Ieteikumi pirmās palīdzības sniegšanai svētku laikā
- 27 decembris 2019 --
- 0Komentāri
Visbiežāk negadījumi un dažādas traumas rodas tieši svētkos, tos sagaidot draugu, kolēģu un tuvinieku lokā, kā arī dažādos pasākumos. Saskaņā ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) datiem ikdienā mediķi vidēji dodas uz 130 – 150 izsaukumiem ar traumām, savukārt svētkos izsaukumu skaits pieaug pat par trešdaļu, Jaungada naktī traumu skaitam pārsniedzot 200.
„Pēc pieredzes varu teikt, ka liela daļa cilvēku neprot prasmīgi sniegt pirmo palīdzību un par zemu novērtē šīs nezināšanas sekas. Ja cilvēkiem būtu pamatīgākas zināšanas un praktiskās iemaņas pirmās palīdzības sniegšanā, izsaukumu skaits samazinātos. Tāpat uzskatu, ka, labāk izprotot negadījumus, to bīstamību un sekas, jau sākotnēji tiktu ievērota lielāka piesardzība,” stāsta Dzintars Liepa, sertificēts pirmās palīdzības pasniedzējs un instruktora palīgs.
Apdegumi
Nereti darba kolektīvos, svētkus sagaidot ar karstvīnu vai citiem sildošiem dzērieniem, gadās nelaimīgas situācijas, kas beidzas ar apdegumu gūšanu vai - nopietnākos gadījumos, kad dzēriens nokļūst saskarē ar darba vides tehniku, – ar elektroapdegumiem.
Neatkarīgi no apdegumu veida pirmais, kas jādara – iespējami ātrāk apdeguma vieta jādzesē ar vēsu (nevis aukstu!) un tekošu ūdeni vismaz 10 minūtes, bet vēl labāk – tik ilgi, līdz apdeguma vietā izzudusi kairinājuma jeb dedzinošā sajūta. Ja apdegums pēc virsmas laukuma ir lielāks par paša cietušā plaukstu, tad nekavējoties jāsauc ātrā palīdzība, jo šāda lieluma apdegums var izraisīt dzīvībai bīstamu stāvokli.
Tas, ko nevajadzētu darīt nekādā gadījumā, – uz apdegumiem nedrīkst likt tautas līdzekļus, piemēram, skābo krējumu, ledu, eļļas u.c. vai medikamentus, dezinfekcijas līdzekļus. Pirms jebkādu medikamentu vai līdzekļu lietošanas apdegumu nepieciešams atrādīt ārstam un konsultēties par tālāko ārstēšanu.
Savukārt, ja gūta elektrotrauma un, iespējams, cietušais ir dzīvībai vai veselībai bīstamā stāvoklī, vispirms jāatslēdz strāvas padeve, un tikai pēc tam varam glābt cietušo. Šādā gadījumā uzreiz arī jāsauc ātrā palīdzība, jo, pat ja neredzam apdegumu, elektrotrauma var būt izraisījusi iekšējo orgānu apdegumu vai sirds aritmiju, un šīs traumas pats cietušais var sākt sajust pat ilgi pēc negadījuma.
Aizrīšanās
Salīdzinoši retāk, tomēr arī gana bieži svētkos sastopamas traumas ir saistītas ar aizrīšanos, īpaši ēdot gaļas ēdienus. Lai tā nenotiku, ēdiens rūpīgi jāsakošļā un jāievēro arī pieklājības princips – nerunāt ar pilnu muti.
Mums visiem ir refleksa aizsargreakcija, tāpēc, ja manām, ka līdzcilvēks ēdot sācis spēcīgi klepot, tas, visticamākais, liecina par aizrīšanos. Ja tomēr cilvēkam neizdodas paša spēkiem svešķermeni izklepot, jāsāk sniegt palīdzību – jāveic 5 uzsitieni pa muguru starp lāpstiņām. Veicot šo manipulāciju, cietušajam jābūt noliektam uz priekšu, apmēram 90° leņķī, ar vienu savu roku atbalstot cietušo pie krūšu kaula, ar otras rokas plaukstas pamatni veicam skārienveida slīdošus sitienus starp lāpstiņām virzienā uz priekšu.
Ja arī šie palīdzības centieni ir neveiksmīgi, jāturpina ar Heimliha paņēmienu – pārvietojamies cietušajam aiz muguras, zem padusēm gar sāniem apņemam viņu, vienu savu roku savilktu dūrē novietojam cietušajam uz „saules pinuma” vietas (virs nabas, zem krūšu kaula apakšējā gala), ar otru roku aptveram savu dūrē savilkto roku un izpildām rāvienus piecas reizes virzienā uz sevi un mazliet uz augšu.
Ja arī tad svešķermenis nav izklepots un smakšana turpinās, noteikti jāzvana ātrajai palīdzībai, jo cietušais ir dzīvībai bīstamā stāvoklī, kā arī jāatgriežas pie pieciem uzsitieniem pa muguru un Heimliha paņēmiena.
Insults un infarkts
Infarkts un insults ir vieni no izplatītākajiem nāves cēloņiem Latvijā. Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka akūts miokarda infarkts Latvijā ik gadu paņem vairāk nekā 1000 iedzīvotāju dzīvības, bet insults - divreiz vairāk, aptuveni 2000.
Infarkta pazīmes: pēkšņas dedzinošas, žņaudzošas sāpes krūtīs (var „izstaroties” uz citām ķermeņa daļām – rokām, pleciem, kaklu, muguru), sirdsklauves, elpas trūkums, pastiprināta svīšana, trauksmes sajūta, nāves bailes, galvas reibonis, slikta dūša, vemšana, pārmērīgs nogurums.
Infarkta gadījumā cietušajam jānodrošina svaigs gaiss (iekštelpās atveros logus, durvis), palīdzot ieņemt ērtu pozu – parasti guļus, kā arī, lai atvieglotu elpošanu, noņemiet šalli, kaklasaiti vai atpogājiet kreklu. Noderīgi ir cietušajam pajautāt par viņam līdzi esošajiem medikamentiem, tomēr tie cietušajam jālieto patstāvīgi. Izsauciet ātro palīdzību un palieciet cietušajam blakus, runājiet ar viņu.
Insulta pazīmes: šķība viena sejas puse (acs kaktiņš, lūpu kaktiņš noslīdējuši uz leju), paralīze, nespēja vienlaikus pacelt abas rokas (viena roka neklausa, nekustīga), nespēja atkārtot vienkāršus teikumus vai sniegt vienkāršas atbildes.
Ja cietušajam novērojat kaut vienu no šīm pazīmēm, nekavējoties sauciet ātro palīdzību, minot insulta risku. Gaidot mediķus, cietušajam jānodrošina siltums (sasedzam, no aptieciņas var izmantot folija segu), un ar viņu jārunā, informējot par situāciju un analizējot, vai viņa stāvoklis nepasliktinās.
Cilvēks bezsamaņā
Ja pamanāt cilvēku, kurš ir bezsamaņā, nevajadzētu steigties ar pieņēmumu par pārmērīgu alkohola lietošanu, ko vienkārši vajag izgulēt. Bezsamaņas iemesli var būt arī sirdslēkme, diabēta lēkme, šoka stāvoklis, saindēšanās, ģībonis un citi. Lai gan arī alkohols var būt bezsamaņas stāvokļa izraisītājs, tas nebūt nenozīmē, ka cilvēka veselībai un dzīvībai briesmas nedraud!
Bezsamaņas stāvoklis ir, kad cilvēks nereaģē uz uzrunu un viņa papurināšanu. Šādā situācijā vienmēr jāsāk ar palīgā saukšanu, jo vienatnē veiksmīgi tikt galā ar dzīvības glābšanas pasākumiem ir daudz grūtāk, reizēm neiespējami, nekā gadījumā, ja ir atsteidzies vismaz viens palīgs.
Pirmās palīdzības sniegšana bezsamaņā esošam cilvēkam:
1. Cietušais jānovieto guļus uz stingra pamata (grīda, iela, zālājs u.c.),
2. Ar savas plaukstas uzspiedienu cietušā pierei atliecam atpakaļ viņa galvu, tādā veidā atbrīvojam viņam elpceļus un mēģinām saprast, vai cietušais elpo.
3. Jāzvana ātrajai palīdzībai, minot konstatēto par elpošanu. Ja ir atsteidzies kaut viens palīgs, palīdzības dienesta sazvanīšanu uzticam viņam.
4. Ja konstatējam elpošanu, novietojam viņu stabilā sānu pozā. Alkohola pārmērīgas lietošanas gadījumos tas pasargā no nosmakšanas, ja sākas vemšana.
5. Ja elpošana nav konstatēta, jāuzsāk atdzīvināšanas pasākumi – elpināšana un sirds masāža.
6.
Locītavu traumas
Nereti darba pasākumos sanāk pārpūlēties uz deju grīdas, sacenšoties ar kolēģiem par labākajām kustībām, vai gūt kādu locītavu traumu kopīgajās spēlēs un aktivitātēs. Samežģītas potītes, sastieptas muguras un no vietas izsisti pleci, - lai gan šīs traumas neprasa sarežģītāko ārstēšanu, tās jāuztver nopietni, jo var atstāt ietekmi uz dzīves kvalitāti visa mūža garumā.
Tāpēc, ja redzat, ka cietušajam traumētā locītava ir pietūkusi, iespējams, izveidojies zilums vai cietušais sūdzas par ierobežotu kustību amplitūdu un sāpju sajūtu, vienīgo palīdzību iespējams sniegt ārstam. No pirmās palīdzības viedokļa šāda trauma vienmēr jāuzskata par nopietnu, pieņemot, ka ir iespējams lūzums.
Rīkojot kā neformālu svinēšanu kolēģu lokā, tā arī Jaungada balli, atcerieties pievērst īpašu uzmanību vides iekārtošanai, lai pēc iespējas izvairītos no dažādām traumām un svētkus pavadītu droši.
Klinta Mežapuķe,
"P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības"