2024.gada 29. marts

Agija, Aldonis

Jēkabpils novadā vizītē ieradīsies valsts prezidents Egils Levits. Notiks jauniešu debates

Jēkabpils novadā vizītē ieradīsies valsts prezidents Egils Levits. Notiks jauniešu debates

18.oktobrī Latvijas valsts prezidents Egils Levits dosies vizītē uz Jēkabpils novadu. Vizītes laikā viņš piedalīsies diskusijā ar jauniešiem Krustpils kultūras centrā, informē valsts prezidenta kanceleja.

Šogad svinam Latvijas Republikas pamatlikuma Satversmes pieņemšanas 100. gadadienu. Lai rosinātu izzināt un izprast Satversmi, Valsts prezidents Egils Levits aicina Latvijas jauniešus piedalīties debašu ciklā “#Satversmei100: vērtības nākotnei”.

Satversmē iekļautās vienlīdz būtiskās un nākotnei nozīmīgās vērtības var reizēm konkurēt, tādējādi veidojot izvēles dilemmas. Debašu pirmajā ciklā Satversmes pieņemšanas 100. gadadienā Rīgas pilī Valsts prezidents kopā ar jauniešiem sprieda par vārda brīvības un cilvēka cieņas sadures jautājumiem. Daugavpilī tika meklētas atbildes uz jautājumiem, kādu izvēļu priekšā nonākam rūpēs par vidi un tiesībām dzīvot personīgā labklājībā. Valmierā Valsts prezidents ar jauniešiem diskutēja par to, ko iegūstam un ko zaudējam līdz ar tehnoloģiju sniegtajām iespējām. Savukārt Saldū uzmanības centrā bija jautājums par vēlēšanām – vai dalība tajās ir mūsu izvēle, vai tiesības rada pienākumu un ko izšķir katra balss.

Debašu piektais cikls “Mana valsts – mana vara. Kā ietekmēt šodienu un veidot Latvijas rītdienu” notiks 18. oktobrī plkst. 14.00 Krustpils kultūras centrā Egila Levita darba vizītes Jēkabpils novadā laikā. Tās vadīs aktieris Jēkabs Reinis.

Satversmes 1. pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. Savukārt 2. pants paredz, ka Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Demokrātija ir valsts pārvaldes forma, kurā varu īsteno tauta vai tās ievēlēti pārstāvji. Taču kā realitātē var valdīt gandrīz 2 miljoni iedzīvotāju, kuriem ir atšķirīgas intereses un vajadzības? Mēs izvēlamies pārstāvjus, kurus katrs uzskatām par vispiemērotākajiem. Un tomēr kā gan viņi var pieņemt lēmumus manā vietā četru gadu garumā, nezinot manu viedokli? Un ko darīt tiem, kuru viedoklis paliek mazākumā? Vairākums un mazākums neizbēgami veidojas jebkurā sabiedrības grupā, ne tikai parlamenta zālē. Kādā veidā nodrošināt arī mazākuma intereses, un kāpēc vairākumam jāieklausās mazākumā? Vai viedokļu daudzveidība un vienprātības trūkums nozīmē sašķeltību?

Satversme paredz, ka tautas nobalsošanai nevar nodot virkni lēmumu, tai skaitā par budžetu un aizņēmumiem, par nodokļiem un kara klausību, par kara pasludināšanu un miera noslēgšanu. Kāpēc atsevišķu lēmumu pieņemšanai arī parlamentā nepietiek ar vienkāršu vairākuma gribu? Kāpēc atsevišķu Satversmes pantu grozījumi pēc parlamenta balsojuma ir vēl apstiprināmi arī tautas nobalsošanā? Vai pārstāvnieciskā demokrātijā dažkārt valstij vajag nodrošināties pret pašas pilsoņiem un dažkārt − pret tās ievēlētajiem pārstāvjiem? 

Mēs deleģējam varu lemt par sev būtisko ne tikai Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, bet arī izvēloties mājas pārvaldnieku, skolas pašpārvaldi vai komandas kapteini. Taču vai līdz ar balss atdošanu mēs pārstājam līdzdarboties?

 Ja man ir kāda sabiedriski būtiska iniciatīva savai valstij, pilsētai, skolai, kā man rīkoties? Jebkura ideja sākumā vienmēr ir mazākumā. Taču ar ko tieši sākt, lai pārliecinātu un piesaistītu domubiedrus? Ja es piecelšos par sev būtisko, vai citi celsies līdzi vai liks man apsēsties?

Aicina jauniešus līdz 14. oktobrim aprakstīt divus piemērus, kur konkrētās situācijās saskatāmas dilemmas starp atsevišķa cilvēka gribu un iespēju to īstenot savā apkārtnē, savā pašvaldībā, savā valstī. Apraksta garums līdz vienai A4 lapai. Lūgums to sūtīt uz e-pastu: info@eiropaskustiba.lv.

Iesūtītie apraksti tiks izskatīti līdz 15. oktobrim, izvirzot sešus jauniešus 18. oktobra debatēm Jēkabpils novadā. Visi jaunieši, kuri būs iesūtījuši savus darbus, tiks aicināti skatīties diskusiju klātienē.

Debates būs skatāmas tiešraidē portālā LSM.lv, Valsts prezidenta kancelejas tīmekļvietnē www.president.lv un sociālo tīklu Facebook, Twitter, YouTube kontos.

Šo debašu mērķis ir veicināt jauniešu līdzdalību Latvijas nākotnes veidošanā, kas mudina formulēt savas domas, kā arī sarunāties un sadzirdēt citu viedokli par mums katram svarīgiem jautājumiem. Debates tiks ierakstītas, un to saturs tiks apkopots, lai veidotu mācību un izziņas materiālu.

Debašu ciklu organizē Valsts prezidenta kanceleja sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, biedrībām “Quo Tu domā?” un “Eiropas Kustība Latvijā”.


Foto: db.lv