No Zvaigznes dienas - diena sāk stiepties garumā

Zvaigznes diena, ko svin 6.janvārī, ir seni svētki, ar kuŗiem saistīti ticējumi vēl jo vairāk apliecina gaismas pilnīgu atgriešanos – Saules atgriešanos. Kad ieskatāmies mūsdienu kalendārā Saules lēktu un rietu laikus, mēs par to droši varam pārliecināties. Ap 6.janvāri ir tas brīdis, kad Saules diena gan no rīta, gan vakara puses ik rītu jau par minūti vai pat divām top gaŗāka. Līdz tam laikam tā vēl rīta pusē ir „domīga” un gandrīz nemaz gaŗumā nestiepjas vai stiepjas tik minūti pa divām dienām vai reizēm vēl mazāk.

Kā grāmatā "Latviešu gadskārtu ieražas" apgalvo Edīte Olupe, Zvaigznes diena nepieder pie īsti latviskajām svinamajām dienām. Trejkungu dienas izcelsme saistāma ar kristīgo leģendu par trim Austrumu gudrajiem, kuri tūliņ pēc Jēzus dzimšanas ieradušies sveikt jaunpiedzimušo jūdu ķēniņu.

Savukārt Zvaigznes dienas izcelsme saistāma ar arābu apokrifiskā evaņģēlija leģendu par zvaigžņveidīga eņģeļa parādīšanos Persijas debesīs, kas vēstīja, ka ir piedzimis ķēniņu ķēniņš un dievu dievs. Tālab nav šaubu, ka arī sen pirms jaunajām, t.s. kristietiskajām ietekmēm un arī nesaistīti ar tām, šis laiks ir bijis gana svēts un nozīmīgs arī mūsu senajiem, kuŗiem Saules dzīve debesu jumā bija tikpat svarīga, kā pašu šeit uz Zemes – ne velti Dainās Saules un Saules meitu un Dieva dēlu dzīve tiek salāgota ar ļaužu dzīvi. Debesu spīdekļu kāzu dziesmas tiek dziedātas ļaužu vedībās.

Un ne velti mūsu senie ticējumi vēsta par Ziemassvētkiem, kā „Dievam dārgu laiku”, tas varbūt norāda, ka runa ir tiešām par ilgāku laika posmu – mēs itin bieži dzirdam, stāstus, ka tie sākti svētīt jau 12 dienas pirms ziemas Saulgriežu brīža un svētes turpinājušās vēl arī 12 dienu un nakšu pēc tam.

Dažkārt ticējumos Zvaigznes dienu dēvē par „pagānu svētdienu” – varbūt pēc līdzības - kā atkāzas vai kā „baltā svētdiena” nedēļu pēc Lielās dienas vai Pēterdiena kā Jāņu atsvēte vai Jāņu laika noslēgums. Tad Zvaigznes diena ir Ziemassvētku laika noslēgums – sākam gaidīt Meteni, vēl pa vidu iesvetīdami Teni un Sveču dienu.

Ko tad vēsta Zvaigznes dienas ticējumi? Mazliet saules iespīdēšana Zvaigznes dienā solīja labu ražu tīrumos un zvaigžņotas debesis naktī savukārt dāsnu ogu un augļu ražu. Zvaigžņota debess Zvaigznes dienas priekšvakarā vēstī arī to, ka izdosies lopiņi – kazas un aitas. Savukārt, lai labi padotos sivēni, saimnieces Zvaigznes dienā nedrīkstot dusmoties.Pie tam, - saulaina Zvaigznes norāda ne tikai uz to, ka laiks no vecās līdz jaunajai Sveču dienai (tātad, no 2.-16.februārim) būs saulains un zvaigžņotām naktīm, un šis gaišais laiks savukārt tālāk vasarā par labu siena laiku, bet tā ir arī pazīme, kas paredz mierīgu un saticīgu gadu. Auksta Zvaigznes diena sakrīt ar aukstiem Miķeļiem. Īpaši laba zīme ir zvaigžņu mirguļošana pie debesīm.

Zvaigznes dienā beidzas Ziemassvētku laiks un tai jābūt gada aukstākajai dienai. Ar zvaigznes dienu noslēdzas arī Andrejdienā aizsācies precību zīlēšanas laiks. Vēl var pagūt izkausēt vasku un ieliet ūdenī. Ja izveidojas kaut kas kronim līdzīgs, meita var būt droša, ka šogad izies pie vīra.

Tiek uzskatīts, ka sapņi, kurus redz no Ziemsvētkiem līdz Zvaigznes dienai, noteikti piepildās.