Salcevičs iniciēs plānotā valsts finansējuma pārdali arī "Jaunajā Vienotībā" ietilpstošajām reģionālajām partijām
- LETA --
- 10 oktobris 2019 --
- 1Komentāri
Nākamnedēļ, tiekoties partiju apvienības "Jaunā Vienotība" (JV) vadībai, tās valdes loceklis un Jēkabpils reģionālās partijas līderis Leonīds Salcevičs iniciēs valsts finansējuma pārdali arī apvienībā ietilpstošajām reģionālajām partijām.
Bijušais Jēkabpils domes priekšsēdētājs un tagadējais finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks atzina, ka viņam par grozījumiem ir divējādas sajūtas.
"Varbūt nevajadzēja tik strauji virzīt, jo ir citas lielas vajadzības, un redzams, kā sabiedrība uztver grozījumus. Taču no otras puses šāda sistēma strādā citur, arī Lietuvā un Igaunijā, un tas nozīmē, ka kaut kāds racionāls grauds sistēmā ir," komentēja Salcevičs.
Viņš atzina, ka pašlaik Jēkabpils reģionālā partija iztiek no biedru naudām un ziedojumiem, par kuriem jāuztur birojs, grāmatvedis.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija liecina, ka Jēkabpils reģionālā partija ziedojumos kopš 2017.gada saņēmusi gandrīz 18 503 eiro.
Jau vēstīts, ka 13.Saeimā ievēlētās partijas 2020.gadā valsts finansējumā varētu saņemt 4 119 581 eiro, no kuriem visvairāk - 800 000 eiro - pienāksies partijai "Saskaņa", bet vismazāk JV, kura varētu saņemt 416 535 eiro, aģentūrai LETA skaidroja Tieslietu ministrijā.
Ministrijas veiktie provizoriskie aprēķini liecina, ka "Saskaņa" 2020.gadā saņems 800 000 eiro, "KPV LV" - 643 369 eiro, "Jaunā konservatīvā partija" - 626 420 eiro, partiju apvienība "Attīstība/Par!" - 586 964 eiro, nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK - 557 129 eiro, Zaļo un zemnieku savienība - 489 163 eiro, bet JV - 416 535 eiro.
No Saeimā neievēlētajām partijām visvairāk saņemtu "Latvijas reģionu apvienība" - 169 371 eiro, tai seko "Latvijas Krievu savienība" ar 136 336 eiro, bet sarakstu noslēdz "Progresīvie", kam 2020.gadā pienāktos 106 203 eiro.
Identisku summu partijas saņemtu arī 2021.gadā, bet 2022.gadā šī summa var mainīties, jo tad vērā tiks ņemti 2021.gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti.
Ministrijā aģentūrai LETA uzsvēra, ka šajos aprēķinos ir iekļauti 13.Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti, bet no 2022.gada aprēķinos tiks iekļauti arī 2021.gada pašvaldību vēlēšanu rezultāti. Ministrijā atzīmēja, ka papildu finansējuma apjomam pēc šīm vēlēšanām nevajadzētu pārsniegt 360 000 eiro, bet paredzams, ka tas būs mazāks.
Ziņots arī, ka valdība otrdien atbalstīja grozījumus Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas paredzēti, lai mazinātu partiju finansiālo atkarību no privātajiem ziedojumiem un ziedotāju ietekmes.
Tieslietu ministrijā (TM) skaidroja, ka valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā tiks samazināts fizisko personu ziedojumu, biedru naudas un iestāšanās naudas kopējais limits - no 50 līdz 12 minimālajām mēnešalgām, proti, no 21 500 eiro līdz 5160 eiro.
TM norādīja, ka grozījumu mērķis ir mazināt politisko partiju atkarību no privātiem ziedotājiem, tādējādi nodrošinot politisko partiju finansiālās darbības atklātumu, likumību un atbilstību parlamentārās demokrātijas sistēmai.
Likumprojekts paredz piešķirt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām, par kurām iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju - 4,5 eiro par katru iegūto balsi, kā arī 0,5 eiro par katru iegūto balsi pašvaldību domes vēlēšanās un 0,5 eiro par katru iegūto balsi Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Politiskajai partijai, par kuru iepriekšējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 5% vēlētāju, papildus piešķirs valsts budžeta finansējumu 100 000 eiro katru gadu līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām. Likumprojekts nosaka, ka kopējais vienai politiskajai organizācijai (partijai) piešķirtais valsts budžeta finansējums gada laikā nedrīkst pārsniegt 800 000 eiro.
Likumprojekts vienlaikus arī paredz stingrākus noteikumus politiskajām partijām, piemēram, valsts budžeta finansējuma saņemšanas gadījumā personas veikta ziedojuma (dāvinājuma) maksimālā summa politiskajai partijai nedrīkstēs pārsniegt 12 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī liegs politiskajām partijām veidot parādsaistības, kas ilgākas par 90 dienām.
Minētais likumprojekts vēl jāizskata Saeimai.
Komentāri (0-1/1)
Es pats
11.10.2019 16:34