2021.gada 1. marts

Ilgvars, Ivars

Covid-19: SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” darbinieku resurss ir tuvu izsīkuma robežai

Covid-19: SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” darbinieku resurss ir tuvu izsīkuma robežai

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes loceklis Roberts Spručs, sarunā ar Radio1.lv, vaicāts par situāciju ar Covid-19 pacientu hospitalizēšanu un darbu nodaļās, atzīst, ka lielākā problēma ir cilvēkresursu nodrošinājums, kas esot uz izsīkuma robežas un medicīnas darbinieki, kas strādā, spiesti to darīt ar lielu pārslodzi.

Viņš stāsta, ka kopīgais uzstādījums visām reģionālajām slimnīcām no Nacionālā veselības dienesta, ka jāuzņem visi pacienti, kas uz slimnīcu atvesti. Taču Jēkabpils slimnīcai, kā ikvienai citai, ir savas iespējas un kapacitāte, cik tā spēj uzņemt pacientus. Jēkabpils slimnīcā izveidotas divas reanimācijas nodaļas, kurās kopā ir septiņas gultas. Tieši nepieciešamība pēc reanimācijas nodaļas pakalpojuma Covid-19 pacientiem ir liela un šīs septiņas gultas patstāvīgi ir aizņemtas, kurās ārstējas Covid-19 pneimonijas pacienti. 

“Šobrīd visas reanimācijas gultas ir piepilditas, pacienti ir ļoti smagā stāvoklī, slimnīca katru diennakti uzņem 10-12 jaunus pacientus, ja šādā tempā tas turpināsies  un, ja slimnīcā caurmērā ir 150-160 gultas, bet Covid-19 pacientus turpinās vest tādā tempā kā patlaban, desmit dienu laikā mums būs tikai covid slimnīca, bet ir arī citi pacienti. Ir sasniegta maksimāli iespējamā robeža, ko varam nodrošināt ar savu personālu, jo var jau teikt, lai nodrošinām vēl 25 gultas, var tās ierīkot, var saņemt investīcijas un nopirkt aparatūru, bet darbinieku resursi ir uz izsīkuma robežas. Jāsaprot, ka papildus tām septiņām reanimācijas nodaļas  Covid-19 gultām ir jānodrošina arī citu reanimējamo pacientu aprūpe, tātad ar vienas nodaļas spēkiem faktiski tiek nodrošināts divu nodaļu darbs, un jāārstē arī citas saslimšanas citās nodaļās,” saka Roberts Spručs.

Piektdienas, 7.janvāra rītā no 50 Covid-19 slimnieku gultasvietām nodaļās un 7 reanimācijas vietām Jēkabpils slimnīcā bija piepildītas visas reanimācijas gultas un ap 40 Covid-19 pacientu gultas. Roberts Spručs norāda, ka slimnieku stāvoklis strauji mainās, ja viņu atved kā vidēji smagu, kur nepieciešama skābekļa maska, pacientam dažu stundu laikā var būt nepieciešama reanimācijas nodaļa un mākslīgā elpināšana. Tā kā reanimācijas nodaļa gandrīz visu laiku ir aizņemta, tad kritiskos brīžos tiek rasta iespēja reanimācijas aparatūru novietot pie pacienta gultas kopējā palātā. Tas, protams, medicīnas māsām rada vēl lielāku darba noslodzi un intensitāti. Roberts Spručs atkārtoti uzsver, ka Jēkabpils slimnīcā patlaban lielāka problēma ir medicīnas māsu un medicīnas māsu palīgu jeb cilvēkresursu trūkums.

Reanimācijas nodaļā tiek ievietoti pacienti, kuri guļot parastā palātā ar skābekļa masku nespēj nodrošināt organismā nepieciešamo skābekļa daudzumu un tiem nepieciešama mākslīgās elpināšanas iekārta, kas ir viņu vienīgais glābiņš. Jēkabpils slimnīcā Covid-19 laikā, salīdzinot ar slimnīcas ierasto darba ritmu, skābekļa patēriņš pieaudzis septiņas reizes. Strādāt ar reanimācijas pacientiem Jēkabpils slimnīcā bez ārstiem reanimatologiem patlaban ir apmācīti arī ārsti infektologi un ārsti internisti. Tā kā pieprasījums pēc reanimācijas gultām ir lielāks nekā piedāvājums, katrs pacients pirms ievietošanas reanimācijas nodaļā tiek izvērtēts, priekšroku dodot tam, kuram ir lielākas izredzes izveseļoties.

“Reanimācijā ņemam pacientus, kuriem ir prognoze izārsteties, ja pacients ir ļoti gados un viņam ir daudz hronisku slimību un viņš ir ļoti sliktā veselības stāvoklī, tad sanākot kopā vairākiem ārstiem, izvērtējam, cik lietderīga ir dažādā veida terapija, kuru piemērojam, jo visam, ko darām ir jāredz rezultāts. Reanimācijā primari ņemam pacientus, kuriem saskatām iespējas izglābties un atveseļoties,” skaidro Roberts Spručs.

Jautāts, cik bieži Jēkabpils slimnīcā Covid-19 pacienti zaudē cīņā ar slimību, viņš ar nožēlu atzīst, ka gandrīz katru dienu ir kāds letāls gadījums. Pārsvarā tie ir pacienti gados ar dažādām hroniskām saslimšanām, kuras Covid-19 saasina. 

“Veselības ministrijai un valdībai būtu jāveic veselības aprūpes darbinieku mobilizācija, iesaistot Covid-19 slimnieku aprūpē arī  privāto medicīnas iestāžu resursus un koordinējot mediķu darbu tā, lai maksimāli izmantotu esošos resursus, piesaistot to arī reģionālajām slimnīcām. Tā varētu būt daļa māsu vai ārstu, kas strādā ambulatorajā aprūpē, un esošā slimnīcu resursa pārdale starp slimnīcām. Mēs par to esam runājuši visās sa¬nāksmēs. Tas ir pienākums, kas valdībai jāatrisina nekavējoties. Vakcinācija turpināsies, bet tā rezultātu dos pēc vairākiem mēnešiem. Mums tagad svarīgi būt gataviem tam, ka februārī un martā situācija pasliktināsies un būs vēl lielāks slimības vilnis. Mēs iesim cauri tam pašam, kam Lietuva un citas valstis, un  mums jābūt gataviem spēt ārstēt un izglābt tos cilvēkus, kas būs smagā un kritiskā stāvoklī.  Tāpat arī jārēķinās ar to, ka šie cilvēki slimnīcā pavada vismaz trīs nedēļas, un veselības aprūpes sistēmai būs jānodrošina viņu turpmākā ārstēšana, jo daudziem pēc tam vēl ilgi ir jāārstē dažādas komplikācijas. Vīruss tā vienkārši drīz nepazudīs un izeja būs tikai vakcinācija,”  klāsta Ro¬berts Spručs. 

Viņš norāda, ka tikai vienota sabiedrības un valdības rīcība, vieniem lemjot par aktuāliem risinājumiem un plaši informējot sabiedrību, bet otriem apzinoties, cik būtiski ir ievērot visus drošības nosacījumus, palīdzēs tikt galā ar šo kritisko situāciju. 

“Cilvēkiem, neatkarīgi kāds ir viņu viedoklis un kādām teorijām tie tic būtu jāapzinās, ka Covid-19 noteikti nav fikcija. Tā ir jauna, viltīga, līdz šim nezināma slimība, kas rada dažādas komplikācijas. Lai arī aptuveni 80 procenti slimnieku infekciju izslimo viegli vai bez simptomiem, 20  procentiem slimības gaita ir smaga vai kritiska, un tās ir daudzas personīgas un ģimenes traģēdijas, nemaz nerunājot par nāves gadījumiem.  Katram jāsaprot, ka no viņa rīcības ir atkarīgs, lai neciestu viņš un citi,” saka Roberts Spručs.

Jautāts vai slimnīcā nonāk arī citu sezonālo infekciju, piemēram, gripas pacienti, Roberts Spručs teic, ka šajā sezonā nav bijis, jo Covid-19 saslimšana gripu ir “nostūmusi” malā. Protams, ir pacienti ar gripai līdzīgiem simptomiem, kuriem veicot testu apstiprinās saslimstība ar Covid-19. Roberts Spručs piebilst, ka raugoties vesturē, pandēmijas laikā reti kad pievienojas vēl kāds cits vīruss. Viņš uzsver, ka Covid-19 ir jaudīgs un ļoti bīstams vīruss.