Biedrība valsts augstākajām amatpersonām lūdz atbalstu Sēlijas novada izveidei
- LETA --
- 06 marts 2020 --
- 1Komentāri
Stendera biedrība, kuras viens no dibinātājiem bija akadēmiķis Jānis Stradiņš, valsts augstākajām amatpersonām lūdz atbalstu Sēlijas novada izveidei, informē Stendera biedrības valdes priekšsēdētājs Valdis Pīrāgs.
Stendera biedrība vērš uzmanību uz vairākiem aspektiem, kuri esot ignorēti lēmumu pieņemšanā. Biedrība neapšauba to, ka Administratīvi teritoriālajai reformai jābūt datos balstītai, izvēloties labāko no iespējamajiem scenārijiem, kas būtu pamatots ekonomiskajā izaugsmē, pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā un konkurētspējas paaugstināšanā, tomēr tikpat būtisks aspekts esot arī iedzīvotāju un kopienu identitātes jautājums, kas būtu izvērtējams tikpat atbildīgi kā jebkurš cits no attīstības faktoriem, pirms veidot jaunus novadus, nosakot administratīvi teritoriālas robežas un attīstības centrus atbilstoši Administratīvi teritoriālās reformas komisijas lēmumam, norādīts biedrības vēstulē.
Stendera biedrības ieskatā, Administratīvi teritoriālā reforma būtu izmantojama kā moments, lai nevis sagrautu un iznīcinātu "pēdējos 30 gados mērķtiecīgi izkoptā Sēlijas kultūrvēsturiskā novada identitāti", bet gluži otrādi - to stiprinātu, šo jautājumu risinot nacionālā līmeni, ciešā kopradē un līdzdarbībā ar vietējām Sēlijas pašvaldībām, viedokļu līderiem un kopienu.
Līdzīgi kā Sēlijas kultūrvēsturiskais reģions, pastāv arī citi kultūrvēsturiskie novadi, kuru identitāte būtu stiprināma, uzskata biedrība. Domājot par efektīvu plānošanas reģionu attīstību, neesot izvērtēta iespēja veidot deviņus plānošanas reģionus, kas saskanētu ar senajiem kultūrvēsturiskajiem novadiem, rosina Stendera biedrība.
Stendera biedrība iesaka reformas gaitā izveidot deviņus lielus kultūrvēsturiskos reģionus - Sēliju un Zemgali, kas būtu divas vēsturiskās Zemgales daļas ar centriem Viesītē/Jēkabpilī un Jelgavā, Līvzemi un Vidzemi, kas būtu divas vēsturiskās Vidzemes daļas ar centriem Siguldā un Valmierā. Tāpat vajadzētu izveidot Dienvidkurzemi un Ziemeļkurzemi, kas ir divas vēsturiskās Kurzemes daļas ar centriem Liepājā un Ventspilī, Dienvidlatgali un Ziemeļlatgali, kas ir divas vēsturiskās Latgales daļas ar centriem Daugavpilī un Rēzeknē, kā arī Rīgas metropoles areālu Rīgu un Pierīgu.
"Sēlijas kultūrvēsturiskā novada saglabāšanas jautājums nav tikai jautājums par pašvaldību administratīvo pārvaldību, pakalpojumiem un ekonomisko izaugsmi, to koncentrējot noteiktajos attīstības centros - Daugavpilī, Jēkabpilī un Aizkrauklē - , bet gan Latvijas nacionālās identitātes jautājums. Latvijas kopējo identitāti veido gan kopējas nacionālās valsts vērtības, gan kopienas kultūras, šajā gadījumā arī Sēlijas, gan individuālās vērtības, kas tieši ietekmē iedzīvotāju valstgribu, patriotisma līmeni, piederības sajūtu valstij, uzticību valsts pārvaldei un tamlīdzīgi," teikts vēstulē.
Noraidot Sēlijas novada pašvaldību pieņemto lēmumu par Sēlijas novada administratīvo centru izvēlēties Viesīti, lēmuma pieņemšanā nav tikuši ņemti vērā telpiskās plānošanas un ilgtspējīgas un policentriskas attīstības pamati, tā vietā Sēlijas novadu mehāniski sadalot trīs daļās un par centriem nosakot Jēkabpili, Aizkraukli un Daugavpili, ar to izslēdzot jebkādu iespēju šīs identitātes saglabāšanā nākotnē, uzskata biedrība. "Līdzšinējā Sēlijas kultūrtelpas saglabāšanā izšķiroša loma bijusi tieši teritorijā ietilpstošo pašvaldību pieņemtajiem vienotiem lēmumiem, aktivitātēm un atbalstītajām kopienu iniciatīvām un policentrisku Sēlijas kultūrvēsturiskā novada attīstību, skaidrots vēstulē.
Stendera biedrība uzskata, ka esošā piedāvājumā, nosakot Jēkabpili, Aizkraukli un Daugavpili par novadu centriem un sadalot Sēlijas novadu trijās atsevišķās daļās, neesot izvērtētas iespējas attīstīt policentrisku ekonomiskās un telpiskās plānošanas struktūru, kurā tiktu veicināta tieši mazpilsētu un ciemu - Ilūkstes, Subates, Bebrenes, Viesītes, Aknīstes, Neretas, Jaunjelgavas, Zasas, Salas un citu - izaugsme un pakalpojumu pieejamība, saglabājot mazpilsētas un ciemus kā vērtības kopējā reģionālās attīstības kontekstā.
Biedrība uzskata, ka Sēlijas kultūrvēsturiskā teritorija un vietējo pašvaldību atbalstītais un plānotais Sēlijas novads ir īpašs ar savu apdzīvojuma struktūru un attiecīgi - pakalpojumu pieejamību un mobilitāti. Īstenojot viedus un efektīvus pārvaldības principus, tajā skaitā, efektīvu izglītības, veselības aprūpes, sociālās palīdzības, ceļu un transporta, kā arī komunālās saimniecības infrastruktūras tīkla izveidi, pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamība un kvalitāte, ekonomiskā izaugsme un aktivitāte Sēlijas novadā varētu tikt uzlabota ievērojami būtiskāk, tādējādi īstenojot administratīvi teritoriālās reformu Sēlijas iedzīvotāju interesēs, salīdzinot ar Administratīvi teritoriālās reformas komisijā virzīto modeli, kas paredz Sēlijas teritoriju sadalīt trijās daļās, skaidrots Stendera biedrības vēstulē.
Stendera biedrība izveidota 2017.gada 20.jūlijā, viens no tās dibinātājiem bija akadēmiķis Stradiņš. Biedrība apvieno domubiedrus, kas vēlas popularizēt apgaismības laikmeta izcilās personības Gotharda Frīdriha Stendera intelektuālo mantojumu un izveidot Sēlijas kultūrvēsturiskā novada garīgo centru senās Sunākstes mācītājmuižas vietā, kā arī veicināt citu nozīmīgu vietu saglabāšanu, kas saistītas ar Stendera dzimtu, piemēram, Gotharda Frīdriha Stendera dzimto vietu Lašos, Ilūkstes novada Eglaines pagastā.
Komentāri (0-1/1)
Avc
06.03.2020 13:37