Jēkabpils slimnīcas uzņemšanas nodaļā pacientes pavadonis uzbrūk ārstam, ierosināts kriminālprocess
- Sandra Mikanovska --
- 11 augusts 2026 --
- 0 Komentāri
6. augusta vakarā Jēkabpils reģionālajā slimnīcā notika uzbrukums Neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļas ārstam. Brīdī, kad ārsts sniedza palīdzību pacientei, viena no tās pavadošajām personām viņam fiziski uzbruka, nodarot nopietnus miesas bojājumus. Konflikta risināšanā bija iesaistīta pašvaldības un valsts policija.
Radio1.lv sazinājās ar valsts policija un lūdza informēt par šo incidentu. Atbildi sniedza valsts policijas sabiedrisko attiecību speciāliste Rūta Strautniece-apaļā:
“Par notikušo Valsts policijā ir uzsākts kriminālprocess, tomēr izmeklēšanas interesēs plašāk komentēt notikušo mēs šobrīd nevaram. Tiklīdz varēsim informēsim!”
Radio1.lv sazinājās arī ar SIA “Jēkabpils reģionālā slimnīca” valdes priekšsēdētāju Ervīnu Keišu un lūdza šo incidentu komentēt no ārstniecības iestādes puses.
«Neiedziļinoties konkrētās pacientes veselības datos un citos ar personas datu aizsardzību saistītos apstākļos, varu apstiprināt, ka 6. augustā Jēkabpils reģionālās slimnīcas uzņemšanas nodaļā izveidojās ļoti nopietna konfliktsituācija.
Brīdī, kad ārsts uzņemšanas nodaļas telpās centās pacientei sniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību, ārstam fiziski uzbruka pacientes līdz¬nācējs. Situācijā iesaistītās personas kopumā uzvedās izteikti uzbudināti un agresīvi, tādēļ bija nepieciešama gan pašvaldības policijas, gan Valsts policijas iesaiste.
Šādu rīcību pret ārstniecības personu, kura konkrētajā brīdī pilda savus profesionālos pienākumus un cenšas palīdzēt pacientam, nevar uzskatīt par pieņemamu nekādos apstākļos.
Fiziski uzbrukumi ārstniecības personām, par laimi, nav mūsu slimnīcas ikdiena, tomēr mediķiem, īpaši uzņemšanas nodaļā, periodiski nākas sastapties ar pacientu vai viņu pavadošo personu agresīvu, emocionāli sakāpinātu vai draudošu uzvedību. Uzņemšanas nodaļa šajā ziņā ir īpaši sarežģīta vide — cilvēki tajā nonāk akūtās situācijās, nereti alkohola vai citu vielu ietekmē, emocionālā krīzē vai smaga stresa apstākļos.
Slimnīcai kā darba devējam ir pienākums darīt visu saprātīgi iespējamo, lai nodrošinātu darbiniekiem drošu darba vidi. Tas nozīmē gan iekšējās drošības procedūras, gan personāla rīcības algoritmus konfliktsituācijās, gan nepieciešamības gadījumā operatīvu apsardzes un tiesībsargājošo institūciju iesaisti.
Pēc nopietniem incidentiem ir jāizvērtē arī tas, vai esošie drošības risinājumi ir pietiekami un kas tajos būtu pilnveidojams. Tomēr, mūsuprāt, šo jautājumu nevar atstāt tikai katras atsevišķas slimnīcas ziņā.
Valstiskā līmenī būtu nepieciešams noteikt vienotus un reāli finansētus drošības standartus slimnīcu uzņemšanas nodaļām. Tie varētu ietvert prasības attiecībā uz fizisko apsardzi, videonovērošanu, trauksmes pogām, piekļuves kontroli, drošu telpu plānojumu un ātras policijas iesaistes mehānismiem.
Vienlaikus būtu pamatoti diskutēt arī par to, vai ārstniecības personām, kuras slimnīcās sniedz neatliekamo palīdzību, nepieciešama pastiprināta tiesiskā aizsardzība pret fiziskiem uzbrukumiem, līdzīgi kā sabiedrība īpaši aizsargā citus profesionāļus, kuri savu pienākumu izpildes laikā strādā paaugstināta riska apstākļos.
Būtiska problēma ir tā, ka papildu drošības prasības ārstniecības iestādēm nozīmē arī papildu izdevumus.
Situācijā, kad slimnīcas vienlaikus saskaras ar ļoti ierobežotiem finanšu resursiem un finansējuma samazinājumu tieši neatliekamās palīdzības un uzņemšanas nodaļu darbības nodrošināšanai, prasīt ārstniecības iestādēm vienām pašām finansēt arvien augstāku drošības līmeni ir ārkārtīgi izaicinoši.
Tādēļ, ja valsts pamatoti sagaida, ka slimnīcas nodrošinās ne tikai kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, bet arī drošu darba vidi ārstiem, māsām un pārējam personālam, drošības prasībām būtu jāseko arī atbilstošam finansējumam.
Ārstam, kurš konkrētajā brīdī glābj vai cenšas glābt cilvēka veselību un dzīvību, nevajadzētu vienlaikus domāt par to, vai viņam pašam uzbruks pacients vai viņa pavadonis. Tā ir robeža, kuru kā sabiedrībai nevajadzētu normalizēt,” savu viedokli izsaka ervīns Keišs.
Jau ziņots, ka
Saeima šī gada 19. martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem uzbrukumu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekam, mediķim, kurš pilda dienesta pienākumus, pielīdzina uzbrukumam valsts amatpersonai.
Izmaiņu mērķis ir nodrošināt lielāku aizsardzību medicīnas darbiniekiem, kuri ikdienā strādā paaugstināta riska apstākļos un nereti saskaras ar agresiju vai vardarbību no personu puses, kurām tiek sniegta palīdzība.
Grozījumi paredz, ka par uzbrukumu medicīnas darbiniekam, ja tas izdarīts saistībā ar viņa dienesta pienākumu pildīšanu, personu varēs saukt pie kriminālatbildības tāpat kā par uzbrukumu valsts amatpersonai. Proti, par šādu noziegumu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību.