaz triju gadu laikā. Ja pārbauda vienu, jāpārbauda visi. Ir jābūt sistēmai šajā jautājumā. Viņa nostāja ir “nevelkam laukā to, kas bijis, strādājam tālāk”, pretējā gadījumā iznākšot tāda kā netīrās veļas mazgāšana. Raivis Ragainis arī piebilda, ka pašvaldība uzticas profesionāliem darbu veicējiem un būvuzraudzībai, kas ir katrā objektā un viņam neesot pamata apšaubīt būvuzraugu darbu. Turklāt saruna, kas atspoguļota “Aizliegtā paņēmiena” sižetā esot ierakstīta slepus deputātu darba sanāksmē, kad katrs brīvi izsakās, strīdoties par dažādiem jautājumiem un meklējot tiem labākos risinājumus un tas neesot atbalstāms, bet, lai paliekot uz tā deputāta sirdsapziņas, kurš to darījis un vēlāk informāciju nodevis Latvijas televīzijai. Raivis Ragainis sacīja, ka konkrētajā darba sanāksmē bija aicināti izteikties visi deputāti, kas arī pauduši savu viedokli, bet sižetā izmantota tikai viņa saruna ar Kristīni Ozolu.
Raivis Ragainis piebilda, ja “Aizliegtais paņēmiens” vēlas vērsties policijā un tiesāties ar pašvaldību, tas to varot darīt, taču urbumus dome neļaušot veikt, jo tad zudīšot šī objekta apdrošināšana, objektam garantija noteikta uz pieciem gadiem. Tāpat arī viņš sacīja, raidījums “Aizliegtais paņēmiens” rīkojies negodīgi attiecībā pret Jēkabpils pilsētas pašvaldību, kad tā bijusi gatava sadarboties, raidījuma žurnālisti nebija sazvanāmi un negāja uz kontaktiem, bet izveidoja pieteikuma rullīti par asfalta urbšanu Bebru ielas mikrorajoinā un tikai pēc raidījuma iziešanas ēterā vēlējušies sadarboties un veikt atkārtotu urbšanu, bet dome atteikusi, jo bija jau veikta neatkarīga VSA “Latvijas Valsts ceļi” Autoceļu kompetences centra ceļa seguma biezuma noteikšana ar grunts penetrācijas radaru pārskatu 1,8 km garumā, nebojājot asfalta segumu. Pārskatā minēts, ka mērījumu profilos asfaltbetona segas biezumu vidējās vērtība 105,9 mm, precizitāte +/-5%.
Pēc gadījuma, kad Latvijas televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” veica neatļautu asfalta urbšanu Bebru ielas mikrorajonā, Jēkabpils pilsētas pašvaldība vērsās policijā ar pieteikumu par faktu, ka ir bojāts asfalta segums, nenorādot nevienu personu. Jēkabpils pilsētas pašvaldības izpilddirektors Guntars Gogulis sarunā ar Radio1.lv sacīja, ka pieteikumu izskata VP Zemgales reģionālās pārvaldes Aizkraukles policijas iecirknis. Viņš piebilda, ka pašlaik pašvaldībai ar policiju notiek sarakste par neskaidrajiem jautājumiem saistībā ar asfalta segas bojāšanu Bebru ielas mikrorajonā. Iepriekš Guntars Gogulis tiekoties ar vietējo plašsaziņas līdzekļu žurnālistiem sacīja, ka veicot neatļautus urbumus Bebru ielas mikrorajonā pašvaldībai nodarīti zaudējumi aptuveni 5000 eiro apmērā.
Radio1.lv sazinājās arī ar deputāti Kristīni Ozolu un jautāja viņas viedokli par LTV raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” izskanējušo viņas un Raivja Ragaiņa dialogu un viņas nostāju jautājumā par nepieciešamību veikt vēl papildu pārbaudes Bebru ielas mikrorajona asfalta segumam.
“Atbildot uz Jūsu jautājumiem, norādu, ka vienmēr cenšos runāt un rīkoties atklāti, tāpēc esmu atbildīga par izteikto viedokli. Es jorpojām uzskatu, ka pašvaldībai kā būvobjekta pasūtītājam būtu jāpasūtu visa būvobjekta vai tās asfalta un bruģa daļas, būvekspertize, lai noteiktu minētās būves asfalta un bruģa daļas izpildīto darbu kvalitāti. Ja šādas ekspertīzes atzinumā būs norāde par nekvalitatīvi veiktajiem darbiem, tad attiecīgi pašvaldība var prasīt apdrošināšanas atlīdzību un kaitējuma novēršanu no ģenerāluzņēmēja - būvnieka. Uzskatu, ka pašvaldības interesēs ir pašai pasūtīt būvekspertīzi, nevis atļaut mēdijiem paraugu ņemšanu, jo mēdiju uzdevums ir sniegt informāciju, nevis veikt ekspertīzes.
Vienlaicīgi vēlos izteikt neizpratni par kolēģu rīcibu, veicot slepenu sarunu ierakstīšanu un šo sarunu izplatīšanu. Uzskatu šādu rīcību par nelikumīgu un, iespējams, vērsīšos Valsts datu inspekcijā un citās institūcijās, lai tās izvērtē konkrētu personu atbildību,” saka Kristīne Ozola.
Sarunas fragments, kas tika atskaņots Latvijas televīzijas raidījumā “Aizliegtais paņēmiens”:
"Jēkabpils domes deputāte Kristīne Ozola (Nacionālā apvienība): Neiet runa par to, kurš nodeva, kurš kuram pateica. Iet runa par to, ka mēs kā pasūtītājs, pasūtījām objektu par 2 miljoniem, dabūjām objektu, šobrīd ir šaubas par kvalitāti. (..) Tāpēc, lai kliedētu šīs šaubas, mums kā pašvaldībai ir jāpasūta ekspertīze, mums jāpasūta, nevis jāgaida.
Jēkabpils domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis: Tu vari iedomāties ko tas nozīmē?
Kristīne Ozola: Es varu iedomāties!
Raivis Ragainis: Nē, tu nevari iedomāties, ko tas nozīmē, Kristīn!
Kristīne Ozola: Es varu iedomāties!
Raivis Ragainis: Tu tiešām nevari iedomāties.
Kristīne Ozola: Tad nevajadzēs vienam urbt, otram vai trešajam.
Raivis Ragainis: Tu nevari iedomāties, ko tas nozīmē.
Kristīne Ozola: Kāpēc tev vienpersoniski jāaizstāv pašvaldība? Tāpēc ir dome, kas lemj par rīcību šādos gadījumos. Kas notiek šobrīd? Šobrīd notiek tas, ka būvnieks un pašvaldība ir saplūduši vienā personā un iet ar vienu pozīciju, ar vieniem līdzekļiem ar vieniem resursiem, un tas nav pareizi! Mums jāsāk norobežoties no tā, kas ir būvnieks un kas ir pašvaldība.
Raivis Ragainis: Es negribu tev piekrist. (..) Saproti, likumi ir viens, bet panāktais rezultāts. Mēs jau neko nevaram... Labi, mēs varam izteikt baigo neuzticību iepriekš visam būvētajam, ja, un tagad paņemt trīs gadu objektu ekspertīzi pilnu. Es pieļauju, ka mēs tur dabūsim... ko tik nedabūsim laukā. Bet ko mēs ar to visu darīsim tajā brīdī? Ko mēs darīsim?! Kāds būs rezultāts!? Es jau nezinu, mēs uztaisīsim ļoti negatīvu tēlu pilsētai."
Foto: jekabpils.lv
Komentāri (0-10/12)
besī ārā!
02.07.2018 18:37Viesis
02.07.2018 18:37besī ārā!
02.07.2018 18:37Normunds
02.07.2018 18:37Iedzīvotājs
02.07.2018 18:37Viedoklis
02.07.2018 18:37P.S.
Ko nozīmē - slepeni ierakstīts? Tā bija slepena sēde? Tur tika izpausti valsts noslēpumi? Vai ja nepasaka ka ieraksta - var gvelzt muļķības?
Aigars
02.07.2018 18:37Šī arī ir tā nelaime, ka katrs "pastalnieks", kurš tiek ievēlēts uzreiz uzskata, ka nu ir makten varens un likumi nav rakstīti viņam. Biju par to, lai šā iemesla pēc nomestu Leonīdu, bet nu jau sāk izskatīties, ka nekas labāks nav panākts... Ja likumi ir viena lieta, bet panāktais cita, tad panāktais rezultāts kuram? Nitišam, pašam, vai pašvaldībai? Ja likums nebūtu pie vienas vietas, tad arī šis jautājums būtu lieks!
ha ha ah ha ha
02.07.2018 18:37Nejauc pašvaldības ģēlas ar privātajām. Kā redzi, pašvaldība var atļauties visu, arī publisku slidotavu uzbūvēt uz gāzes vada bez jebkādām atļaujām, arī pie Nameja Maximas uzbūvēt tirgus laukumu bez būvprojekta. Poh, uzspļaujam visam un likumus apejam ar līkumu, vainīgie paliek amatos un turpina dirnēt. Pieci departamenti darba tautai uz kupra, jēzīt mīlīt, ej tu nost!
Chalis
02.07.2018 18:37Kukuu
02.07.2018 18:37