2024.gada 20. aprīlis

Mirta, Ziedīte

Jēkabpils slimnīcas mediķi brīdinājuma streikā nepiedalās

Jēkabpils slimnīcas mediķi brīdinājuma streikā nepiedalās


Šodien un rīt Latvijā norisināsies mediķu brīdinājuma streiks. Atbalstu streikam ir izteikusi Eiropas Sabiedrisko pakalpojumu arodbiedrību federācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, kā arī vairāku Eiropas valstu arodbiedrības. Streika laikā, šodien, pulksten vienos dienā paredzēts rīkot protesta sapulci iepretī Ministru kabinetam. 

SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” mediķi brīdinājuma streikā nepiedalās. Slimnīcas arodbiedrības vadītāja Margarita Saveļjeva sarunā ar Radio1.lv sacīja, ka slimnīcas darbinieki, arodbiedrības biedri atbalsta streika aktivitātes, bet šoreiz tajā nepiedalās. Šāds lēmums pieņemts, jo jēkabpilieši uzskata, ka šis nav piemērotākais brīdis streikam - īsi pirms vēlēšanām, ka ar izvirzītajām prasībām sarunas jārisina vēlāk ar jaunievēlēto Saeimu un valdību. 

Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv informē, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) rīkotajā brīdinājuma streikā otrdien un trešdien, 27. un 28.septembrī, piedalās 316 dalībnieku. Šī nebūt nav pirmā reize, kad mediķi savu neapmierinātību pauž, streikojot vai piketējot.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības izsludinājusi brīdinājuma streiku ar noteiktu laiku – 27. un 28. septembrī. Arodbiedrības vadītājs Valdis Keris stāstīja, ka streikā piedalīsies 316 medicīnas darbinieki no visas Latvijas. Keris gan pauda, ka šobrīd interesi izrādot vēl arī daudzi citi, taču streika likums neļauj šo skaitu mainīt tik īsi pirms paša notikuma, tādēļ šis skaits ir noteikts un galīgs.

Keris skaidroja, kāds ir streika iemesls un kādas ir streikotāju prasības: "Streiks ir pieteikts tāpēc, ka nav izdevies vienoties ar Veselības ministriju par mūsu daudzkārt mīkstināto streika prasību izpildi un konkrēti – šī gada otrajā pusgadā palielināt darba samaksu solidāri visām ārstniecības personu kvalifikācijas kategorijām par 10%, salīdzinot ar iepriekšējā gada vidējās darba samaksas likmēm. Un tas ir saistīts arī ar to, ka valdība 2017. gadā apstiprināja rīkojumu par veselības aprūpes sistēmas reformu, kurā skaidri ir pateikts, kādām ir jābūt ārstniecības personu darba samaksas likmēm 2022. gadā. Pašreizējā valdība to rupji pārkāpj, tāpēc arī protestējam."

Arodbiedrība jau agrāk uzsvērusi, ka šī streika prasības ir samērīgas un taisnīgas. Prasību izpildei, tātad visu ārstniecības personu darba algu celšanai par 10% šajā gadā būtu nepieciešami aptuveni 30 miljoni eiro. Tiesa, ārstiem un māsām kopš gada sākuma jau bijis paaugstinājums par aptuveni 6%. Līdz ar to lielākā mērā streika prasības attiecināmas uz zemāk kvalificēto personālu.

Paralēli šim divu dienu streikam otrdien pulksten 13 pie valdības nama mediķi iecerējuši arī piketu. Mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris gan uzsvēra – ja streikam pieteikušies jau minētie 316 dalībnieki un tas skaits ir nemainīgs, tad piketā gan dalībnieku skaits varētu būt lielāks – aptuveni 500 medicīnas darbinieku: māsu palīgi, māsas, arī ārsti un citi ar veselības aprūpi saistītie darbinieki.

Streika dēļ neatliekamā medicīniskā palīdzība – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NPMD) izsaukšana, akūtas operācijas un cita steidzama palīdzība – nekādā mērā traucēta netiks.

Arodbiedrības vadītājs jau agrāk atgādinājis, ka to nepieļauj ne likums, nedz arī mediķu sirdsapziņa. Taču streikā piedalās mediķi no visas Latvijas. Dažu iestāžu darbinieki ir pārstāvēti kuplākā skaitā, dažu – ne tik ļoti. Līdz ar to plānotie pakalpojumi gan varētu būt jāpārceļ. par atceltajiem pakalpojumiem informācija jāmeklē, vēršoties pie konkrētajām ārstniecības iestādēm.

Atstājiet komentāru