Jēkabpils slimnīcas valdes loceklis: Maksas rezidentūras likvidēšana ietekmēs pacientu aprūpi reģionos
- LETA --
- 04 februaris 2022 --
- 0Komentāri
Valsts apmaksātās rezidentūras attīstība iespējama tieši īstenojot maksas rezidentūru, turklāt svarīgākais, kā nodrošināt pietiekamu skaitu rezidentūras vietu, lai Latvijā netrūktu nozares speciālistu, norāda Putniņš.
Viņš norāda, ka slimnīcās arvien vairāk trūkst speciālistu. Piemēram, Jēkabpils reģionālajā slimnīcā kaut šodien darbu varētu sākt vairāk nekā 10 speciālistu tādās specialitātēs kā neirologi, terapeiti, pediatri, reanimatologi, ķirurgi, traumatologi.
Citās slimnīcās speciālistu trūkums esot pat vēl lielāks. Tāpat reģionos ļoti daudzi mediķi ir pirmspensijas un pensijas vecumā. Tas nozīmējot, ka tuvākajā nākotnē medicīnas personāla reģionos būs vēl mazāk.
Jēkabpils reģionālajā slimnīcā esot jaunie speciālisti, kuriem slimnīca atmaksā maksas rezidentūru, un ir tādi, kuriem pašvaldība piešķir stipendijas.
Lai piesaistītu rezidentus, pašvaldības piešķir dzīvokļus un atsevišķas ceļ pat mājas jauno speciālistu vajadzībām. Jēkabpils reģionālā slimnīca, sadarbojoties ar pašvaldību, piešķir dzīvokļus un plāno nākotnē jaunajiem speciālistiem rast iespēju iegūt nekustamo īpašumu savā īpašumā.
Jēkabpils reģionālā slimnīca arī turpmāk būtu ar mieru apmaksāt rezidentūru un maksāt stipendiju konkrētam speciālistam. Ja tas netiks ļauts, visvairāk cietīs slimnīca, kurai viena, divas, trīs ailītes speciālistu sarakstā paliks tukšas, bet simtiem pacientu, kuri plašā reģionā nesaņems vajadzīgo medicīnisko aprūpi, būs spiesti doties to meklēt uz galvaspilsētu vai gaidīt garās rindās un ielaist slimību, uzsvēra Putniņš.
Kā ziņots, arī SIA "Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas" valdes priekšsēdētājs Juris Lācis ir paudis, ka, liedzot augstskolām uzņemt rezidentus par maksu, slimnīcās aizvien vairāk trūks speciālistu.
Rīgas Stradiņa universitāte saņēmusi VM vēstuli, kurā norādīts, ka augstskolām būs liegts uzņemt rezidentus par maksu. VM aģentūrai LETA norādīja, ka ministrija šobrīd strādā pie grozījumu projekta Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka rezidentu uzņemšanas, sadales un rezidentūras finansēšanas kārtību.
Pēc VM paustā, noteikumu izstrādē ir aicinātas iesaistīties kā augstskolas, tā ārstniecības iestādes un ārstniecības personu profesionālās organizācijas. Ņemot vērā arī notiekošās diskusijas par valsts apmaksātās rezidentūras attīstību un maksas rezidentūru, šobrīd - līdz Ministru kabineta noteikumu grozījumu apstiprināšanai Ministru kabinetā - VM ir aicinājusi Rīgas Stradiņa universitāti un Latvijas Universitāti pagaidām neplānot 2022./2023.studiju gada maksas rezidentūras vietas.
Tāpat VM vērš uzmanību, ka no šī gada valsts pilnā apmērā sedz rezidenta darba samaksu arī rezidentiem, kuri studiju programmu apgūst par personīgiem vai citu personu līdzekļiem. Līdz ar to jaunu maksas rezidentūras vietu plānošanā VM ieskatā nepieciešama cieša ministrijas un augstskolu sadarbība.
Kā vēstīts, šā gada budžetā tika rasti 5,6 miljoni eiro, lai no 2022.gada visiem maksas rezidentiem tiktu nodrošināts atalgojums tādā pašā līmenī kā pārējiem rezidentiem.
Pateicoties piešķirtajiem līdzekļiem, beidzot tiks atrisināta 15 gadus ieilgusī problēma, kad maksas rezidenti par savu darbu nevarēja saņemt nedz atalgojumu, nedz arī sociālās garantijas, aģentūrai LETA pērnā gada nogalē pauda Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis, neirologs Jānis Vētra.
Viņaprāt, rastā finansējuma apmērs ir pietiekams, lai nodrošinātu visiem rezidentiem valsts finansējumu, savukārt kopumā par nākamā gada budžetu mediķis atzīmē, ka ar to panāktas vairākas noderīgas lietas - maksas rezidentūras izbeigšana un papildu budžeta vietas.
FOTO no Radio1.lv arhīva.