Jēkabpils novadā marta pirmajā nedēļā sabremzējusies saslimstība ar Covid-19
- 07 marts 2022 --
- 0Komentāri
No 28.februāra, kad tika fiksēti 8726 saslimšanas gadījumi ar Covid-19, marta pirmajā nedēļā kopumā reģistrēti 884 saslimšanas gadījumi ar Covid-19, kas ir par 11 saslimšanas gadījumiem vairāk, kā februāra ceturtajā nedēļā, kad tika fiksēti 873 saslimšanas gadījumi. Savukārt divu pēdējo nedēļu laikā jeb 14 dienās Jēkabpils novadā reģistrēti – 1756 saslimšanas gadījums ar Covid-19. Sestdien fiksēti 79 saslimšanas gadījumi, bet svētdien - 42. 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotāju Jēkabpils novadā patlaban ir 4327,7 saslimušie. Pēdējās nedēļas laikā Jēkabpils novadā samazinājusies saslimstība ar Covid-19, jo pirms nedēļas 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotāju bija 4867,4.
Aizkraukles novadā no 2021.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 7.martam ar Covid-19 saslimuši 6925 iedzīvotāji. No 28.februāra, kad tika fiksēts 6297 saslimšanas gadījumi ar Covid-19, nedēļas laikā kopumā reģistrēti 628 saslimšanas gadījumi, kas ir par 17 gadījumiem mazāk kā februāra ceturtajā nedēļā, kad tika fiksēti 799 saslimšanas gadījumi. Savukārt pēdējo divu nedēļu laikā – 1428, tajā skaitā sestdien - 55 saslimšanas gadījumi, bet svētdien - 102. 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotāju Aizkraukles novadā ir 4862,6 saslimušie. Pagājušās nedēļas laikā Aizkraukles novadā tikpat kā nav mainījusies kumulatīvā saslimstība ar Covid-19, jo pirms nedēļas 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotāju bija 4867,4.
Līvānu novadā no 2021.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 7.martam kopumā reģistrēti 2921 saslimšanas gadījumi ar Covid-19. No 28.februāra, kad tika fiksēti 2735 saslimšanas gadījumi ar Covid-19, nedēļas laikā kopumā reģistrēti 186 saslimšanas gadījumi, kas ir par 124 gadījumiem mazāk kā februāra ceturtajā nedēļā, kad tika fiksēti 310 saslimšanas gadījumi. Savukārt pēdējo divu nedēļu laikā – 495, tajā skaitā sestdien 18, bet svētdien - 2. 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotāju Līvānu novadā ir 4654 saslimušie. Pēdējās nedēļas laikā Līvānu novadā kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 ir samazinājusies, jo pirms nedēļas 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotāju Līvānu novadā bija 5575,4.
Preiļu novadā no 2021.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 7.martam reģistrēti 3845 saslimšanas gadījumi ar Covid-19. No 28.februāra, kad tika fiksēts 3384 saslimšanas gadījumi ar Covid-19, nedēļas laikā kopumā reģistrēts 461 saslimšanas gadījums, kas ir par 51 gadījumu vairāk kā februāra ceturtajā nedēļā, kad tika fiksēti 410 saslimšanas gadījumi. Savukārt pēdējo divu nedēļu laikā – 871, tajā skaitā sestdien Preiļu novadā reģistrēti 18 saslimšanas gadījumi ar Covid-19, bet svētdien - 1. 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotāju Preiļu novadā patlaban ir 5197,2 saslimušie. Pēdējās nedēļas laikā Preiļu novadā samazinājās saslimstība ar Covid-19, jo pirms nedēļas 14 dienu kumulatīvā saslimstība ar Covid-19 uz 100 000 iedzīvotāju Preiļu novadā bija 5740,2.
Aizvadītajā nedēļā, jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits samazinājās par 18,2%, informē Slimības profilakses un kontroles centrā (SPKC).
Pēdējās septiņās dienās samazinājies stacionētu pacientu skaits - ja iepriekš vidēji dienā slimnīcā nonāca 153 cilvēki, tad aizvadītajā nedēļā - 139.
Pagājušajā nedēļā vidēji dienā veikti 15 924 testi, savukārt vidēji dienā atklāti 7410 jauni gadījumi. No visiem veiktajiem testiem 11,8% jeb 13 196 testi bija saistīti ar izglītības iestāžu skrīningu, bet 88,2% - 98 270 testi - ar pārējiem iedzīvotājiem.
Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients aizvadītājā nedēļā samazinājās no 0,94 līdz 0,86, kas liecina par nelielu infekcijas slimības samazināšanos sabiedrībā.
Aizvadītajā nedēļā novērots inficēšanās gadījumu samazinājums visās vecuma grupās, tomēr samazinājums vecuma grupā virs 70 gadiem nebija ļoti izteikts. Covid-19 gadījumu samazinājums novērots visos Latvijas reģionos.
Salīdzinot infekcijas izplatības intensitāti uz 100 000 iedzīvotāju vakcinēto, balstvakcīnu saņēmušo un nevakcinēto vai daļēji vakcinēto cilvēku vidū pagājušajā nedēļā, cilvēkiem, kuri bija saņēmuši primāro vakcināciju, Covid-19 infekcija konstatēta vienlīdz bieži kā nevakcinētiem vai daļēji vakcinētiem cilvēkiem Latvijā, bet 1,8 reizes retāk tiem, kuri bija saņēmuši arī balstvakcināciju.
Februārī Latvijā cilvēkiem ar primāro vakcināciju un balstvakcināciju Covid-19 infekcija konstatēta 2,2 reizes retāk nekā nevakcinētajiem, salīdzinot saslimstības intensitāti uz 100 000 iedzīvotajiem.
Savukārt, salīdzinot infekcijas izplatības intensitāti uz 100 000 iedzīvotājiem, stacionāros vakcinētie ar primāro vakcināciju nonāca 2,2 reizes retāk nekā nevakcinētie pacienti, bet tie, kuriem bija arī balstvakcinācija, 4,8 reizes retāk.
Nāves gadījumu biežuma uz 100 000 iedzīvotajiem salīdzinājums liecina, ka cilvēku, kuriem bija primārā vakcinācija, nāves risks Covid-19 infekcijas gadījumā bija 3,2 reizes zemāks nekā nevakcinētajiem, bet tiem, kuri bija saņēmuši balstvakcināciju, nāves risks Covid-19 infekcijas gadījumā bija astoņas reizes zemāks.
Analizējot pieejamos datus par saslimstību, stacionēšanu un mirstību ar Covid-19 janvārī saistībā ar vakcinācijas statusu, SPKC secinājis, ka ļoti būtiski ir cilvēkiem saņemt balstvakcīnu.
"Tomēr datos par stacionēšanas gadījumiem un mirstību redzam, ka primārā vakcinācija joprojām nodrošina labu efektu pret smagu slimības gaitu, nepieciešamību Covid-19 ārstēt slimnīcā un nāvi. Tādēļ speciālisti aicina, ja pagājis noteiktais periods, jādodas saņemt balstvakcīnu," norāda centrā.