Cik gatava ir Jēkabpils novada pašvaldība sniegt iedzīvotājiem palīdzību civilajā aizsardzībā kara gadījumā?
- Sandra Mikanovska --
- 11 novembris 2022 --
- 0Komentāri
Jēkabpils novada mērs Raivis Ragainis (LZP) norādīja, ka pašvaldība nodarbojas ar civilo aizsardzību lokāli, ja rodas plūdi, plaši ugunsgrēki, ķīmisko vielu noplūde un tamlīdzīgi, visos pārējos gadījumos iedzīvotāju aizsardzība ir valsts ziņā. Lokālam problēmām pašvaldība ir gatava sniegt iedzīvotājiem civilo aizsardzību. Taču Jēkabpils novada pašvaldībai uz vietas nav nekādu resursu, lai nodrošinātu iedzīvotāju aizsardzību, ja pēkšņi sāktos karš. Valsts civilās aizsardzības rezerves, kas saistītas ar Zemgales nodrošinājumu atrodas Jelgavā, Jēkabpilī uz vietas nav nekā. Tāpat arī patlaban pašvaldībām nav izstrādāta plāna, kā rīkoties un ko darīt, ja tiešām pienāk X stunda. Šāds plans jābūt valstij, kas organizēs un vadīs iedzīvotāju aizsardzību.
“Aizmirstam par bumbu patvertnēm”
“Šie jautājumi tika aktualizēti februāra beigās. Iekšlietu ministrijas nostāja bija, ka mēs vairs nevaram paļauties uz bumbu patvernēm, jo tādu vairs nav. Tās ir iznīcinātas, dažas no tām privatizētas, dažas pielāgotas citām vajadzībām, kā arī dažas aizbērtas. Arī pagrabi jaunajām daudzdzīvokļu mājam nav paredzēti, lai patvertos. Ja agrāk senākām mājām tādus būvēja, tad tagad tādus vairs nebūvē. Iepriekš civilā aizsardzība bija mazliet citā līmenī. Šobrīd, tas ko min iekšlietu ministrija, pirmkārt, cilvēkam jāsaprot, kā rīkoties, ko darīt apdraudējuma gadījumā. Noslēpties pēc būtības vairs nav kur, jo kā jau minēju bumbu patvertņu vairs nav. Pāris no agrākajām varbūt Jēkabpilī ir saglabājušās, piemēram, pie pansionāta. Bet tās ir tādas kā bija pirms daudziem gadiem uzbūvētas. Tur nekas nav mainījies. Tās nav nedz aprīkotas, nedz sakārtotas. Arī valsts aizsardzības plānā nav paredzēts šādas patversmes veidot. Taču ir plānots izveidot sistēmu, lai cilvēki zina, kā rīkoties, ko darīt. Katram ir jāsagatavo 72 stundu soma, bet kurp tālāk krīzes brīdī ar šo somu doties, šobrīd nav noteikts,” skaidro Raivis Ragainis.
Viņš norada, ka kara gadījumā valstī tiks sargāta kritiskā infrastruktūra. “Aizmirstam par bumbu patvertnēm, tādu nav, pašvaldībai nav arī materiālu civilajai aizsardzībai, piemēram, gāzmasku un citu aizsardzības līdzekļu. Ja pienāks šāds kritisks brīdis, tas, kas katram jāzina, ir jazina, kā rīkoties, kāds ir apdraudējums, vai palikt mājās vai iet laukā. Vietām, kur patverties jābūt lokālām katrai ģimenei. Ja arī izdotos atjaunot kādu no pamestajām patvertnēm, tad primari trauksmes gadījumā turp vestu bērnus no bērnudārziem un skolēnus no skolām, visiem vietas tajās nepietiks. Tāpēc cilvēkiem jāzina, kā sevi un savu ģimeni pasargāt lokāli, vietā, kur atrodaties. Privātmājā tāda iespēja varētu būt pagrabā vai citā būvē, problemātiskāk ir daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem, kuriem jau laikus būtu jāzina, kurp viņi var doties, ja jāpamet mājas. Piemēram, Ukrainā iesaka patverties arī starp divu augstu māju nesošajām sienām. Visas šīs rekomendācijas, ko darīt krīzes brīdī sniegs valsts attiecīgie dienesti,” norāda Raivis Ragainis.
Viņš arī uzsvēra, ka Latvijai šobrīd kara draudu nav un, visticamāk, arī nebūs. Pēc viņa domām, apdraudējums, kas šeit varētu rasties ir radiācija un cilvēkiem jāzina, ko darīt radiācijas draudu gadījumā. Jāzina, ka jāpaliek mājās, ka jābūt pārtikas un ūdens rezervēm.
“Nespēja iedomāties, ka var pastāvēt reāls atomkara vai kara apdraudējums”
Raivis Ragainis atzīst, ka vēsturiski tā ir sanācis, ka kopš Latvijas neatkarības iegūšanas un vēlāk iestāšanās ES un NATO, mūsu valsts valdības ( un pašvaldības tanī skaitā) ir risinājušas dažādus vitāli svarīgus jautājumus, kuri saistīti ar valsts attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanu, tanī pat laikā nespējot, tāpat kā visas Eiropas “vecās” valstis, iedomāties, ka var pastāvēt reāls atomkara vai konvencionālā kara apdraudējums. Tāpēc visu šo 30+ gadu laikā ir aizmirstas vai pat iznīcinātas padomju laikos uzceltās bumbu patversmes un nekas jauns to vietā veidots netika. Ņemot vērā pašreizējo saspīlēto politisko situāciju, kas saistīta ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un visu civilizēto pasauli, Jēkabpils novada attiecīgie speciālisti ir jau apzinājuši padomju laikā uzbūvētās bumbu patversmes un tās apsekojuši, lai varētu novērtēt to stāvokli un iespēju izmantot krīzes X stundā.
Secinājumi ir tādi, ka patlaban Jēkabpils pilsētas teritorijā nav pilnvērtīgu, ilgtermiņā izmantojamu patversmju. Pašvaldība pašlaik izvērtē šo patversmju atjaunošanas iespējas un aprēķina iespējamās izmaksas.
Raivis Ragainis norāda, ka kārtība rīcībām krīzes situācijās ir izstrādāta un ir Civilās aizsardzības plāna sastāvdaļa, taču šis plāns un visas rīcības nav paredzētas kara gadījumam. Patreiz Valstī ir uzsākts darbs pie rīcības plāniem kara gadījumā, kad būs Valsts vadlīnijas šādiem plāniem, tad tiks veidots arī pašvaldības plāns konkrēti kara apdraudējuma gadījumam.
Pašvaldībām aizsardzības plānos būs jāiekļauj rīcība kara gadījumā
Pašvaldībām līdz 2024. gada sākumam ir jāizstrādā un savos sadarbības teritorijas civilās aizsardzības plānos jāiekļauj sadaļa par pasākumiem un rīcību kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā. To paredz šonedēļ valdībā atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos. Attiecīgais pārejas periods divi gadi ir izvēlēts konsultācijās ar iesaistīto valsts institūciju un pašvaldību ekspertiem, lai nodrošinātu samērīgu termiņu, kādā ir iespējams kvalitatīvi izstrādāt attiecīgo plāna sadaļu, ņemot vērā nepieciešamo informācijas apjomu un plānoto pasākumu specifiku.
Aizsardzības ministrija atzīmējusi, ka civilās aizsardzības plānā nepieciešams skaidri identificēt civilās aizsardzības darbības militāra iebrukuma vai kara gadījumam noteikto mērķi un galvenos uzdevumus, pēc iespējas pielāgojot tos atbilstoši vietējai situācijai noteiktajā pašvaldības atbildības teritorijā.
Valsts apdraudējuma gadījumā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir noteikta kā atbildīgā institūcija par tā pārvarēšanu, tādēļ arī NBS ir tā institūcija, kura primāri iegūst informāciju par draudiem noteiktā teritorijā, kā arī var norādīt uz nepieciešamo valsts pārvaldes un iedzīvotāju rīcību.
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu agrīno brīdināšanu un situācijas monitoringu, būtiska ir dažādu atbildīgo institūciju informācijas aprite, kā arī noteikta kārtība, kā šī informācija tiek pārvaldīta un nodota, tajā skaitā pašvaldību un civilās aizsardzības komisiju līmenī, ko nepieciešams definēt civilās aizsardzības plānā.
Valsts apdraudējuma situācijā būtiski pieaug nepieciešamība nodrošināt valstij svarīgas infrastruktūras pastiprinātu aizsardzību. Attiecīgi, ņemot vērā šo nepieciešamību un ierobežotās resursu iespējas kara laikā, nepieciešams īstenot sadarbību starp NBS un pašvaldību civilās aizsardzības komisijām, tajā skaitā piesaistot citas noteiktas iesaistītās puses, piemēram, privātos komersantus, apsardzes firmas, tādējādi nodrošinot savstarpējo koordināciju un svarīgās infrastruktūras aizsardzību.
Pēc nozīmības prioritizēts pašvaldības teritorijā esošās infrastruktūras saraksts, kam valsts apdraudējumu laikā jānodrošina vai jāpastiprina esošā apsardze, tiek sagatavots atbilstoši NBS izstrādātām vadlīnijām un principiem.
Iedzīvotāju informēšana kara laikā ir būtiska
Iedzīvotāju informēšana kara laikā ir būtiska, lai nodrošinātu iedzīvotāju izpratni par aktuālo situāciju valstī un pašvaldībā, noteiktu pašvaldības funkciju īstenošanas kārtību un izmaņām sabiedriskās kārtības noteikumos, kā arī par iedzīvotāju iespēju iesaistīties atbalsta sniegšanā. Vienlaikus papildus Valsts civilās aizsardzības plānā noteiktajiem komunikācijas plāniem un pasākumiem nepieciešams noteikt alternatīvas iedzīvotāju informēšanas un apziņošanas pasākumus, tajā skaitā, lai atbalstītu noteiktas iedzīvotāju pretošanās formas un aktivitātes kara gadījumā.
Laikus nepieciešams apzināt noteiktajā teritorijā pieejamo infrastruktūru, kas būtu izmantojama kara laikā, militārā iebrukuma vai to draudu gadījumā, lai nodrošinātu iedzīvotāju patveršanās iespēju, to identificējot civilās aizsardzības plānā. Patvertnēm piemērotās būves tiek identificētas sadarbībā ar NBS ekspertiem.
Nepārtraukta elektroresursu apgāde ir viens no būtiskajiem priekšnoteikumiem, lai spētu nodrošināt dažādu primāro vajadzību, komunālo pakalpojumu un valsts institūciju darbību. Ņemot vērā, ka militārā iebrukuma vai kara gadījumā var tikt radīti pārtraukumi centrālajā elektroapgādē, pašvaldību līmenī ir nepieciešams identificēt potenciālos mobilos elektroapgādes risinājumus, piemēram, elektroģeneratorus.
Tā kā kara vai militārā iebrukuma gadījumā varētu būtiski tikt ierobežoti valsts sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi un ārstniecības personāla pieejamība, pašvaldības civilās aizsardzības plānā nepieciešams pēc iespējas identificēt pieejamo ārstniecības personālu savā atbildības teritorijā, tostarp farmācijas darbiniekus, veterinārārstus, feldšerus un citus.
Ņemot vērā kara laika, militārā uzbrukuma vai to draudu apdraudējuma raksturu, ievērojami pieaug varbūtība pēc evakuācijas nepieciešamības, tajā skaitā spēju uzņemt un izmitināt evakuētas personas no citām pašvaldībām, plānā nepieciešams detalizēti aprakstīt un noteikt attiecīgās evakuācijas procedūras, atbildīgās personas, nepieciešamos resursus un infrastruktūru, kā arī citus ar evakuāciju saistītos jautājumus.
Kara gadījumā pašvaldības institūcijām nepieciešams atteikties no mazāk nozīmīgām funkcijām, prioritāri fokusējoties uz jomām, kas raksturīgas pamatvajadzību nodrošināšanai, tādējādi koncentrējot pieejamos resursus, tajā skaitā cilvēkresursus.
Ņemot vērā civilās aizsardzības plāna sadaļas par civilās aizsardzības sistēmas darbību kara laikā, militārā uzbrukuma gadījumā vai to draudu gadījumā sensitīvo raksturu, pēc tās izstrādes tai tiek piešķirts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, tādējādi nodrošinot noteikto valsts civilās aizsardzības pasākumu efektivitāti un samazinot to kompromitēšanas iespējamību.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas regulāri, vismaz reizi gadā, rīko mācības, kurās tiek testēti un pilnveidoti sagatavotie civilās aizsardzības plāni attiecībā uz pasākumiem militāra iebrukuma vai kara gadījumam.