Kā pastāstīja lāča novērotājs Atis Muižnieks, pārsteigums esot bijis liels: “Ieraudzīju un tad skrēju uz māju pēc telefona. Rokas drebēja no satraukuma. Tomēr tas nav ikdienišķs skats. Lāča pēdas mūspusē nesen fiksēja arī mednieki Dvietes mežā. Iespējams, tas varētu būt tas pats dzīvnieks.”
Bebrenes pagasta pārvaldes vadītāja, Dvietes senlejas informācijas centra gide Benita Štrausa uzskata, ka dabā viss atgriežas līdzsvarā: “Lāči te novēroti jau pirms 35 gadiem, pēdas vairākkārt redzētas arī pagājušajā vasarā un vēl pirms mēneša pēdu fotogrāfijas saņemtas no Ilzes ezera apkārtnes. Par dabas daudzveidību Sēlijā varam tikai priecāties.” Dvietes palienes pļavas jau 15 gadus apdzīvo savvaļas zirgu un govju ganāmpulki, bet arī par tiem neesot pamata satraukties. “Govis un zirgi dzīvo baros, tāpēc viņiem problēmu nebūs. Lācis tādam lielam baram neriskēs tuvoties, bet dzīvniekiem pašiem būs jāsaprot, kā sevi aizstāvēt,” atzīst dabas parka gide Benita Štrausa.
Brūnais lācis šopavasar jau iepriekš novērots arī citās Sēlijas vietās – 16. martā Jēkabpils novada Leimaņu pagastā mednieku kluba “Leimaņi” pārstāvji lāci fiksējuši savā uzstādītajā kamerā, bet 24. martā mednieku kolektīva “Province” teritorijā Viesītes pagastā lācis barojies pie meža zvēru barotavas, par ko liecina videoieraksts. Pagaidām gan nav oficiālas informācijas, vai šis varētu būt viens un tas pats indivīds.
Kā aģentūrai LETA pērn skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vadītājs Jēkabs Dzenis, lāču skaits Latvijā pieaug, lai gan precīzu datu par to nav. Latvijas mežos varētu dzīvot līdz 70 lāči, taču pagaidām nav gūti pierādījumi tam, ka šie dzīvnieki pie mums arī vairojas. Pēdējā laika novērojumi saistīti arī ar tehnoloģiju pieejamību, jo arvien vairāk mednieku kolektīvi un privātīpašnieki izvieto videonovērošanas kameras, kā arī cilvēku aktīvāku došanos dabā laikā, kad citas izklaides iespējas ir ierobežotas.
Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ko darīt ja izdodas satikt lāci: “Pastaigas laikā vēlams doties pa meža takām un ceļiem, vērojot apkārtni. Ik pa laikam ieteicams radīt kādu troksni, lai brīdinātu citus meža iemītniekus par savu klātbūtni. Ja tomēr sanāk sastapties ar lāci, nekādā gadījumā nevajag tam tuvoties, īpaši, ja tuvumā ir mazuļi. Visdrošāk atmuguriski atkāpties, nepagriežot lācim muguru un neskatoties acīs. Cilvēkam klusi dodoties prom, arī lācis turpinās doties savās gaitās.”
Jānis Dzimtais,
kopienu sadarbības tīkla “Sēlijas salas”
sabiedrisko attiecību un tūrisma speciālists
Aculiecinieka video. Autors Atis Muižnieks.