Melnie stārķi Latvijā - Dzīvības lidojums

Jūlijā astoņas šopavasar dzimušas Latvijas melno stārķu mātītes tika aprīkotas ar satelītraidītājiem, lai sekotu to ceļam uz ziemošanas vietām Āfrikā un atpakaļ. Šī pētījuma mērķis ir noskaidrot mātīšu mirstības iemeslus pēc ligzdu pamešanas un uzzināt, kurās vietās Latvijas melnie stārķi varētu būt saindējušies ar pesticīdiem, kas pēdējos gados konstatēti putnu olās.

Māris Strazds, melno stārķu pētnieks, skaidro: "Jaunāko pētījumu rezultāti liecina, ka melno stārķu populācija Latvijā nonākusi ļoti tuvu kritiskam stāvoklim. Iepriekšējos gados daudzijaunie putni ligzdas atstāja sliktā stāvoklī (pusbadā), turklāt daudz vairāk tiek ietekmētas mātītes. Iespējams, tādēļ 100 dienu vecumu sasniegušo putnu dzimumu attiecība ir 80% tēviņu un 20% mātīšu, nevis apmēram 50:50, kā tam vajadzētu būt. Tas vēlāk nozīmē arī lielu vientuļo tēviņu īpatsvaru, kuri cīnās par mātītēm, tādējādi izpostot arī daļu citādi sekmīgo ligzdu."

Vienīgais pierādītais faktors, kas negatīvi ietekmē melno stārķu ligzdošanas sekmes, ir mežsaimnieciskās darbības radītie traucējumi, taču iespējams, ka cēlonis mazuļu sliktajam stāvoklim un jauno mātīšu bojāejai ir arī saindēšanās ar pesticīda DDT sadalīšanās produktiem, īpaši DDE. Eiropā šī insekticīda izmantošana tika aizliegta 20.gadsimta 70.-80. gados, tomēr Dienvidaustrumāzijā un Āfrikā tas joprojām tiek izmantots malārijas apkarošanai. Visticamāk, melnie stārķi saindējas, ķerot zivis ar DDT piesārņotās Āfrikas upēs, taču daži no iegūtajiem datiem liecina par citu piesārņojuma avotu esamību ligzdošanas rajonos. Veicot analīzes Latvijas melno stārķu olām, kopš 2008. gada DDT vai tā sadalīšanās produkti dažādā koncentrācijā konstatēti visās analizētajās olās.

Melno stārķu izsekošana notiks Latvijas Ornitoloģijas biedrības īstenotā un Latvijas vides aizsardzības fonda un Maksa Planka Ornitoloģijas institūta (Vācija) atbalstītajā projektā "Prioritārās darbības melnā stārķa aizsardzībai Latvijā".

LNT raidījums „900 sekundes šorīt vēsta, ka viena no stārķu mātītēm devusies ceļā un patlaban atrodas Lietuvas teritorijā.