2024.gada 24. novembris

Velda, Velta

CSP: Latvijā samazinās bērnu skaits. Jēkabpils novadā bērnu īpatsvars – 18,3 procenti no kopējā iedzīvotāju skaita

CSP: Latvijā samazinās bērnu skaits. Jēkabpils novadā bērnu īpatsvars – 18,3 procenti no kopējā iedzīvotāju skaita

Šī gada sākumā vislielākais bērnu īpatsvars bija Rīgas reģionā - 19,6%, bet mazākais - Latgalē - 16,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt vidēji valstī šogad bērnu vecumā līdz 17 gadiem īpatsvars no kopējo iedzīvotāju skaita ir 19,2%.
 

Starp novadiem lielākais bērnu īpatsvars bija Mārupes novadā - 30,5%, bet mazākais bērnu īpatsvars bija Krāslavas novadā - 13,5%. Savukārt Jēkabpils novadā – 18,3%, Aizkraukles – 17,4, Madonas – 17,2%, Līvānu – 17,1, Preiļu – 16,0% un Augšdaugavas – 14,0%.


Pērn no Latvijas emigrēja 2200 bērnu, kas bija 13,5% no kopējā emigrējušo iedzīvotāju skaita (2022.gadā - 22,6%). Savukārt imigrēja 2100 bērnu, veidojot 11,4% no kopējā iebraukušo iedzīvotāju skaita. 2022.gadā tie bija 13,2%, kad pieaugumu imigrācijā veidoja Ukrainas valstpiederīgie.

Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 7100 jeb gandrīz 2% nepilngadīgu Ukrainas valstspiederīgo, kuri bija devušies bēgļu gaitās. 2200 bija bērni pirmsskolas vecumā (0-6 gadi) un 4900 bērnu - skolas vecumā (7-17 gadi).
 

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 356 000 bērnu, veidojot 19% no kopējā iedzīvotāju skaita, liecina CSP apkopotie dati. Salīdzinot ar 2023.gada sākumu, kad Latvijā bija 361 000 jeb 19,2% bērnu vecumā līdz 17 gadiem, bērnu skaits ir samazinājies par 5000.


Kopš 2016.gada sākuma kopējais bērnu skaits palielinājies par 4000 jeb 1,1%, bet īpatsvars - par 1,1 procentpunktu (2016.gadā 352 tūkstoši jeb 17,9% bērnu). Bērnu īpatsvara palielināšanos veicināja nelielais dzimstības pieaugums 2013.-2016.gadā, tomēr vecuma grupā 0-9 gadi bērnu skaits samazinās. Salīdzinot ar 2016.gada sākumu, tas samazinājies par 14 000 jeb 6,8%.

Šī gada sākumā no visiem bērniem 96,3% bija Latvijas pilsoņi, 0,5% - Latvijas nepilsoņi un 3,2% - citu valstu pilsoņi. Pēc etniskās piederības 70% bērnu bija latvieši, 12,7% - krievi, 2,1% - ukraiņi, 0,6% - poļi, 0,5% - baltkrievi un 14,1% bērnu bija cita etniskā piederība. Bērnu skaitā 94,7% bērnu dzimuši Latvijā, kam seko 2% bērnu, kuri dzimuši Ukrainā, 1,3% - Apvienotajā Karalistē, 0,3% - Īrijā un Krievijā.

Materiāls tapis sadarbībā ar LETA
Foto: No arhīva

Komentāri (0-1/1)

  • Ietaupīja
    06.08.2024 07:24
    Slēdzot Sēlpils skolu, Salas novads fleitēja, ka būs MILZĪGS naudas ietaupījums. Gribētos kaut ar acss kaktiņu redzēt to ietaupījienu, ja Sēlpils pagastam tagad nav naudas pat tik, lai izpļautu 1 x gadā Sēlpils skolas apkārtni - čūskas rāpo un brieži slēpjas garajā zālē. Logi skolai izbiruši un gadiem nevar 3 stāvā kaut ar saplāksni aizsist, lai lietus nelīst iekšā. Liepkalna parkā pirms dažām dienām izpļāva petačoku pie ceļa, bet visam parkam laikam benzīna nepietika - Potjomkina sādža. Paldies par Daugavas svētkiem! Kad teicām, ka vajag pagasta svētkus, teica nē, jo jums ir Daugavas svētki. Mīļi gan, jo ieeja 7-10 euro vienam cikvēkam (līdz 12 gadiem bez maksas) tātad ģimenai laba naudiņa sanāk, bet darīt īpaši nav ko - komandu spēles, bet savākt pa pagastu komandu nav iespējams, jo jaunie ārzemēs, kurš te dzīvos, ja skola aiz treideviņiem kalniem. Vietējo sēlpiliešu te Daugavas svētkos tiešām bija minimāli. Daugavas svētki, lai ir kā visas pasaules fests, bet sēlpiliešiem vajag arī savus pagasta svētkus!!!

Atstājiet komentāru