Valsts prezidenta kanceleja sniedz atbildi uz piecu novadu atklāto vēstuli par Administratīvi teritoriālo reformu
- 08 junijs 2020 --
- 0Komentāri
Šodien, 8. jūnijā piecu novadu - Salas, Viesītes, Aknīstes, Krustpils un Jēkabpils - vadītāji saņēma Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Andra Teikmaņa parakstītu atbildes vēstuli uz pašvaldību atklāto vēstuli par novadu reformu, portāla Radio1.lv redakciju informēja Salas novada pašvaldības sabiedrisko lietu speciāliste Jolanta Grandāne.
Valsts prezidenta kancelejas atbilde:
Valsts prezidenta kancelejā ir saņemta Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils, Salas un Viesītes novadu domes priekšsēdētāju atklāta vēstule Valsts prezidentam par administratīvi teritoriālo reformu. Vēstulē kritiski vērtēta administratīvi teritoriālās reformas gaita, paužot bažas, ka reformas īstenošanas procesā netiek uzklausīti un ņemti vērā pašvaldību un iedzīvotāju viedokļi, kā arī lēmumu pieņemšanas procesā netiek nodrošināta vienādu principu ievērošana.
Paskaidrojam, ka administratīvi teritoriālās reformas īstenošanā ļoti plaša rīcības brīvība ir tieši Saeimai kā likumdevējam, un jaunveidojamo pašvaldību skaits un to robežas ir Saeimas kā likumdevēja politiska izšķiršanās. Lai izskatītu likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” un citus ar administratīvi teritoriālo reformu un tās īstenošanu saistītos likumprojektus un jautājumus, Saeimas deputāti ir izveidojuši Administratīvi teritoriālās reformas komisiju. Vēstulē uzdotie jautājumi galvenokārt ietilpst minētās komisijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, kas ir vadošā valsts pārvaldes iestāde reģionālās attīstības plānošanas un koordinācijas jomā, kompetencē. Ņemot vērā publiski pieejamo informāciju, ka ar vēstulē norādītajiem iebildumiem un jautājumiem Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils, Salas un Viesītes novadu domes priekšsēdētāji ir vērsušies arī koalīcijas partiju sadarbības padomē, Valsts prezidenta kanceleja pauž cerību, ka Jūs saņemsiet atbildes uz aktualizētajiem jautājumiem.
Vēršam uzmanību, ka Valsts prezidents Egils Levits seko līdzi administratīvi teritoriālās reformas gaitai un vairākas reizes jau ir paudis savu vērtējumu par administratīvi teritoriālo reformu un likumprojekta “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums” virzību (sk. Valsts prezidenta Egila Levita 2020. gada 25. februāra paziņojumu Nr. 7 “Par ierosinājumiem administratīvi teritoriālajai reformai” un 2020. gada 24. marta paziņojumu Nr. 9 “Par priekšlikumiem likumprojektam “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”” oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” – https://www.vestnesis.lv).
Valsts prezidents Egils Levits, vēršot Saeimas Administratīvi teritoriālās reformas komisijas uzmanību uz nepieciešamajiem pilnveidojumiem, ir norādījis, ka nav pieļaujams faktiski likvidēt vēlētāju apvienību tiesības iesniegt pašvaldības domes deputātu kandidātu sarakstus. Šāds likumdevēja lēmums mazinātu iedzīvotāju iespējas pārstāvēt savas intereses pašvaldībās un demokrātijas kvalitāti Latvijas sabiedrībā kopumā. Valsts prezidents rosināja paplašināt vēlētāju apvienību iespējas piedalīties pašvaldību vēlēšanās, piešķirot tām tiesības iesniegt deputātu kandidātu sarakstus visās pašvaldībās pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšanas. Valsts prezidents kritiski vērtē Saeimas lēmumu noraidīt šo priekšlikumu, jo tas vājina demokrātiju pašvaldībās un mazina iedzīvotāju demokrātiskās līdzdalības iespējas. Tāpat Valsts prezidents ir pārliecināts, ka mehānisku pašvaldību deputātu skaita samazinājumu nevar uzskatīt par administratīvi teritoriālās reformas sasniegumu un tas var sarežģīt iedzīvotāju grupu interešu pārstāvniecību pašvaldībās.
Vēršam Jūsu uzmanību, ka Saeima ir atbalstījusi Valsts prezidenta priekšlikumus, kas vērsti uz iedzīvotāju demokrātiskās piederības vietējām kopienām un kultūrvēsturiskās identitātes stiprināšanu. Valsts prezidents ir aicinājis Saeimu pieņemt atsevišķu likumu, kā mērķis būtu iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšana un kultūrvēsturiskās vides saglabāšana, kā arī ilgtspējīga pilsētu un pagastu attīstība, ņemot vērā to piederību latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai. Tāpat Valsts prezidents ir aicinājis paredzēt, ka Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. decembrim izstrādā un iesniedz Saeimā izskatīšanai likumprojektu, kas paredz vietējo kopienu (pilsētu un pagastu) tiesības demokrātiski ievēlēt savus pārstāvjus un piešķir šīm vietējām kopienām kompetenci vietējās nozīmes jautājumu kārtošanai.
Attiecīgo likumprojektu izstrādē un to apspriešanā būtisks būtu tieši pašvaldību viedoklis un šīs iniciatīvas atbalstoša pozīcija. Līdz ar to pateicamies par pausto viedokli un ar administratīvi teritoriālo reformu saistīto problēmjautājumu aktualizēšanu un aicinām konstruktīvi līdzdarboties likumdošanas darbā, ievērojot, ka demokrātiskas tiesiskas valsts institūcijām – kā likumdevējam, Ministru kabinetam un nozares ministrijai, tā arī pašvaldībām – to savstarpējās attiecībās ir jāievēro labas ticības princips un starpinstitucionālās lojalitātes princips, īstenojot konstruktīvu, cieņpilnu un sabiedrības kopējās intereses sekmējošu dialogu (sk. Satversmes tiesas 2020.gada 15,aija sprieduma lietā Nr.2019-17-05 20.punktu).
Saistīta ziņa: Aknīstes, Jēkabpils, Krustpils, Salas un Viesītes novadu vadība nosūtījusi atklātu vēstuli valsts prezidentam