Jēkabpils pilsētā un novadā pērn dzēsti gandrīz simts kūlas ugunsgrēki

11 marts 2022 --
0Komentāri

2021. gadā Jēkabpils pilsētas un novada teritorijā dzēsti 99 kūlas ugungrēki, kas ir par četriem ugunsgrēkiem vairāk kā 2020. gadā, kad reģistrēti 95 kūlas ugunsgrēki, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) apkopotā statistika. Zemgalē kopumā aizvadītajā gadā reģistrēti gandrīz trīs simti kūlas ugunsgrēku, kas ir nedaudz mazāk kā vēl gadu iepriekš, un tajos izdega 260 hektāri teritorijas, informē VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas vecākā inspektore Viktorija Gribuste.

Šogad Jēkabpils pusē jau dzēsti divi kūlas ugunsgrēki un pirmais no tiem reģistrēts 4. martā Jēkabpils novada Krustpils novadā 1000 m2 platībā. Savukārt pērn pirmais kūlas ugunsgrēks dzēsts 17. martā Slimnīcas ielā Jēkabpilī 50 m2 platībā. Aizvadītajā gadā lielākā daļa jeb 67 no 99 kūlas ugunsgrēkiem izcēlās Jēkabpils pilsētā, visbiežāk Slimnīcas, Ķieģeļu, Nomales, Madonas un Artilērijas ielā. Savukārt, ārpus pilsētas nevienā pagastā netika reģistrēts liels kūlas ugunsgrēku skaits – pa četriem kūlas ugunsgrēkiem reģistrēti Variešu, Ābeļu un Salas pagastā, bet pa trīs kūlas ugunsgrēkiem – Mežāres un Saukas pagastā.

"Jēkabpils novads ir līderis kūlas ugunsgrēku skaita ziņā Zemgalē un diemžēl arī viens no līderiem Latvijā. Pērn pavasarī piedzīvojām situāciju, ka vienlaicīgi vairākās vietās dzēšam kūlas ugunsgrēkus. Mums palīgā steidzās kolēģi no blakus reģioniem. Šādos apstākļos ir apdraudēta iespēja operatīvi saņemt palīdzību, jo visi tuvākie resursi ir iesaistīti kūlas ugunsgrēku dzēšanā. Katru gadu atgādinām, ka kūlas dedzināšana ir bīstama, tās rezultātā nodeg ēkas, mašīnas, cieš un iet bojā cilvēki. Tomēr redzamu kūlas ugunsgrēku skaita samazinājumu var panākt tikai ar cilvēku uzvedības maiņu un nolaisto, degradēto teritoriju sakopšanu. Mēs redzam, ka apsaimniekotās un sakoptās teritorijās nenotiek kūlas veidošanās un līdz ar to nav iespējama tās degšana. Aicinu iedzīvotājus apzināties, ka, dedzinot sauso zāli, viņi apdraud sevi, savu un apkārtējo īpašumu, jo nevienu ugunsgrēku nav iespējams kontrolēt!” atgādina VUGD Zemgales reģiona brigādes Jēkabpils daļas komandieris Dzintars Cvilikovskis.

Kūlas dedzināšana ir aizliegta, bīstama un sodāma rīcība. Kūlas dedzināšanas rezultātā tiek izpostītas plašas teritorijas, meži, cilvēku īpašums, kā arī var tikt apdraudēta cilvēku veselība un dzīvība! Ja pirmie kūlas ugunsgrēki parasti norisinās nelielās platībās, tad, iestājoties sausākam laikam, pērnās zāles ugunsgrēku platības kļūst arvien lielākas un liesmas nereti pārņem arī jaunaudzes un mežus! Ja nodedzinātās zāles vietā pēc laika izaugs jauna, tad nodegušā meža atjaunošanai ir nepieciešami gadu desmiti!

Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē, degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties un pārmesties uz ēkām utt. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to nekontrolējamāks ugunsgrēks.

Kūlas dedzināšana nodara būtisku kaitējumu dabai un tās bioloģiskajai daudzveidībai, iznīcina vērtīgus augus, kukaiņus un sīkdzīvniekus, putnu ligzdas. Vislielākais ļaunums tiek nodarīts, dedzinot kūlu lielās platībās un vēlu pavasarī vai pat vasarā, kad ir pamodušies gandrīz visi dzīvnieki, izveidotas putnu ligzdas, sadētas olas. Turklāt dedzinātas tiek arī putniem nozīmīgās mitrās pļavas, ezeru un upju palienes. Pēc sausās zāles nodedzināšanas zeme nepaliek vērtīgāka un auglīgāka. Kūlas dedzināšana samazina sugu daudzveidību un tā vienkāršojas. Dedzināšanas rezultātā virsroku gūst dažas bieži sastopamas graudzāles ar stipru sakņu sistēmu, kas sāk dominēt agrākās sugu daudzveidība vietā.

VUGD atgādina, ka zemes īpašnieka pienākums ir veikt pasākumus, piemēram, regulāri pļaut zāli, lai neveidotos kūla un nenotiktu tās degšana. Par šo pienākumu nepildīšanu VUGD amatpersona var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu, kas fiziskai personai ir no sešām līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likumu, viena naudas vienība ir 5 euro. Tādējādi naudas sods par ugunsdrošības prasību neievērošanu fiziskajai personai ir no 30 līdz 280 euro, bet juridiskajai personai — no 280 līdz 1400 euro.

Situācijās, kad iedzīvotāji pamana kūlas ugunsgrēku, nekavējoties ir jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 un jānosauc precīza adrese vai pēc iespējas precīzāk jāapraksta vieta, kur izcēlies ugunsgrēks, kā arī ir jānosauc savs vārds, uzvārds un telefona numurs, un jāatbild uz dispečera jautājumiem. Svarīgi ir pēc iespējas ātrāk paziņot ugunsdzēsējiem glābējiem par ugunsgrēku, lai viņi varētu savlaicīgi ierasties notikuma vietā, pirms liesmas ir izplatījušās lielā platībā un apdraud tuvumā esošās ēkas.

Visā Latvijā aizvadītajā gadā dzēsts 1161 kūlas ugunsgrēks, un tas ir par 16% mazāk kā gadu iepriekš. 2020.gadā valstī reģistrēti 1379 kūlas ugunsgrēki, kas bija par 50,2% mazāk, salīdzinot ar 2019.gadu, kad kūlas ugunsgrēku skaits bija 2769. Kūlas dedzināšanas rezultātā tika iznīcinātas 17 ēkas vai būves, kā arī izdega 1008 hektāri Latvijas zemes.