Mūžībā aizgājis Jēkabpils Goda pilsonis Jānis Amats
- 13 februaris 2021 --
- 1Komentāri
Sestdien, 13.februārī, pēc ilgstošas slimības, mūžībā devies Jēkabpils Goda pilsonis Jānis Amats.
Jēkabpilieši viņu pazīst kā cilvēku, kurš atbildīgi ir sargājis un pētījis novada kultūrvēsturi, cēlis dienas gaismā senus pieminekļus, izpētījis tautas likteņgaitas, dodoties ekspedīcijās un piedaloties izrakumos. To viņš uzskatījis par savu pienākumu un dzīves uzdevumu – atrast, saglabāt, apkopot un nodot nākamajām paaudzēm savas zināšanas un materiālus par sabiedrībā notiekošo, tautas vēsturi un kultūras mantojumu. Viņa mājas bibliotēkā atrodas daudzi viņa paša apkopotie vēstures liecību sējumi, izmantotie preses izdevumi, vērtīgas grāmatas, vēsturiskas fotogrāfijas, viņam pasniegtās pateicības un apbalvojumi. Tas ir gadiem ilgs, pedantisks un rūpīgs darbs, strādājot arhīvos un meklējot vajadzīgās ziņas periodikā.
Jānim Amatam titulu un darbu ir daudz – ceļu būves inženieris, muzeja darbinieks, Jēkabpils pilsētas padomes deputāts, darbojies Latviešu strēlnieku apvienībā. 1991. gada barikāžu dalībnieks, Eiropas Kultūras mantojuma dienu organizētājs Jēkabpils rajonā, Latvijas Brāļu kapu komitejas Krustpils nodaļas vadītājs, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors.
Jānis Amats dzimis 1935.gada 6.septembrī Latgales artilērijas pulka virsseržanta Jāņa Amata un mājsaimnieces Vilmas (dz.Bērziņas) ģimenē. Dokumentos kā dzimšanas vieta reģistrēta Rīga, jo dienā, kad Jānis Amats nāca pasaulē viņa mate bija aizbraukusi uz Rīgu, taču par savu dzimto vietu viņš uzskatīja Krustpili. Amatu ģimene tolaik dzīvoja Krustpils pilī, kur armijas vajadzībām bija iekārtoti dzīvokļi. Karavīru ģimenēm ir nemierīga dzīve. 1936. gada oktobrī tēva pulka 2. bateriju pārcēla uz Gulbeni. Turp bija jādodas arī ģimenei un bija jādzīvo dzīvoklī Bišu ielā 3 un pēc tam Kalpaka ielā 3. 1940. gada februārī virsseržantu Amatu pārcēla uz 4. bateriju, kura atradās Rēzeknē. Tur tika sagaidīts 1940. gada 17. jūnijs, kad Latvijā iebruka Sarkanar¬mijas vienības. Kara laikā ģimene bija aizbraukusi uz Cesvaines un Cēsu pusi, bet 1944.gadā atgriezās un sāka dzīvot Krustpilī.
Jānis Amats 1954. gada 24. jūnijā beidza Krustpils 1. vidusskolu, 24. septembrī tika iesaukts Padomju armijā. Dienējis Piejūras novada Grodekovā, netālu no Vladivostokas un dažus kilometrus no Ķīnas robežas. Dienests beidzās 1957. gadā. Sekoja darbs 25 gadu garumā Jēkabpils 14. ceļu ekspluatācijas rajonā. Studēja neklātienē Rīgas Politehniskajā institūtā, vēlāk strādāja Jēkabpils muzejā, bija Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspektors, Latvijas Brāļu kapu komitejas Krustpils nodaļas vadītājs.
1959.gada 19.septembrī Jānis Amats apprecējās ar savu mūža mīlestību Ainu Jansoni un kopā laulībā nodzīvoja līdz pat Dimanta kāzām. Aina jau gandrīz gadu kā ir mūžībā, kur viņai tagad piebiedrojies arī Jānis. Kopā viņi izaudzināja dēlu Andri un meitu Dainu, un lepojās ar kuplu mazbērnu un mazmazbērnu pulku.
Padomju laiks Amatu ģimenei pagāja centienos pēc sava mājokļa un tikai 80-os gados beidzot viņiem piešķīra dzīvokli Jēkabpilī, Palejas ielā. Sākās nemierīgs, bet interesants, atklājumu pilns darbs muzejā. Bija dubulta pakļautība. Darbu kontrolēja kultūras nodaļa un Kul¬tūras ministrijas pieminekļu aizsardzības nodaļa. Prak¬tiskos jautājumus par kultūras pieminekļu uzskaiti, apsekošanu un izpēti risināja Kultūras pieminekļu pētniecības padome, kurā bija vairākas nodaļas: arheoloģijas, arhitektūras, mākslas un vēstures. Notika ekspedīcijās pa Jēkabpils rajonu. 1992. gadā viss krasi mainījās. Nodibināja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju, un viņš no mu¬zeja darbinieka kļuvu par valsts ierēdni – kultūras pieminekļu aizsardzības Jēkab¬pils rajona galveno valsts inspektoru ar pakļautību inspekcijai Rīgā, bet darbību Jēkabpils rajonā. Viņa pienākums bija regulāri apsekot valsts aizsargājamos kultūras pieminekļus, uzraudzīt, lai tie netiktu bojāti un patvaļīgi pārveidoti. Kultūras pieminekļu īpašniekiem bija jāizsūta paziņojumi par viņa īpašumā esošo kultūras pieminekli, bet pēc tam – norādījumi par pieminekļa uzturēšanu. Bija jāskatās, lai īpašnieki darbus kultūras piemineklī saskaņotu ar inspekciju. Jēkabpils vēsturiskajā centrā bija “jākaro”, lai nepazustu sīkrūšu logi, netiktu izmainītas vēsturisko ēku fasādes. Pie¬nācās arī pielietot savas tiesības pārtraukt vai apturēt darbus kultūras piemineklī, konstatējot pārkāpumus.
2014. gadā Jānis Amats izmēģina roku grāmatu rakstīšanā, un tapa grāmata “Jēkabpils frontes lokā”.
Atmodas laiks Jāni Amatu ierāva savos virpuļos un notika aktīva darbošanās Tautas frontē - vispirms Latvijas Tautas frontes nodaļas, tad Jēkabpils nodaļas domes sastāvā. Neaiz¬mirstamas Latvijas Tautas frontes dibināšanas kongresa dienas tā delegātam Jānim Amatam bija 1988. gada 8. un 9. oktobrī kā vienam no tūkstoša, bet pirms tam bija Tautas sapulce Mežaparka Lielajā estrādē. Viņu no Tautas frontes ievēlēja par Jēkabpils pilsētas domes deputātu. Tad nāca 1991.gada barikāžu laiks un Jānim Amatam, kā Jēkabpils pilsētas domes deputātam 14.janvāra agrā rītā uzdeva vest pirmo jēkabpiliešu grupu uz Rīgu barikāžu aizstāvēšanai Zaķu salā pie Televīzijas torņa. Viņš atmiņās par šo dienu rakstīja: “Braucām pretīm nezināmajam. Atvadījos no dzīves biedres kā jau karā aizejot.”
Jānis Amats saņēmis arī apbalvojumus un atzīnības. To vidū kā nozīmīgāko viņš uzskatīja 2010.gada 28.oktobrī Jēkabpils pilsētas domes piešķirto Jēkabpils Goda pilsoņa goda nosaukumu. 2010. gadā viņš saņēma pateicību no kultūras ministra par mūža ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā un novadpētniecībā Jēkabpils, Krustpils, Aknīs¬tes, Salas un Viesītes novadā sakarā ar aiziešanu pelnītā atpūtā. . 1991.gadā viņam piešķirta Barikāžu dalībnieka Piemiņas zīme Nr.1939. 1996. gadā Jānim Amatam izteikta pateicība par ieguldījumu Eiropas Kultūras mantojuma dienās. 2003. gadā Jēkabpils rajona padome apbalvo viņu par ieguldījumu rajona attīstībā saistībā ar Latvijas proklamēšanas 85. Gadadienu. 2008. gada 15. novembrī notika tas, ko var piedzīvot labi ja reizi mūžā – Jānis Amats ar sievu Ainu ieradās pieņemšanā pie Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera un viņa kundzes Lilitas Zatleres Jelgavā sakarā ar Latvijas valsts 90. gadadienu. 2011. gada 18. no¬vembrī apbalvojums no Krust¬pils novada domes par novada kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu. 2012. gadā Latvijas Valsts aizsardzības fonds “Lāčplēsis” viņu apbalvo ar goda zīmi bronzā par mūža ieguldījumu novadu pētniecības darbā. 2019.gada 30.martā sakarā ar Latvijas Brāļu kapu komitejas 30.gadadienu saņemta Atzinība par ilggadēju un godprātīgu darbu karavīru piemiņas saglabāšanā. Reizē ar to kā balvu ieguvis arī pie sienas karamu marmora plaketi sakarā ar atjaunotās Brāļu kapu komitejas (1989–2019) 30 gadiem.
Jēkabpils Goda pilsoni Jāni Amatu pēdējā gaitā izvadīs sestdien, 20.februārī no Krustpils evaņģeliski luteriskās baznīcas. Tie, kas pazina Jāni Amatu un vēlas atvadīties, aicināti baznīcā to darīt no pulksten 12.00 līdz 13.00, ievērojot visas epidemioģiskās prasības, lietojot sejas aizsargmaskas un ievērojot distanci. Savukārt pulksten 13.00 Krustpils evaņģeliski luteriskajā baznīcā notiks bēru dievkalpojums, kurā piedalās tuvinieki. Pēc tam Jānis Amats tiks guldīts Krustpils novada Pupenu kapos.
Jēkabpils Radio1 kolektīvs izsaka visdziļāko līdzjūtību Jāņa Amata tuviniekiem, pavadot viņu pēdējā gaitā.
Komentāri (0-1/1)
Светлана
15.02.2021 11:42