2024.gada 25. novembris

Kadrija, Kate, Katrīna, Trīne

Mūžībā devies Jēkabpils patriots, sabiedriskais darbinieks un publicists Ilmārs Knaģis (1926-2020)

Mūžībā devies Jēkabpils patriots, sabiedriskais darbinieks un publicists Ilmārs Knaģis (1926-2020)

Mūžības slieksnim pārkāpis Ilmārs Knaģis (1926-2020)…. savas valsts patriots, sabiedrisks darbinieks, publicists, vairāku laikrakstu daudzu rakstu autors… leģendārs jēkabpilietis…
Piedzīvotās abas 1941. un 1949. gada izsūtīšanas nespēja salauzt tad vēl jaunekļa Ilmāra garu, tās viņu norūdīja, nostiprinot mīlestību pret savu dzimteni – Latviju, liecina sociālajā vietnē Facebook publicētā biedrības "Jēkabpils mantojums" informācija.



.

"Atgriežoties Latvijā uz palikšanu 1962. gadā, dzīve bija jāsāk no baltas lapas. Dzimtas īpašumā, Jēkabpilī – vectēva Dāvja Knaģa celtajā mājā, kādreizējā plostnieku krogū, bija iekārtota autoosta. Arī pati dzimta svešu karu un varu darbības rezultātā bija izkaisīta plašajā pasaulē. Vectēvs Dāvis, nepiedzīvojot mazdēla nākšanu pasaulē, gāja bojā bēgļu gaitās Krievijā jau 1920. gadā. Tēvs Emīls Knaģis gāja bojā 1941. gadā Krievijas nāves nometnē Vjatlagā. Vecāmāte Minna mira bēgļu gaitās Vācijā 1945. gadā. Tēva brālis Alberts Knaģis mira trimdā Anglijā.
Bijis aktīvs Atmodas dalībnieks, tās laikā organizējis un vadījis latviešu izsūtījuma vietu apzināšanas ekspedīcijas, kā arī piemiņas zīmju atjaunošanu un uzstādīšanu dažādās latviešu nometinājumu vietās, kur viņa vadībā tika uzcelti piemiņas krusti. Bijis viens no fonda „Sibīrijas bērni” dibinātājiem un Latvijas Politiski represēto organizācijas izveidotājiem.

Atsaucot atmiņā piedzīvoto un pārdzīvoto, vācot atmiņas un faktus, sarakstīja grāmatu „Bij’ tādi laiki”, atklājot padomju režīma noziegumu veidus un apmērus, par ko liela sabiedrības daļa pat nenojauta. Grāmata sasniedza lasītājus plašajā pasaulē, jo latviešu valodā izdotais oriģināldarbs tika tulkots angļu un krievu valodās. Kā papildinājums minētajai grāmatai ne tik sen, 2016. gadā tika izdota nākamā grāmata „Ne mēs tos laikus izdomājām”.

Par nopelniem komunistiskā genocīda upuru piemiņas saglabāšanā 1996. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Saņēmis 1991. gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi. 2013. gadā kļuva Jēkabpils Goda pilsonis. 2016. gada janvārī Latvijas Ordeņu brālība (LOB) par lielo ieguldījumu un aktīvo sabiedrisko darbu piešķīra Goda biedra nosaukumu.

Knaģa kungs palicis atmiņā no kopīgām tikšanās reizēm Jēkabpils pilsētas bibliotēkas un biedrības „Jēkabpils mantojums” rīkotajos pasākumos. Par viņu un viņa dzimtu atgādinās paša sarakstītās grāmatas un raksti laikrakstos, režisores Ingas Nesteres veidotā dokumentālā filma ar tādu pašu nosaukumu „Bij’ tādi laiki” un pats Knaģu dzimtas nams Vecpilsētas laukuma un likteņupes Daugavas malā.

Izsakām līdzjūtību tuviniekiem un draugiem. Lai viegls un gaišs ceļš Mūžībā!

Biedrība Jēkabpils mantojums."

Avots: Biedrība - Jēkabpils mantojums/ Facebook

Atstājiet komentāru