Kas ir izlīgums kriminālprocesā?
- 06 novembris 2019 --
- 0Komentāri
Sabiedrībai ir jāapzinās, ka likumpārkāpumi nerodas vākumā. Tie ietekmē mūs visus. Noziedzība nav tikai tiesību aizsargājošo institūciju vai viena indivīda problēma, bet tā skar visu sabiedrību.
Mūsu sabiedrībā ir iesakņojies stereotips, ka vienīgais veids, kā panākt sabiedrībai vēlamo uzvedību, ir izmantot represīvo pieeju. Šajā gadījumā, ja netiek apzinātas cietušā vajadzības, viņš tā arī paliek ar nomāktības, dusmu, kauna un vainas apziņu. Taču, izmantojot taisnīguma atjaunošanas pieejas, taisnīgo risinājumu cietušais un likumpārkāpējs meklē kopā.
Izlīguma process Valsts probācijas dienestā (turpmāk - Dienests) ir strukturēts sarunu process, kurā brīvprātīgi piedalās cietušais un likumpārkāpējs un, kuru vada neitrāla persona - starpnieks, palīdzot iesaistītajām pusēm vienoties par savstarpēji pieņemamu un taisnīgu risinājumu.
Izlīgums ir iespējams visās kriminālprocesa stadijās; pēc tiesas nolēmuma spēkā stāšanās, pēc prokurora priekšraksta par sodu, pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, spēkā stāšanās; ja tiesnesis lemj jautājumu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu nepilngadīgajiem, kā arī soda izciešanas laikā.
Kā notiek Izlīguma process?
Saņemot pieprasījumu no kriminālprocesa virzītāja vai iesniegumu no cietušās personas vai likumpārkāpēja, starpnieks sazinās ar iesaistītajām pusēm, informē par izlīguma procesu, un, ja abi piekrīt piedalīties izlīguma procesā, vienojas par tikšanās datumu, vietu un laiku.
Darbs, ko starpnieks veic pirms izlīguma sēdes iesaistīto pušu sagatavošanā ir vissvarīgākais visos izlīgumos, īpaši smagās, vardarbīgās lietās. Tiekoties ar iesaistītajām pusēm pirms izlīguma sēdes, starpniekam ir iespēja noskaidrot iesaistīto pušu, īpaši cietušā, vajadzības un bažas, un ar savu attieksmi radīt cietušajā uzticēšanos, sniegt atbalstu un iedrošinājumu pieņemt lēmumu dalībai izlīgumā.
Tikšanās ar iesaistītajām pusēm pirms izlīguma sēdes sniedz iespēju starpniekam labāk sagatavoties izlīgumam un sagatavot iespējami drošāku, labvēlīgāku vidi.
Pirms izlīguma sēdes tikšanās laikā ir svarīgi aprunāties, painteresēties par notikušo, izskaidrot iesaistīto pušu tiesības un pienākumus izlīguma sēdes laikā, vērst iesaistīto pušu uzmanību uz to, ka izlīgums ir brīvprātīgs un konfidenciāls process. Svarīgi arī ir informēt puses par personām, kuras tiks aicinātas piedalīties izlīguma sēdē un kādas ir katras pieaicinātās personas loma. Izlīgumā iesaistītās puses šīs tikšanās laikā tiek informētas par ieguvumiem no izlīguma.
Sarunas notiek izlīguma sēdei sagatavotā telpā, nodrošinot iesaistītajām pusēm konfidencialitāti, labvēlīgu un drošu vidi. Abas iesaistītās puses runā par notikušo un izsaka priekšlikumus, kā varētu risināt radušos situāciju.
Galvenais priekšnosacījums likumpārkāpējam ir tas, ka viņš pats atzīst noziedzīgā nodarījuma pamatfaktus, nevis uzsver, ka viņa vaina vēl jāpierāda. Protams, cilvēki var izlīgt un var arī neizlīgt, tas viss ir atkarīgs no viņu vēlēšanās, spējām un iespējām vienoties. Taču veiksmīga izlīguma rezultātā ieguvēja ir visa sabiedrība, jo mazinās ieslodzīto personu skaits un tādējādi tiek ietaupīti nodokļu maksātāju līdzekļi. Izlīguma procesa būtība ir taisnīguma atjaunošana cietušā un likumpārkāpēja attiecībās – vainīgais uzņemas atbildību par pāridarījumu, uzzina, kā juties nodarījumā cietušais, atvainojas cietušajam par notikušo, un dara visu, lai novērstu pāridarījuma sekas.
Izlīgums sniedz iespēju sabiedrības locekļiem mainīties un uzlabot savu dzīves kvalitāti, būt līdzatbildīgiem, popularizējot humānisma principus, kas mazina cilvēku vienaldzību vienam pret otru.
Probācijas dienesti pasaulē arvien vairāk deleģē noteiktas jomas brīvprātīgo organizācijām. Cilvēki seko līdzi jauninājumiem krimināltiesībās un interesējas par iespējām piedalīties izlīguma procesā. Sabiedrības pārstāvjiem ir lietderīgi iesaistīties izlīguma procesa īstenošanā, kļūstot par brīvprātīgajiem starpniekiem. Tas nozīmē, ka sabiedrība nav vienaldzīga pret notiekošo un iesaistās noziedzības profilaksē, tādēļ pasaulē ir plaši attīstīta brīvprātīgo starpnieku darbība tieši izlīguma procesa īstenošanā.
Arī Dienesta Zemgales reģiona teritoriālās struktūrvienības Jēkabpils nodaļas aicina kļūt par brīvprātīgo starpnieku Izlīguma procesā, lai palīdzētu likumpārkāpējiem izprast savu uzvedību un tās ietekmi uz citiem, sniegt atbalstu cilvēkiem jaunu iemaņu attīstīšanā, palīdzēt attīstīt pozitīvas emocijas un mudināt saprast savas un līdzcilvēku emocijas.
Papildus brīvprātīgajam darbam Izlīguma procesa jomā, ikvienam ir iespēja kļūt par Dienesta līdzgaitnieku jauniešiem – probācijas klientiem. Brīvprātīgajiem tiek piedāvāts divu dienu mācību kurss, pēc kura ir iespējas slēgt ar Dienestu līgumu, lai veiktu līdzgaitnieka pienākumus. Būt par Dienesta līdzgaitnieku nozīmē – ar savu atrašanos līdzās sniegt atbalstu jaunietim, iedrošināt viņu uzlabot sociālās prasmes, pieņemt atbildīgus lēmumus, veicināt pozitīvi pavadīt savu brīvo laiku un saskatīt dzīvē jaunas perspektīvas.
Iegūt sīkāku informāciju par Izlīgumu kriminālprocesā, par iespēju kļūt par brīvprātīgo izlīguma procesā vai kļūt par līdzgaitnieku var Valsts probācijas dienesta Zemgales reģiona teritoriālās struktūrvienības Jēkabpils nodaļās Draudzības alejā 9, Jēkabpilī, tālrunis 65207120, zemgale@vpd.gov.lv.
Daiga Rubene
vecākā probācijas speciāliste
Zemgales reģiona teritoriālās struktūrvienības
Jēkabpils 1.nodaļa
Valsts probācijas dienests
Foto: la.lv